Lai ausis ne­sā­pē­tu, ne­nie­zē­tu un arī ne­džink­stē­tu

Ie­priek­šē­jā pielikuma «Mūsu veselība» sa­ru­nā ar Tu­ku­ma po­li­klī­ni­kas ār­stu, oto­ri­no­la­rin­go­lo­gu Os­ka­ru Bēr­zi­ņu ie­pa­zi­nā­mies ar vie­nu no dak­te­ra ap­rū­pes ob­jek­tiem – cil­vē­ka de­gu­nu: uz­zi­nā­jām, kā tas dar­bo­jas, ar kā­dām sli­mī­bām sa­sto­pas un kā tās tiek ār­stē­tas. Šo­reiz kār­ta cil­vē­ka dzir­des un līdz­sva­ra or­gā­nam – ausij.

Ie­priek­šē­jā pielikuma «Mūsu veselība» sa­ru­nā ar Tu­ku­ma po­li­klī­ni­kas ār­stu, oto­ri­no­la­rin­go­lo­gu Os­ka­ru Bēr­zi­ņu ie­pa­zi­nā­mies ar vie­nu no dak­te­ra ap­rū­pes ob­jek­tiem – cil­vē­ka de­gu­nu: uz­zi­nā­jām, kā tas dar­bo­jas, ar kā­dām sli­mī­bām sa­sto­pas un kā tās tiek ār­stē­tas. Šo­reiz kār­ta cil­vē­ka dzir­des un līdz­sva­ra or­gā­nam – ausij.

Ar ausu pu­ķi ne­būs lī­dzēts

O. Bēr­ziņš:
– Au­sij ir trīs da­ļas, un kat­rai no tām ir rak­stu­rī­gas sa­slim­ša­nas. Vis­pirms va­ram ru­nāt par ār­ējās auss ie­kai­su­miem (otī­tu). Vis­bie­žāk sa­to­pa­mi – augo­ņi – lo­kā­li no­ro­be­žo­ti ie­kai­su­mi ār­ējā auss ejā, kas ro­das ie­va­zā­tu in­fek­ci­ju dēļ. Rei­zēm ir arī vai­rā­ki augo­ņi pēc kār­tas, tā sauk­tā fu­run­ku­lo­ze. Ie­sa­ka lie­tot rau­ga tab­le­tes, ņem no vē­nas asi­nis, ko špri­cē di­be­nā, bet tik un tā ir kāds pe­ri­ods, kad šie augo­ņi, fu­run­ku­li vei­do­jas viens pēc ot­ra. Pai­et kāds laiks un pār­iet. Šā­dos ga­dī­ju­mos ru­nā arī par or­ga­nis­ma no­vā­ji­nā­ša­nos, kaut kā­dām asins­ri­tes pro­blē­mām, imu­ni­tā­tes lie­tām, bet ma­na pie­re­dze lie­ci­na, ka tā­du vie­nu, kon­krē­tu iemeslu fu­run­ku­lo­zes ga­dī­ju­mā no­skaid­rot grū­ti. Nāk augo­ņu sē­ri­ja, rei­zēm pat se­ši un sep­ti­ņi viens pēc ot­ra, ār­stē­jam, līdz šis pro­cess ap­stā­jas it kā pats no se­vis. Tad pus­ga­du – miers, un at­kal – nā­ko­šā sē­ri­ja. Vis­bie­žāk ar to arī šī sa­slim­ša­na bei­dzas.

– Kā ār­ējās auss ie­kai­su­mus ār­stē­jat?
– Ja ir kla­sisks, viens augo­nis – ar vie­nu gal­vi­ņu, to var pār­griezt, pa­rei­zāk sa­kot, pār­durt ar vien­rei­zē­jās lie­to­ša­nas šļir­ces ada­tu, iz­tī­rīt, ie­va­dīt dre­nu. Bie­ži šie augo­ņi pa­ši uz­trūkst – cil­vēks pa­ma­na, ka pa­rā­dās ne­liels šķid­ru­ma dau­dzums un jau ir kļu­vis vieg­lāk. Ir jā­sap­rot, ka ausī jau augo­nī ne­kāds lielais stru­tu dau­dzums nav – tas būs vis­bie­žāk vie­nas pi­les ap­mē­rā, un viss. Pa­ras­ti ie­kai­su­ma ga­dī­ju­mā iz­rak­sta arī anti­bi­oti­ku kur­su. Ļo­ti rū­pī­gi vi­si ie­kai­su­ma pro­ce­si jā­ār­stē cil­vē­kiem ar no­vā­ji­nā­tu imu­ni­tā­ti, arī cu­ku­ra di­abē­ta pa­cien­tiem. Re­ti, bet at­se­viš­ķos ga­dī­ju­mos in­fek­ci­ja var pār­iet uz kaul­audiem, skart gal­vas ner­vus. Pa­rasts ār­ējās auss ejas ie­kai­sums bei­dzas ne­dē­ļas līdz 10 die­nu lai­kā.

