9. maijā, Uzvaras svētkus pār hitlerisko Vāciju svinēja vēl dzīvie kara veterāni un viņu tuvinieki.
Kritušo karavīru atdusas vietā Pils ielā pulcējās pārsimts ļaužu. Arī gados jauni. Pirms piemiņas brīža kapsētā ļaudis gāja pareizticīgo Dievnamā. Aizdedza sveces par saviem mīļajiem. Arī par tiem, kas no kara neatgriezās. Dieva vārdus sacīja mācītājs Tēvs Joans. Vēlēja Dieva mieru dvēselēm viņā saulē un veselību dzīvajiem. Runas izpalika. Ko vairs sacīt. Karš taču nav bērnu spēle. 23 miljoni 100 tūkstoši dvēseļu no bijušās Padomju savienības tika ziedotas uz lielvaru "spēlīšu" bendes bluķa. Ko vairs…
Laikā, kad Tēvs Joans pasvētīja piemiņas vietu, amatnieki, kas tobrīd ar asfaltu aizlāpīja rakuma vietu, iedarbināja dricekli (ierīce, kas asfaltu blietē). Kāds no veterāniem darbiniekiem palūdza, vai nevarot vismaz uz Dievvārdu laiku pārtraukt. Vīri atmetuši ar roku un turpinājuši savu… Nākot no svētbrīža, ļaudis uz ielas runāja, ka tas laikam speciāli darīts, lai tie tur, "nepareizie" nedzird pātarus. Un tā tie pārpratumi un naids rodas. Vienkāršas muļķības, neiecietības un nepieklājības dēļ.
Te var tad arii var redzeet lielo atshkiriibu starp Riigu un Tukumu, kad vieni nodzeras liidz baltajaam peliiteem, tikmeer citi piemin ar godu un cienju. Cienja tukuma Praeizticiigajai bazniicai un cilveekiem, kas atnaaca piemineet…
Vo aapshi!
Vai vai vai, re nu, kāda skāde, driceklis traucējis. Kad tie lielie uzvarētāji lādēja mūsējos vagonos, tad viss bija labi, bet tagad, lūk, driceklis traucējot. Tie, kas liek puķes pie ‘Večnaja slāva gerōjam’ ir sūtāmi viņpus Zilupes. Lieciet savas puķes un priecājaties ka jums te ļāva dzīvot, nevis ‘kačājiet pravas’, un mūsu skribentiņiem varu ieteikt – nepūtiet ne tajā taurītē, ka tik pie mutes nepieķeras mēsli. Uzrakstiet vēl aizgrābjošu un sirdi plosošu rakstu par Ždanoku un/vai topošo eirodeputātu Rubiku, paskatīsim cik viegli spalva cilājas.
Scorpion, pareizi pateici!!!
kukainis(skorpions), adoptetais(zemgailitis) Jus butu atnakuši un teikuši mums to pie piemenekļa! Bet sedet neta un dirst, daudz prata un drosmes nevajag.
A tu kretīn atnāc 25. martā un savu muti pavirini, atradies te varonis…
A kas 2. pas. karš beidzās 9. maijā?
Austrumeiropā tas beidzās 90-tajos gados, kad sabruka otrs totalitārais režīms…kas arī bija vainīgs pie 2. pas. kara sākuma….
Zini, 9. maijs, nezinu nevienu valsti pasaulē, kas ļauj saviem okupantiem baisi izvērsti iekarošanas gadadienas svinēt. Laikam jau jāņem talkā piemēri. Nu, puis, tu, piemēram, vari iedomāties, ka tatāri sāktu savu bijušo kurgānu vietās Krievijā un Ukrainā lielas tautas svinības rīkot par godu tam, ka pāris desmitus Krievijas kņazistes pa tīro izgriezuši. Vai teiksim, azerbaidžānu minoritāte Armēnijā rīkotu piemiņas brīžus par godu Osmaņu uzvarām, iekarojot Araratu un nogalinot simtus tūkstošu armēņu. Mazliet šerpi salīdzinājumi, bet principā mūsu gadījumam identiski. Upuri jāpiemin, jā, bet cik no tiem, kas gāja pie pieminekļa bija reāli karotāji vai viņu tuvinieki? Pamatā doma tāda revanšistiska, cilvēki tak nejūtas šīs valsts pilsoņi, viņu valsts ir tā – lielā, kas uz Austrumiem. Tāpēc arī svētki citi, šai nācijai, kam vienīgā dzīves teritorija ir Latvija, visai naidīgi – mums 9. maijs nebija vis uzvaras, bet okupācijas diena ar turpmākajām represijām un pazemojumiem piedevām…
Bet – oky, man ar likās stulbi, ka džekiņi ar dricekli necienīja Dieva vārdu. Neesmu baisi ticīga, bet Dievs jau vienalga visiem viens un pret tā vārdu, tāpat kā pret citu cilvēki sāpēm un ciešanām cieņai jābūt. Kauns man par tiem puišiem – neaudzināti trulīši (gluži tāpat kā tie, kas cepures telpās, pie galda un baznīcā nenoņem; pārtrauc dievvārdus, publiski rubina degunu, spļauj uz ielas, kasa k…)nevienu tautu nekrāšņo.
