Dažādi

1940. gadā, Latvijā ienākot padomju armijai, Brīvības laukumu steidzīgi pārdēvēja par Sarkano laukumu. Savukārt 1941. gadā, ienākot  vācu armijai, tas atkal pārtapa par Brīvības laukumu. Bet no 1945. līdz 1991. gadam tas atkal bija… Sarkanais laukums. 1949. gadā, kad izstrādāts plāns pilsētas centra radikālai pārbūvei, tika paredzēta apbūves nojaukšanu  un plaša parka ierīkošana. Tad nu nami bijušās Vecmoku ielas sākumā arī nojaukti, sapludinot  Sarkano laukumu  ar skvēru jaunbūvējamā universālveikala priekšā. Mazpilsētas centrā radās neierasti plašs laukums un līdz ar to tika mainītas arī adreses, un bijušie Vecmoku, Skolas un Mazās Uguns ielas nami ieguvuši Sarkanā laukuma adresi.

 Lai ielūkotos tā vēsturē, atkal ņēmām palīgos A. Ozolas grāmatu «Tukums», kurā lasāms, ka tagadējais Brīvības laukums veidojies kā tirgus pie Livonijas ordeņa pils. Tā kā apkārtne pils Austrumu daļā bijusi stipri mitra, ēkas būvētas tikai uz ziemeļiem no pils. Nocietinājumu apkārt miestam nav bijis, tāpēc gruntsgabali bijuši salīdzinoši lieli. Un iedzīvotāji nodarbojušies ne tikai ar amatniecību un tirdzniecību, bet arī ar lauksaimniecību.

Vispirms 9. decembra Izglītības, kultūras un izglītības komitejas sēdē, pēc tam 16. decembra Finanšu komitejā deputāti skatīja jautājumu par turpmākajos septiņos gados attīstāmajiem Tukuma pilsētas kultūras un sporta infrastruktūras objektiem. Tikšanās par šo jautājumu bija notikušas arī iepriekš, taču tagad vēlamās prioritātes bija uzliktas uz papīra. Tomēr galīgais lēmums par to, kāds tad īsti būs attīstāmo būvju saraksts, tiks pieņemts 23. decembra domes sēdē. 

3. decembrī noslēdzās iepirkums Tukuma novada sociālā dienesta ēkas pārbūvei, kurā tika saņemti četri piedāvājumi, no kuriem konkursa komisija (lēmums 9. decembrī) bija izvēlējusies lētāko, ko piedāvāja SIA «Amatnieks». Šis uzņēmums bija piedāvājis ēku pārbūvēt par 194 999,99 eiro (bez PVN). Ar šo uzņēmumu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus, arī plānots slēgt līgumu.

Pēc Pirmā pasaules kara normāla dzīve un normāls sabiedriskais darbs Tukumā un arī Viesīgās biedrības namā varēja atsākties tikai 1920. gadā. Biedrības kopsapulce tika sasaukta 24. aprīlī. Un īpašs notikums bijis 1920. gada 6. jūlijā, kad Tukumu un Viesīgo biedrību apmeklējis Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste.

No Lielās ielas 3 pārskrienot pāri ielai, piestājām pie nākošās ēkas adresē Lielā iela 2. Kādreiz tā bijusi Lielā iela 5, Z. Meierovica iela 5, tad atkal Lielā iela 5, un H. Gēringa iela 5, 1905. gada iela 5 un nu atpakaļ vecais nosaukums, tikai adreses numurs pamainījies – nu ir Lielā iela 2.

Jau vēstījām, ka pagājušajā nedēļā, 26. novembrī, notika kārtējā novada domes sēde un šoreiz – attālinātā režīmā. Daudz runājamā bija par ieguldījumiem, to skaitā pašvaldībai daļēji piederošos uzņēmumos. Deputāti nolēma gan budžeta līdzekļus tajos neieguldīt un līdz šim ietaupīto (piemēram, uz nenotikušo pasākumu rēķina sataupīto) novirzīt citām vajadzībām. Par pēdējo – visai vienprātīgi. Taču bija sēdē arī jautājumi, par kuriem deputāti bija gatavi diskutēt, piemēram, par kārtību, kā tiek piešķirti dzīvokļi speciālistiem.

25. novembrī notika Tukuma novada domes sēde, kurā tika izskatīti 69 darba kārtības jautājumi. To vidū tika lemts par līdzekļu ieguldījumu pašvaldības iestāžu pamatkapitālā un to pienākumu pārdalīšanu.

Pagājušajā nedēļā attālinātā režīmā notika kārtējā novada domes sēdē. Kā liecina novērojumi, šoreiz savstarpējā saslēgšanās un virtuālā balsošana notika jau daudz raitāk, nekā tas bija ārkārtas situācijas laikā šīs gada pavasarī – ne skaņa zuda, ne arī pievienošanās bija apgrūtināta. Arī izskatāmo jautājumu bija salīdzinoši nedaudz – 17 jau sagatavotu lēmumprojektu, kam deputāti pievienoja trīs papildu jautājumus, to skaitā par sēžu grafiku decembrī.

25. novembrī notika kārtējā Tukuma novada domes sēde, kurā izskatīja 69 darba kārtības jautājumus.

Šodien, 17. februārī, kristīgajā tradīcijā atzīmējam Pelnu trešdienu, pēc kuras sākas Lielais 40 dienu gavēnis (ilgst līdz Lieldienām, kas šogad ir 4., 5. aprīlī). Tradicionāli tas paredz atturēties no gaļas ēdieniem, arī no alkohola lietošanas un arī no citām it kā ikdienišķām ”atkarībām”, tais skaitā no saldumiem. Gavēnis ir sastopams visās pasaules reliģijās un kultūrās, un tam ir dažādi mērķi. Vai tā būtu sevis nicināšana un šaustīšana (kā viduslaikos); vai veids, kā sasniegt apgaismību un iegūt sava dieva labvēlību; vai tas ir politiski motivēts, kā bada streiks; cilvēkiem – kristiešiem un nekristiešiem – bieži ir liela nesaprašana par gavēni. No kā tad īsti attiekties un kā ar šo atturību uzlabot, ne pasliktināt savu veselību. Lai to noskaidrotu, sazinājāmies ar uztura speciālistiem.

Tieši šādus vārdus šodien visbiežāk dzird skandējam Ķīnā, kur 12. februārī tiek svinēts Jaunais gads un trauksmainās intrigantes Žurkas varu nomaina strādīgais un prātīgais Vērsis. Tieši pirms gada šajā svētku laikā sazinājāmies ar mūsu novadnieci Viktoriju Šliseri, lai uzzinātu, kā, jau labu laiku dzīvojot tolaik mums vēl visai tālā korona vīrusa ēnā, svinības tiek atzīmētas Ķīnas pilsētā Šanhajā. Nu – laikā, kad aizritējis šis visai cilvēcei tik neierastais un daudzējādā ziņā arī ļoti smagais gads, ar interneta sakaru palīdzību atkal sazinājāmies ar Viktoriju, lai uzzinātu, kā veicies un, kas jo svarīgā, – iespējams, vīrusa izcelsmes valstī jau ir gūtu kādi lielāki panākumi sabiedrības veselībā, kas ļāvuši atgriezties pie kāda normālāka vai, pareizāk, pazīstamāka un tuvāka dzīves ritma?