– Cil­vē­kam sāk sā­pēt auss, un ļo­ti bie­ži pirm­ā re­ak­ci­ja, ne­vis mek­lēt ār­stu, bet pie­vēr­sties tau­tas me­di­cī­nai. Pie­mē­ram, ie­bāzt ausī rā­ni­ņu jeb smar­žī­go pe­lar­go­ni­ju…
– Nav tā­du pē­tī­ju­mu, kas ap­lie­ci­nā­tu šā­du pa­ņē­mie­nu po­zi­tī­vo iedarbī­bu, bet, ja jau cil­vē­kam pa­liek la­bāk… Kā­pēc es šā­du me­to­di neie­sa­ku? Tā­pēc, ka vis­bie­žāk ro­das pa­pil­du kom­pli­kā­ci­jas. Vis­pirms jau cil­vēks ie­bāž to pu­ķi pā­rāk dzi­ļi, pēc tam pats ne­var iz­ņemt; tad tur ausī pu­ķi tik il­gi, ka­mēr aiz­mirst un ie­kai­sums ti­kai past­ip­ri­nās. Ir pat bi­jis ga­dī­jums, ka cil­vēks, cie­ši sa­rul­lē­jis pu­ķes la­pu un grū­žot spa­rī­gi to ār­ējā auss ejā, pār­dū­ra bung­ādi­ņu. Par pe­lar­go­ni­ju ru­nā­jot, ne­sen dzir­dē­ju kā­du spe­ci­ālis­ta sprie­du­mu, ka augam ir po­zi­tī­va iedarbī­ba uz vi­di, uz cil­vē­kiem, ēte­ris­kās vielas uz­la­bo mik­ro­kli­ma­tu tel­pā…, bet par ausi gan ne­kas ne­bi­ja teikts… Viens gan ie­tei­kums, ja arī gri­bas likt to pu­ķi ausī, tad var­būt ie­tīt to kā­dā mar­lī­tē tā, lai ne­liels mar­les gals pa­liek no auss ār­ā un vē­lāk to vieg­lāk ko­pā ar pu­ķi iz­ņemt. Un ne­bū­tu pa­rei­zi šo "ārst­nie­cī­bas lī­dzek­li" ausī tu­rēt die­nām un mē­ne­šiem il­gi. Jā­sap­rot, ja ausī ielik­sim pat vis­ste­ri­lā­ko mar­li, ilg­sto­ši to ausī tu­rot, tā pa­ti pār­vēr­tī­sies par in­fek­ci­jas avo­tu.

– Sa­ka jau, ka lielā­ko da­ļu ie­kai­su­mu ra­dām mēs pa­ši, pā­rāk uz­cī­tī­gi un stip­ri ausis tī­rot. Pie­mē­ram, esot oto­ri­no­la­rin­go­lo­gi, kas ir pa­tei­cī­gi ausu tī­rā­ma­jiem ko­ci­ņiem, jo to dēļ vi­ņiem ne­kad dar­ba ne­pie­trūk­šot?
– Ne­es­mu iz­la­sī­jis ap­rak­stu, bet, cik dzir­dēts, šie ko­ci­ņi ne­maz nav pa­re­dzē­ti auss tī­rī­ša­nai. Ir jā­at­ce­ras, ka auss āda ir daudz jū­tī­gā­ka, ne­kā ci­tur ķer­me­nī. Pat pa­vi­sam ne­liels kai­ri­nā­jums var ra­dīt bo­jā­ju­mus, kam se­ko ie­kai­su­ma pro­cess. Sma­gā­kos ga­dī­ju­mos ir bi­jis pat tā, ka, cī­tī­gi tī­rot ār­ējās auss ejas, pār­dur bung­plē­vī­ti. Tā­pēc vis­pa­rei­zā­kais ir, pie­mē­ram, pēc maz­gā­ša­nās, pielie­cot gal­vu, ūde­ni no auss iz­te­ci­nāt, tad, cik iespē­jams, ar pirk­stu un dvieli iz­su­si­nāt, un viss.