Milda, tu pati sajedz ko raksti??? Vai Padomju armija latvieši nekaroja??? Vai šie katvieši nav pelnijuši godu un slavu??? Vai braļu kapos guļ tikai krievi? Tavi salidzinajumi parada tikai tavu trulumu. Es biju gan Lestene, gan Riga. To ziedu un cilveku skaitu pat salidzinat nevar! S DŅEM POBEDI!!!!
9maijs, ko tu te peries ? Par kādu godu un slavu tu te brēc ar putām uz lūpām ?
Statistika: 2 pasaules karā sabiedroto zaudējumi (tas ir, lielaakoties PSRS, par ko tu tā fano) bija 61 miljons cilvēku. Ass (Vāciešu) zaudējumi bija 11 miljoni. Uz vienu vācu kritušo tātad bija 6 krievi. Kur tad ir tā varonība, kur tad ir slava ? Uzvara ? HE ! Lempji ! Vēl tagad kad jāiet kauties, tie kas sauc maizīti par hļebu, cītīgi uztur šo attiecību 1:6 …
Nu nepiekritīšu vienā aspektā pēdējam postam, jo padomju laikos tas vairāk saistījās ar to, ka beidzās karš kā tāds, beidzās grūtie laiki, jo tie tiešām tādi bija.
Šodien šī diena ir kaut kāda identitātes meklēšanas diena, kad vieni grib šo uzvaru saistīt ar kādu varenību, kas ir bijusi, jo viņi bija uzvarētāji, citi to sauc par pretošanās dienu, kad var parādīt pasaulei, ka viņi šeit Latvijā ir un nekur nepazudīs [starp citu tieši tādu pašu argumentu min aktīvākie 16. marta aizstāvji] citi atkal runā par to, ka boļševiki aiznesa nebūtībā milijonu dzīvības un lai nu kā, bet bija vairāk ļaunums tieši Krievijā, ka daļa atbildības par karu ir arī jāuzņemas padomju savienība utt. utt.
Esmu pret politizāciju un arī necienīgu attieksmi.
Man principā netraucē šī diena, ja to atzīmē kā piemiņas dienu, bet ja tā ir diena[vairāk jau Rīgā], kad virkne cilvēki vienkārši piedzeras vai arī politiķi cenšas sapelnīt sev punktus[PCTVL vai SC], tad tā nav nekāda piemiņa, bet parastākais PR solis.
P.S. Latvieši sākotnēji cīnījās tajā, kas palika no 24. teritoriālā korpusa, ko izveidoja uz Tautas armijas[bijusī LR armija] pamata. Liels skaits bija dezertieru, bet galu galā 2 pulki cīnījās Latvijas un pēc tam Igaunijas teritorijā, tad vēl pie Ļeņingradas. interesanti, ka tad, kad sovoki dabūja zināt, ka latviešu policijas bataljoni 1941. gadā kas bija vācu armijas sastāvā ir pie Ļeņingradas, tad visi latvieši tika aizvākti no tā rajona, neskaitot, kurš ir armijā un kurš vienkārš kalpotājs vai strādnieks.
1941. gadā tika nodibināta 201. latviešu strēlnieku divīzija, kas tika nokomplektēta par 70% no brīvprātīgajiem, tur bija daudz Krievijas latviešu. 1941. gada ziemā viņi kāvās pie Maskavas smagās cīņas, par ko 1942. gadā ieguva goda nosaukumu 43. Gvardes latviešu strēlnieku divīzija. Pēc tam jau pietuvojoties Latvijas robežām uz rezerves pulka pamata tika izveidota 309. latviešu strēlnieku divīzija, kas tika komplektēta no latviešiem, kas tika mobilizēti ieņemtajās Latvijas teritorijās, cnījās pie Rīgas. Abas divīzijastika apvienotas 130. latviešu strēlnieku korpusā, kas savas cīņas beidza Latvijas teritorijā.
