Dažādi

Ceļā uz Dziesmu svētkiem

15. decembrī Slampes kultūras namā 17 Tukuma rajona deju kolektīvi pulcējās dižkoncertā «Ceļā uz Dziesmu svētkiem». Tika izdejotas gandrīz 40 Dziesmu svētku repertuāra dejas. Visi šie kolektīvi ir labi sagatavojušies, lai nākamā gada jūlijā piedalītos Latvijas lielākajos dejošanas svētkos.

Muzicē Reitera jaunie talanti

15. decembrī Milzkalnes Tautas namā ikviens tika aicināts uz Teodora Reitera Fonda atbalstītā jauno talantu konkursa «Par Teodora Reitera balvu» noslēguma koncertu. Tajā muzicēja Teodora Reitera fonda atbalstītie jaunie talanti.

Jauna Ziemassvētku tradīcija Lapmežciemā

15. decembra pēcpusdienā Lapmežciema Tautas namā pašvaldības sociālais dienests un biedrība «Māmiņas bērnu labklājībai» aicināja daudzbērnu ģimenes un bērnus ar īpašām vajadzībām uz Ziemassvētku eglīti. Šādu pasākumu rīkoja pirmo reizi. Protams, vislielāko prieku pasākuma dalībniekiem sagādāja atraktīvais Ziemassvētku vecītis, kurš prata gan uzdziedāt, gan spēlēt ģitāru, gan ar bērniem iziet jaukas rotaļas.

Nākamajam veselības ministram par prioritāti jāizvirza mūža ilguma pagarināšana

Jaunās valdības veselības ministram par savu prioritāti būtu jāizvirza Latvijas iedzīvotāju mūža ilguma pagarināšana un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana, šādu viedokli pauda Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis. No jaunā veselības ministra LĀB sagaida, ka viņa darbs tiks vērsts uz iedzīvotāju plānotā dzīves ilguma pagarināšanu.

Lisabonas līgums – nebūtiskas izmaiņas?

Eiropas Savienības Lisabonas līgums federalizē ES. Briselei ar to tiek nodots rekordliels dalībvalstu suverenitātes apjoms, ES tagad varēs lemt 68 jaunās jomās. Ar šo līgumu ES pirmoreiz iegūst atsevišķas juridiskās personas statusu. ES iegūst tiesības rīkoties jomās, kas agrāk bija starpvaldību kompetencē. Pirmoreiz tiek ieviesta reāla ES pilsonība.
Pilsonis, kā zināms, var būt tikai valstij. Nevis, piemēram, starptautiskam līgumam vai ANO. Pienākumi pret ES savienības pilsoņiem tagad būs primārāki par pienākumiem pret dalībvalsti. Jo ES normu juridiskais spēks ir augstāks.

Krievija neplāno bruņoties pēc dalības apturēšanas Eiropas ieroču līgumā

Krievija neplāno palielināt bruņojumu vai izvietot papildus karaspēku pēc dalības apturēšanas Līgumā par konvencionālo spēku izvietošanu Eiropā (CFE). "Krievija neplāno nekādu īpašu karaspēka palielināšanu, kas apdraudētu citas valstis," preses konferencē Maskavā paziņoja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Kisļaks.