Au­su ēr­cī­šu cil­vē­kiem nav

– Cī­tī­gā auss "tī­rī­ša­na" vai drī­zāk – ur­bi­nā­ša­na, jau vis­bie­žāk gan sais­tī­ta ar nie­zi. Var­būt arī cil­vē­ku ausīs tā­pat kā ka­ķiem ie­pe­ri­nās īpa­šas ausu ēr­cī­tes?
– Nē, tā­du gan nav, ta­ču ne­re­tu ār­ējās auss ie­kai­su­mu var iz­rai­sīt sē­nī­tes. To skaid­ro ar or­ga­nis­ma dis­bak­te­ri­ozi, pre­tes­tī­bas spē­ju sa­ma­zi­nā­ša­nos. Bie­žāk sa­stop bēr­niem, bet pie­augu­ša­jiem sē­nī­tes pa­ras­ti kom­bi­nē­jas ar kā­du ie­kai­su­mu. Kā ār­stē­jam? Au­si iz­tī­ra, lai ne­vei­do­jas ie­kai­sums, un tur­pi­na me­di­ka­men­to­zu ār­stē­ša­nu, pie­mē­ram, iz­man­to­jam, kas­ti­lā­nu (rei­zēm var­būt ir re­dzēts, ka kā­dam ausis sar­ka­nas no­krā­so­tas). Kla­sis­kai sē­nī­tei ir rak­stu­rī­ga pa­ma­tī­ga nie­ze. Ja ir ār­ējais ie­kai­sums, cil­vē­kam ir ne­pa­tī­ka­mi, pat sā­pī­gi, ja auss tiek tī­rī­ta, bet sē­nī­tes ga­dī­ju­mā ir glu­ži pre­tē­ji, tī­rī­ša­na ļo­ti pa­tīk. Kla­sis­ka sē­nī­te iz­ska­tās līdzī­ga kā Rok­fo­ras siers – ar mel­nām plēk­snī­tēm.

– Dzir­dēts, ka sē­nī­te var ap­ka­rot arī ar bor­skā­bes šķī­du­mu…
– Jā, sē­nēm ne­pa­tīk skā­ba vi­de, ta­ču bor­skā­bes šķī­dums ir spir­tā un tas var pa­pil­dus kai­ri­nāt ādu. Ja vēl ir kāds sens bung­plē­vī­tes bo­jā­jums… Tā­pēc la­bāk ausi iz­tī­rīt un lie­tot pre­tsē­nī­šu ziede­s. Ir arī pre­tsē­nī­šu pre­pa­rā­ti, ko lie­to iekš­ķī­gi. Arī sē­nī­šu pa­rā­dī­ša­nās pa­ras­ti sais­ta ar di­vām lie­tām – vai nu or­ga­nisms pā­rāk no­vā­ji­nāts, vai arī āda pā­rāk tī­ra, tai iz­jaukts skāb­ju sār­mu līdz­svars.

– Ja ru­nā­jam par ār­ējās auss pro­blē­mām, no­teik­ti jā­min arī ausu sērs. Vie­nam ausis glu­ži vai tek, ci­tam jā­iet ska­lot ausis, jo iz­vei­do­jies sē­ru kor­ķis.
– Au­su sērs ir auss aiz­sar­glī­dzek­lis, tas ir gan kā smēr­viela ādas aiz­sar­dzī­bai, gan aiz­sar­gā bung­plē­vī­ti no ne­tī­ru­miem un pu­tek­ļiem, gan arī ar no­teik­tu sma­ku at­bai­da ku­kai­ņus. Tā kon­sis­ten­ce tie­šam ir kat­ram cil­vē­kam in­di­vi­du­āla, arī krā­sa mēdz būt da­žā­da – no gai­ši dzel­te­nas, lūdz pat tik sar­ka­nai, ka šķiet, – no auss tek asi­nis, vai pat melns un ak­mens ciets. Ja sērs sa­blī­vē­ja un kļūst tik ciets, kā ak­mens, pa­slik­ti­nās dzir­de, cil­vē­kam reibst gal­va, mēdz būt pat slik­ta dū­ša, tā­tad – pa­rā­dās līdz­sva­ra pro­blē­mas. Bi­ja man pat pa­cien­te, kam gal­vas rei­bo­ņu dēļ bi­ja jau iz­da­rīts pat kom­pjū­ter­to­mog­rā­fa iz­mak­lē­jums, bet vai­nī­gie iz­rā­dī­jās… ausu sē­ra kor­ķi. Pa­tie­sī­bā pat ne­liels auss sē­ra ga­ba­liņš, ja tas pie­ska­ras bung­plē­vī­tei, var ra­dīt no­piet­nas pro­blē­mas. Tā­tad – no kor­ķiem, kas mēdz būt pat centi­met­ra, pus­ot­ra ga­ru­mā, ir jā­at­brī­vo­jas. Kor­ķus šķī­di­na un ska­lo ār­ā. Pa­ras­ti šī pro­ce­dū­ra ir ab­so­lū­ti ne­sā­pī­ga. 90% ga­dī­ju­mu auss kor­ķus iz­ska­lo ar vie­nu pie­gā­jie­nu. Ir ga­dī­ju­mi, ja, pie­mē­ram, ausis ir ope­rē­tas, tās ne­ska­lo, bet kor­ķi iz­ņem ar āķī­ti.

