Šodien Tukuma muzeja audēju darbnīca svinēja Jurģus – pēc 20 Smilšu ielas telpās pavadītajiem gadiem audēji ieguvušas ērtas un plašas mājas Tidaholmas ielā 3, kur kādreiz bija bibliotēka.
No brīža, kad tika aizvestas bibliotēkas grāmatas, rekordīsā laikā tika pārjurģota iedzīve un pats galvenais – stelles. Šis darbs bijis gan grūts, gan atbildīgs, jo tās vispirms izjauca un katru kociņu sanumurēja. Izņemot vienu kociņu, nekas neesot pazudis un gandrīz viss jau salikts pa vietām. Turklāt divas šalles, lupatdeķis un galdauts jau iesākti…
Telpu atklāšanā Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola un domes priekšsēdētājs Juris Šulcs teica paldies visiem, kas iesaistījās pārcelšanās darbos, un audējiem par skaisto izstādi. Un, protams, par ilgos darba gados uzturēto aušanas tradīciju, kurā iesaistās gan lieli, gan mazi. Pats galvenais, lai ir patikšana, jo ne vecumam, ne dzimumam neesot nozīmes. Piemēram, Astrīda Švarcbaha sākusi aust 70 gadu vecumā – audēju darbnīca Smilšu ielā bijusi pretī mājai. Triju gadu laikā iemācījusies daudz, lai arī sākumā kāds klusībā pasmīkņājis… Gadu auž arī Bruno Stankus, – kā atnācis pirkt segu, tā palicis. Lai arī darba un nu arī traumas dēļ daudz laika tagad atlicināt nevar, tas patīk un aizrauj, jo ir interesanti.
Aplūkojot izstādes darbus – galdautus, segas, sedziņas, šalles un lupatdeķus un daudz ko citu, šķiet, kāda brīnumdara roka te spēlējusies ar krāsām un pavedieniem. Un tikai šķietami viss liekas vienkāršs, – audējas par ierastajiem darinājumiem runā pavisam citā valodā – puspersietis, trinītis, pusnītis, rožceliņš, atlass, vienkārtnis, pērlīte… Tās ir aušanas tehnikas. Un izstāsta arī par krāsām – Rita Švampe skaidro, ka Dziesmu svētku izstādes segai izmantotā dzija krāsota ar dabas materiāliem – viena svītriņa no sīpolmizām, otra – no kafijas, trešā – no raudzētas ābolu sulas, bet ceturtā no bērza mizām, vēl kāda pacepināta cepeškrāsnī, lai krāsa labāk turas… Savukārt darbnīcas un studijas vadītājas Agitas Pumpures sega visa no dadža – tās dzija krāsota dadža saknēs, lapās, stumbrā… Īstie brīnumi. Darbnīcas izstādē apskatāmos brīnumus darinājušas un darbnīcā darbojas Aina Kāposta, R. Švampe, Daiga Elpere, A. Pumpure, Helēna Korotka, Inga Ķimene, Ausma Pētersone, Mudīte Rudaus-Rudovska, Inta Konrade, Inga Kuple, A. Kunkulberga, B. Stankus, Dzidra Ambolte, Zane Neilande-Sieradzka, A. Švarcbaha un Maija Smilga. Un, protams, skolnieces, kas M. Rudaus-Rudovskas vadībā apgūst aušanas prasmi.
Kopā ar savām kolēģēm bija arī viena no pirmajām tolaik vēl audēju pulciņa vadītājām Dzidra Erca. Vina atceras, ka sākušas septiņdesmito gadu sākumā ar pāris stellēm Dārza ielas namiņā, tad divas mazas istabiņas atvēlējusi skolotāja Bērziņa savā privātmājā Talsu ielā. Pēc tam sācies Smilšu ielas laiks, kur 1999. gadā audējas ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Tai deva vārdu «Durbe».
Tagad sācies jauns posms. Audējas priecājas par jaukajām telpām, kurās varot labi justies, un mazliet nebēdnīgu skatu sejā teic, ka caur lielajiem logiem varēšot uz puišiem lūkoties… un daudz krāsainu darbu noaust.
Tas ir Raudas pansionāts??? Telpas pilsētas centrā!!! Nesu…gi! Vai Kampara šķūni vietas pietrūka?:)))
cik smieklīgi, kad pats tur nonāksi tad varesi smieties…