Latvijas Banka īsi pirms Rūdolfiem – ceturtdien, 11. aprīlī, – laidīs apgrozībā latviešu literatūras klasiķim Rūdolfam Blaumanim veltītu jubilejas monētu, jo šis ir «Tālavas taurētāja», «Nāves ēnā» un «Skroderdienu Silmačos» autora 150. jubilejas gads. Monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta «Regia Autonomǎ Monetǎria Statului» (Rumānija) Eiropas Savienības dalībvalstu jubilejas un piemiņas monētu programmas «Eiropas sudraba programma» ietvaros.
Rūdolfa Blaumaņa vispusīgais devums dramaturģijā, prozā un lirikā ir latviešu literatūras zelta fonds. Tajā iespaidīgi atainota latviešu lauku cilvēku dzīve, raksturi un domāšanas veids laikā, kad brieda un nostiprinājās latviešu nacionālā pašapziņa un veidojās nākamā valstiskuma pamati. Turklāt viņa darbi nav tikai latvietības vēsturiska fiksācija ar atskatu uz 19. un 20.gs. miju – daudzas viņa aplūkotās tēmas un problēmas vērojamas arī mūsdienās. Tos caurvij dziļi universālas harmonijas meklējumi, kas centrējas ap ģimenes ideālu un dzimto mājvietu un ko monētas mākslas formā tālāk tulkojuši arī tās autori.
Monētas priekšpusē koku ieskautas lauku mājas, kas balstās uz koka lapas, un augšā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, bet apakšā – 1 LATS. Monētas aizmugurē Rūdolfa Blaumaņa portrets un tā fonā – rakstnieka darbu nosaukumi, lejasdaļā uzraksts «Rūdolfs Blaumanis».
Jubilejas monēta «Rūdolfs Blaumanis» ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 5,000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā (Rīgā – kasēs K. Valdemāra ielā 1B) un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 32,92.
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 22.00 g, diametrs: 35.00 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2013. g. Regia Autonomǎ Monetǎria Statului (Rumānija).
Mākslinieki: Aigars Ozoliņš (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – koku ieskautas lauku mājas, kas balstās uz koka lapas, augšā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, apakšā – skaitlis 1 un uzraksts LATS.
Monētas aizmugure (reverss)
Labajā pusē – Rūdolfa Blaumaņa portrets puspagriezienā, tā fonā – rakstnieka darbu nosaukumi un «Eiropas sudraba programmas» zīme; kreisajā pusē lejasdaļā uzraksts “Rūdolfs Blaumanis”; zem portreta – gadskaitlis 2013.
Kurš latvietis kaut reizi dzīvē nav noskatījies Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugu «Skroderdienas Silmačos»? Jāņu ielīgošana daudziem no mums nav domājama bez saimnieces Antonijas, Alekša un Kārlēna, Pindaka un Pindacīšas, Joskes un Ābrama. Arī komēdija «No saldenās pudeles» apjoko Latvijas lauku dzīves tikumus. Ar dāsnu humora izjūtu apveltītais vārda meistars «Pēterburgas Avīzēs» vadīja satīrisko pielikumu «Purva mala», līdzīgi darbojās arī laikrakstā «Latvija», tāpat publicējās kā Grāvracis un Matīss Ķezbers.
Taču Rūdolfa Blaumaņa nozīmīgākais ieguldījums latviešu literatūrā ir viņa nopietnā, ar sociāliem un individuāliem konfliktiem piesātinātā dramaturģija un proza – «Indrāni», «Ugunī», «Nāves ēnā», «Purva bridējs», «Raudupiete», «Salna pavasarī» un daudzi citi darbi. To spēks ir meistarīgā cilvēku attiecību un pretrunu samezglojumā un traģisma piesātinātā atrisinājumā. Rūdolfa Blaumaņa darbi nav tautiski sentimentāli, un dzīves realitāte tajos netiek idealizēta. Reti kurš tik iespaidīgi atainojis latviešu lauku cilvēka dzīvi un domāšanas veidu 19. un 20. gs. mijā – laikā, kad brieda un nostiprinājās latviešu nacionālā pašapziņa un veidojās nākamā valstiskuma pamati. Rūdolfa Blaumaņa darbos cilvēka sakņojums Latvijas dabā saliedējas ar vispārcilvēciskām gara vērtībām. Tie ir dziļi universālas harmonijas meklējumi, kas centrējas ap ģimenes ideālu un dzimto mājvietu. Šādu izjūtu Rūdolfs Blaumanis kopa, dzīvodams Ērgļu pagasta Brakos, vienā no Vidzemes skaistākajām vietām.