– Par kā­dām ne­lai­mēm, sa­slim­ša­nas ār­ējā ausī vēl va­ram ru­nāt?
– Tie no­teik­ti ir sveš­ķer­me­ņi auss ejā. Bēr­ni ausīs sa­li­ku­ši krel­les vai zir­ņus, kas ir daudz slik­tāk, jo zir­ņi pie­briest… Me­ža dar­bi­nie­ki pār­dur bung­ādi­ņas ar ko­ku za­riem. Ja va­ram teikt, ka 5% ga­dī­ju­mu, kad tiek mek­lē­ta ma­na pa­lī­dzī­ba, tas ir tad, kad ausī ir sveš­ķer­me­ņi, vēl vai­rāk ir ga­dī­ju­mu, kad ausīs ie­kļu­vu­ši ku­kai­ņi. Sa­jū­tas ir ļo­ti ne­pa­tī­ka­mas, pat ne­lielas spār­nu at­lie­kas ausī ra­da pro­blē­mas.

Vi­dus­auss ie­kai­sums – bie­žāk bēr­nu, ne pie­augu­šo sli­mī­ba

– Vis­bie­žā­kās sū­dzī­bas bēr­niem par auss sā­pēm sais­tā­mas ar vi­dus­sauss ie­kai­su­mu. Kā­pēc tā?
– Vi­dus­auss ie­kai­sums ir ie­kai­su­ma pro­cess bun­gdo­bu­mā. Bēr­niem tā ir sa­mē­rā iz­pla­tī­ta sa­slim­ša­na. Bie­žā­kais mikro­bu ceļš līdz vi­dus­ausij ir pa dzir­des ka­nā­lu no aiz­de­gu­nes. Bēr­niem šī sa­slim­ša­na ir bie­žā­ka fi­zi­olo­ģis­ko īpa­nī­bu dēļ – dzir­des ka­nā­liņš, kas sa­vie­nots ar aiz­de­gu­mi, bēr­niem ir pla­tāks un īsāks, tur­klāt – ma­zāk slīps, ne­kā pie­augu­ša­jiem, tā­dēļ ie­kai­su­mam vieg­lāk aiz­kļūt līdz vi­dus­ausij. Un vēl, bie­ži vien ie­kai­su­mu vei­ci­na aiz­de­gu­na man­de­les, kas trau­cē nor­mā­lu dzir­des ka­nā­la ven­ti­lā­ci­ju. Ade­no­īdi ir kat­ram, pa­ras­ti uz­sū­cas 15 ga­du ve­cu­mā, tā­cu vie­nam tie trau­cē, ci­tam – ne.


– Kā no­tiek vi­dus­auss ie­kai­su­ma ār­stē­ša­na?

– Kla­sis­ki vi­dus­auss ie­kai­su­mu ār­stē ar anti­bi­oti­ku pa­lī­dzī­bu, vis­bie­žāk ar to arī pie­teik. Ta­ču rei­zēm, ja bug­plē­vī­te iz­vel­vē­ta, pie­pū­tu­sies, tad to la­bāk pat bū­tu uz­reiz pār­durt, lai iz­va­dī­tu lie­ko šķid­ru­mu. Ga­dās, ka bumngplē­vī­te plīst pa­ti, sāk auss te­cēt un cil­vēks uz­reiz jū­tas la­bāk. Pēc tam bun­gop­lē­vī­te aizaug ļo­ti ātr­i un la­bi, dzir­des kva­li­tā­ti pa­ra­ti tas ne­kā­di neie­tek­mē. Pat lieli cau­ru­mi, kas ga­dās mež­strād­nie­kiem, la­bi aizaug.


