Parasti olas Lieldienās krāsojām pašā svētku rītā vai dienu iepriekš, taču Tukuma Mākslas skolas audzēkņi pie darba bija ķērušies teju vai divas nedēļas iepriekš.
Viņi čakli strādāja skolotājas Ineses Auziņas vadībā, lai savas ģimenes pārsteigtu ar māla vai akmens masas olām. Visus šīs darbošanās sīkumus aprakstīt grūti, turklāt ar dažiem mirkļiem darbnīcā ir daudz par maz, lai saprastu, kā īsti tādas olas top. Kā nopratām, ģipša formā no māla vai akmens masas var atliet trīs dažādu izmēru olas – lielāku, vidēju un mazu. Kad oliņa ilgi rokās glaudīta un apdarināta, to noliek kādas 30 minūtes cietēt. Pēc tam ar vilnas lupatiņu vai celofāna maisiņu to nopulē gludu. Kad tas izdarīts, ar dažādiem specifiskiem instrumentiem oliņu izrotā – ar ornamentiem, iespiedumiem. Kad darbiņš pabeigts, izstrādājumu liek speciālā krāsnī un 850°C temperatūrā apdedzina. Tiesa, arī neapdedzinātas tās ir ļoti glītas, tikai ne tik izturīgas, tāpat kā vāzītes, dārgumu lādītes un daudzas citas interesantas lietas.
1.a un 1.b kursa audzēkņi atzina, ka olu darināšanas darbs neesot grūts, tomēr prasot uzmanību, iedziļināšanos un stingru roku. Taču rezultāts atalgošot par pūlēm – olu cīņās šīs būšot stipras un nesadauzāmas…