201. latviešu strēlnieku divīzija bija pirmā nacionālā divīzija, kas tika nodibināta SA sastāvā.
Bez viņiem vēl bija vienīgā nacionālā aviācijas daļa SA, latviešu nakts bumvedēju pulks un sarkano partizānu brigāde[tā nebija regulārās armijas brigādes lielumā].
Starp latviešiem bija 13. Padomju savienības varoņu, kas nav maz. Abu divīziju nacionālais sastāvs sastāvēja no latviešiem, krieviem un ebrejiem[ebreji latviešu un lietuviešu daļās atsevišķos karadarbības brīžos sasniedza ievērojamu skaitu], tas mainījās arī atkarībā no laika, sākumā ļoti latvisks, pēs Maskavas kaujām mazāk, tad ienākot SALatvijas terit. atkal latviskāk.
Par vissmagākajām cīņām var nosaukt 1941. gada pie Maskavas un 1944. gada Ziemassvētku kaujas, kur Kurzmes katlā karojošiem latviešu leģionāriem pretī tika nostādīti latvieši, kas karoja SA.
Piekritīšu, ka arī viņi būtu jāpiemin, bet tas jādara vai nu 8. maijā, vai arī 11. novembrī, kas nav tikai Atbrīvošanās kara piemiņas diena, bet visu latviešu karavīru piemiņas diena.
Nu, 9. maijs, ti dajoš! Latvieši ne tādās armnijās vien ir karojuši: tāds paliels bariņš bijis franču leģionā, gan pa dažam eksemplāram arī Japānas armijā, iespējms, kādu atradīsim arī pie čanhaišiestiem un maoistu sarakstos. Bet neba viņiem tāpēc Latvijā būtu valstisks gods jāatdos!Uzsveru – valstisks, jo katrs individuāli savās mājās varam godināt ko vien tik ienāk prātā, ja tas nav vardarbīgi, neaicina uz valsts iznīcināšanu un netraucē citiem. Re, un par šiem trim iebildumiem arī varētu padomāt – cik tie uzvaras dienas svinētāji (dņa popedi, kā tu raksti)ir lojāli šai valstij, tas ir smags jautājums… Tāpat kā tas, ko tu, acīmredzot nejūtoties šīs valsts poilsonis, absolūti nesaproti. Proti, mūsu – Latvijas valstij (ne Lielkrievijai, Anglijai vai ASV) – 9. maijs nav nekāda uzvaras diena, bet gan vienas okupācijas nomaiņa pret otru. Kāpēc es domāju, ka leģionāri ir pelnījusī lielāku godu nekā sarkanie? Principā gan vieniem, gan otriem jau nebija izvēles, taču leģionā daudzi aizgāja tāpēc, ka bija piedzīvojuši Padomijas labumus – represiju un saimnieciskās dzīves idiotisma veidā, daudziem tā bija kā vienīgā iespējama reakcija, lai vērstos pret tiem, kas iznīcināja mājas un ģimenes…
Mīļie, ko Jūs peraties. Palasiet šī konkrētā autora rakstus un pievērsiet uzmanību teikumu konstrukcijai, kas ir visai īpatnēja (Šī autora rakstus, konkrētos, palasiet, un teikumu konstrukcijai uzmanību pievērsiet – visai īpatnēja kas ir). Ja godīgi jāsaka, tad atpazīstams tipisks slāvu piegājiens – atcerēsimies skolas laikus; skolas laikus, ja atcerēsimies; sajūtiet šķirbu (grīdā), t.s. ‘polovuju ščeļ’. Tālāk neiedziļināšos, negribu nevienu aizvainot vai sakacināt, galva ir mums katram – domājiet paši 😀
to Scorpion
izskatās, ka pats tā "dricekļa" tirinātāja attīstības līmenī esi palicis; gan kādreiz tavu tuvo bērēs ar "labu" joku izspēlēs ar a/m dārdošu desinieku vai ko briesmīgāku par tevis pieminēto "dricekli"
Dārgais ‘Es’ , nu nejauc tur iekšā radiniekus etc. Tie kas tur guļ pie krievu božņicas, nav nekādi varoņi, bet gan krievu zoļļi kas muka no vāciešiem. Nepaveicās, Tukumā jau zili-pelēkie bija priekšā. Cik zināms, tad granāta gruzovika kravas kastē izdarīja savu darbu, Matrosovs bija jau nomiris uz abažūra un neviena cita kas lec virsū tam spridzeklim un uzupurējās biedru labā acīmredzami nebija. Lūk tā arī radās tavi varoņi, nemaz nerunājot par tiem kas mira no urinēšanas uz bišu stropiem 😀