– Arī dzir­des ka­nā­li­ņa ie­kai­su­mu va­rē­tu pie­skai­tīt pie vi­dus­auss por­blē­mām. Bung­plē­vī­te it kā ie­rau­jas uz iek­šu. Tad vi­dus­ausī krā­jas šķid­rums, ro­das spie­die­na sa­jū­ta, dzir­da­mi trok­šņi…

– Pa­sras­ti tas ro­das tad, ja dzir­des ka­nā­li­ņam ir kāds šķēr­slis, tad lo­kā­li uz­lie­kam me­di­ka­men­tus, lai at­sā­pi­nā­tu, un caur de­gu­mu dzir­des ka­nā­li­ņu iz­pūš. Ir arī at­se­vis­ķī me­di­ke­men­ti, kas no­ņem tūs­ku. Ga­dās gan, ka cil­vē­kam vi­dus­ausī tur­pi­na krā­ties šķid­rums. Viņš re­āli dzird slik­tāk, ta­ču la­bāk dzird sa­vas iek­šē­jās ska­ņas – pa­ša sirds­puk­stus, sa­ru­nas. Bēr­niem šā­dos ga­dī­ju­mos ieliek dre­nā­žu bung­plē­vī­tē. Ir ga­dī­ju­mi, kad pus­ga­dā ar to tiek ga­lā, bet ir arī cil­vē­ki, kam šķid­rums ausī krā­jas tik un tā, kaut arī it kā pat nav ie­kai­su­ma, nav sāp­ju.
Iek­šē­jās auss sa­lim­ša­nu no­sa­ka pēc iz­slēg­šnas prin­ci­pa

– Da­žā­da džink­stē­ša­na, trok­šņi – vai arī tie sais­tī­ti ar vi­dus­auss ie­kai­su­mu?
– Nē, tas vai­rāk at­tiek­sies uz iek­šē­jās auss pro­blē­mām.

– Kā tad jūs šo sa­slim­ša­nu no­sa­kāt, – iek­šē­jo ausi ta­ču ap­ska­tīt ne­var?
– Kla­sis­ki, ja pie ma­nis at­nāk cil­vēks un sū­dzas par trok­šņiem ausīs, bet es ne­re­dzu ne­kā­dus bung­plē­vī­tes bo­jā­ju­mus un, pār­bau­dot dzir­des ka­nā­lu (cil­vēks aiz­spiež de­gu­nu un pūš caur aiz­de­gu­ni un dzir­des ka­nā­lu gai­su), re­dzu, ka tas strā­dā, tad pēc iz­slēg­ša­nas prin­ci­pa var se­ci­nāt, ka pro­blē­mas ir dzir­des ner­va lie­ta.

– Kā­da tad ir ār­stē­ša­na?
– Me­di­ka­men­to­za, lie­to­jot pre­pa­rā­tus asins­ri­tres uz­la­bo­ša­nai. Bet, uz­reiz jā­sa­ka, la­bi re­zul­tā­ti ir ti­kai tad, ja cil­vēks vēr­šas pie ār­sta sa­slim­ša­nas sā­ku­mā. Gri­bas uz­svērt, – pie ār­sta īpa­ši stei­dza­mi jā­do­das tad, ja dzir­di zau­dē pēk­šņi.
Un vēl – dzir­des pro­blē­mas ir cie­ši sais­tī­tas ar os­te­hon­dro­zi, sirds asins­va­du sa­slim­ša­nām, ze­mu asins­spie­die­nu. Kād­reiz pat past­āvē­ja uz­skats, ka dzir­des ner­va pro­fi­lak­sei va­ka­rā jā­iedzer krū­ze mel­nās tē­jas – tad cil­vēks ne­mie­rī­gā gu­lē­šot, dzir­des ner­vam si­tu­āci­ju ti­kai uz­la­bo­jot, jo arī asins­ri­te tiks vei­ci­nā­ta. Tas gan ir pār­spī­lē­ti, bet la­bai ner­va ap­asi­ņo­ša­nai, por­tams, ir ļo­ti liela no­zī­me.