Latvieša rakstura atklāsmes Rūdolfa Blaumaņa darbos var salīdzināt ar viņa laikabiedriem, zviedru nacionālromantisma pārstāvjiem Andersu Cornu (Anders Zorn) un Karlu Lāšonu (Carl Larsson), kuri savās gleznās līdzīgi, bet tikai vizuāli, koncentrēti definēja, kāds ir tipiskais zviedrs vai zviedriete, kāds ir viņa dzīves stils, principi, pasaules uztvere. Un tas ir aktuāli joprojām. Rūdolfa Blaumaņa darbi nav tikai latvietības vēsturiska fiksācija – daudzas viņa aplūkotās tēmas un problēmas vērojamas arī mūsdienās.
Rūdolfa Blaumaņa darbu motīvi rosinājuši arī kinorežisorus, un Jānis Streičs reiz teicis: “Blaumanis ir pierakstījis nacionālā rakstura kodu, lai mēs, atšifrējot to, piekļūtu pie savām saknēm, lai tiekam pie savas pašcieņas, lai mēs caur šo kodu varam rakstīt savu tautu mūžībai. Tas ir Blaumanis. Kas piekļūst šim kodam, tas atšifrē, kas ir latvieši.”
Rūdolfa Blaumaņa vērienīgajā daudzpusībā nozīmīga vieta bijusi arī dzejai. Der atcerēties zīmīgus vārdus no viņa 1902. gadā sacerētā «Tālavas taurētāja». Sardzes vīrs neļaujas uzpirkties no naidniekiem un, ziedojot dzīvību, paspēj brīdināt pilī dusošos cīnītājus, bet viņa teiktais pauž arī Rūdolfa Blaumaņa kredo:
“Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods!
Kas postīdams viņu šausta,
Uz pekli lai rauj to jods!”
Latvijas Banka, novērtējot Rūdolfa Blaumaņa devumu kā latviešu kultūras zelta depozītu, atzīmē viņa 150 gadu jubileju ar rakstniekam veltītu monētu.
Vēl ceturtdien, 11. aprīlī, laidīs apgrozībā «Šūpuļa monētu». Šīs jubilejas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē «UAB Lietuvos monetų kalykla».
Latvijā ir jauka tradīcija – aptuveni mēnesi pēc bērniņa nākšanas pasaulē iet raudzībās, doties iepazīties ar jaundzimušo: prieku par viņu tad dala radi un draugi, arī līdzgaitnieki darbos. Reizē ar laba vēlējumiem raudzībās mēdz nest arī dāvanu – mazulim vai vecākiem tūdaļ noderīgu lietu vai ko tādu, kas kalpos ilgākam atgādinājumam par priecīgo notikumu.
Jau nostiprinājusies tradīcija šūpuļsvētkos dāvināt kādu sudraba vai zelta monētu, liekot labklājīgas dzīves starta kapitāla simbolisku pamatu. «Šūpuļa monēta» ir Latvijas Bankas piedāvājums raudzību dāvanai.
Monētas priekšpusē centrā ir bērns šūpulī, ko knābī tur putns, un puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, bet aizmugurē pelīte ar pūralādi, lejā – uzraksts “1 lats”.
Jubilejas monēta «Šūpuļa monēta» ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā (Rīgā – kasēs K. Valdemāra ielā 1B) un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 32.92.