Auss ve­se­la, bet to­mēr – sāp

– Sa­ka, ka dzir­des kva­li­tā­ti var zau­dēt arī pā­rāk ska­ļu troķ­šņu, ska­ļas mū­zi­kas klau­sī­ša­nās dēļ. Cik tais­nī­bas ša­jā ap­gal­vo­ju­mā?
– Tie­šu pie­rā­dī­ju­mu tam nav. Skaidrs gan ir tas, ka ausīm ne­pa­tīk pēkšņs un ass trok­snis – auss, auss nervs ne­spēj pie­tie­ka­mi ātr­i adap­tē­ties.
– Vēl par tau­tas lī­dzek­ļu iz­man­to­ša­nu auss ār­tē­ša­nā. Pa­ras­tais ie­tei­kums, ja auss sāp – kam­pa­ra spir­tu pi­li­nāt iekš­pu­sē, kam­pa­ra ēļ­ļu smē­rēt no ār­pu­ses. Ko teik­siet par šā­diem ie­tei­ku­miem?
– Par to iek­šā pi­li­nā­ša­nu jau tei­cu, nu ne­va­ja­dzē­tu – auss tiek pa­pil­dus kai­ri­nā­ta, tur­klāt spirts vēl past­ip­ri­na ie­kai­su­mu, jo ap­de­dzi­na jū­tī­go auss ādu. Tur­klāt, ja ausī ir kāds sens cau­rums bi­jis bung­plē­vī­tē, tas tiek pa­pil­dus ap­de­dzi­nāts, ie­kai­sums vēl past­ip­ri­nās arī tur. Ja grib ļo­ti kaut ko pi­li­nāt ausī, tad es ie­sa­ku ūdeņ­ra­di: ja arī pil­nī­bā ne­lī­dzēs, tad arī ne­kai­tēs; ja būs sē­ra kor­ķis, tas tiks šķī­di­nāts un man būs vē­lāk vieg­lāk iz­ska­lot to lau­kā; ja būs ie­kai­sums, tas tik dez­in­fi­cēts. Bet, ru­nā­jot par auss sā­pēm, no­tiek­ti va­ja­dzē­tu uz­svērt, ka ļo­ti bie­ži auss sā­pes pat nav sais­tī­tas ar auss pro­blē­mām. Īpa­ši ga­dos ve­cā­kiem cil­vē­kiem rak­stu­rī­gi, ka ausis sāp kā­du nei­ro­lo­ģis­ku pro­blē­mu dēļ, arī os­te­ohon­dro­zes un trīs za­ru ner­vu ie­kai­su­ma ga­dī­ju­mā. Cil­vē­kam ti­kai šķiet, ka sāp ausis, bet pa­tie­sī­bā tās ir asin­ri­tes, nei­ro­lo­ģis­kās pro­blē­mas, pat zo­bu ie­kai­su­mi. Tas tie­šām ga­dās ļo­ti bie­ži.

Komentāri

  1. labvakar,man bernam 7gadi ausi ir kautkads skidrums gaisa krasa ar tadu nepatikamu smarsu kas tas varetu but un ko vajadzetu darit?

  2. labdien ! man auss dzinks jau 2 gadus, arsti nezin, kas ar mani . biju pie dziedieces, vinja neko nevareja izdarit ari …
    what to do ?

  3. Labdien!Cik procentu ūdeņradi drīkst pilināt, un vai drīkst pie auss infekcijas smērēt Fucinid cik bieži??

  4. Man sapūta ārā vējš ausi un tagat krīt ciet ik pa laikam un pulsē auss bet sāpes nav,kādi medikamenti man varētu palīdzēt?

  5. Biju apslimusi ar anginu,bija temperatūra,tad pievienojās sāpes ausī, spiediena sajūta un pukstesana,aizgāju pie dr.izrakstija pilienus 5d. Un ibumetinu dzeru. Likās ka esmu vesela bet pēc nedēļas atkal sakustējos.bija atkal ausu sāpes un iesnas(laikam vāja imunitāte) Tad lietoju antibiotikas.deguna pilenus un arī ibumetinu. Sāpes ir pārgājušas, bet turpinu lietot sālsūdenī degunam un dzeru ziedputekšņus ar medu un tēju:)

Atbildēt uz re Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *