25. martā Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā zvērinātam tiesu izpildītājam tiek segti izpildu darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi un izmaksāta amata atlīdzība gadījumos, kad izpildāms atbildīgās iestādes lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar Civilprocesa likumu.
Pavasaris nav pazudis – tas tikai uz pāris nedēļām paslēpts zem sniega! To apliecina arī pilnā sparā ziedošās zalkšu liepas – sauktas arī par meža ceriņiem – mežā pie Melnezera. Tas ir timēliju (Thymelaceae, latviski – zalkteņu) dzimtas augs. Parastā zalktene jeb zalkšu liepa zied agri pavasarī – martā un aprīlī. Zied pat pavisam sīki krūmiņi – pat tad, ja viss augs ir tikai viens sīks žagariņš starp lielajiem meža kokiem vai krūmiem.
Jau tālajā 1858. gadā vācu zinātnieks A. Dēbners par seno latviešu tautas tradīcijām rakstījis: "Ļoti zīmīgs ir latviešu raksturam Mārijas kults, kas ar to ir ļoti labi saskanējis. Tas ir šās tautas sievišķīgā īpašība… Viņa iegājusi citu viņam mīļu pagānu dievību funkcijās. Tādēļ arī viņa un tikai viņa tiek tik bieži daudzināta viņu tautas dziesmās." Mārijas jeb Māras dienas latviešiem bijušas četras: ziemas Māra jeb Sveču diena; pavasara Māra jeb kāpostu Māra, kad jāsēj kāposti; vasaras Māra – 15. augustā un rudens Māra – 8. septembrī, kad varot droši staigāt pa mežu arī tie, kam bail no čūskām, jo šajā dienā tās un visi citi tārpi salienot ziemas guļā. Šoreiz – par pavasara Māru.
Kā spirgts pavasara vējš pēkšņi iebrāžas ierastajā klusumā un mierā, tā Tukuma ev. lut. baznīcā Otrajās Lieldienās ienāca Gunāra Kalniņa vadītais gospeļkoris «GG Choir». Koncerts tukumniekiem bija kas jauns un neierasts, taču jau pēc pirmajām dziesmām aizrāva līdzi visus! Pat kultūras namā nereti grūti iekustināmā publika, kas baznīcā radusi uzvesties īpaši klusi un svētbijīgi, šajā koncertā sita plaukstas, virs galvām taktī šūpoja rokas, sita knipjus un ar kājām rībināja grīdu! Un noslēgumā ilgi, ilgi negribēja māksliniekus laist projām, tādējādi izdabūjot solījumu no kora vadītāja Gunāra Kalniņa, ka noteikti vēl kādreiz atbrauks uz Tukumu.
Februārī, kad jau līdz depresijai apnicis aiz loga valdošais drēgnums un pelēcība, dodos saules un siltuma meklējumos. Uz Taizemi! Un tā – šaizemē paliek neizdevusies Latvijas ziema, radi, draugi un runcis (Mikam piesaku, ka dodos uz viņa senču zemi – kādreizējo Siāmu!). Vasaras drēbītes, sandales, pretiedeguma krēms, fotoaparāts un bieza klade piezīmēm ir viss, kas nepieciešams. Ak, jā, vēl arī naudiņa… «Impro» piedāvātajā maršrutā ceļazīme maksā Ls 926. Vēl apmēram Ls 500 vajadzīgi neplānotām ekskursijām, dienvidzemju našķiem un izklaidēm.
20. martā 7.48 sākas astronomiskais pavasaris. Tātad – klāt pavasara Saulgrieži. Šajā dienā mūsu senči uzmanīgi vēroja norises dabā, lai varētu spriest, kāds būs pavasaris, kāda vasara gaidāma.
Svētdiena pirms Lieldienām latviešu tautai labi pazīstama kā Pūpolsvētdiena. Tās galvenā iezīme – pēršana ar pūpoliem, vēlot veselību saviem tuviniekiem. Nopērtie esot ne vien veselīgi un sārti no vaiga, – tos arī blusas nekožot… No pūpola taisa arī mazu krustiņu, ko vēlāk svētī baznīcā – tad mājā neiesperšot pērkons. Un vēl – kas apēd trīs pūpolus, tas nekad neslimos ar drudzi, tam nebūs bail no pērkona.
Ķīpsalas hallē Rīgā no 21. līdz 23. februārim notika gadskārtējā starptautiskā tekstila, apģērbu, ādas izstrādājumu un ražošanas iekārtu izstāde «Intertextil Balticum 2008». Izstādē kopumā piedalījās 125 uzņēmumi no 12 valstīm, apmeklētāju vērtējumam tika piedāvāti vairāk nekā 220 zīmoli no 32 valstīm. Šogad – Latvijas Lauku sieviešu apvienības sastāvā – tajā pirmoreiz piedalījās arī Tukuma Dāmu kluba rokdarbnieces. Mūsu dāmas savas "ugunskristības" piedzīvoja 23. februārī, izejot mēles un piedāvājot savu kopīgi veidoto skati «Saulespuķes».
Šodien, 7. februārī, 11.44 pēc Ķīnas laika (5.44 pēc mūsējā) atbilstoši Austrumu zemju kalendāram sākas Žurkas gads. Austrumos žurka tiek uztverta gluži citādi, nekā esam pieraduši mēs, Rietumu zemju iedzīvotāji. Pie mums ar žurkas pieminēšanu saistās dažādas asociācijas un gandrīz visas no tām – negatīvas. Žurkas pirmās bēg no grimstoša kuģa; izplata infekcijas slimības; apēd un savā rijībā sabojā pārtikas produktus. Savukārt Indijā žurka ir ziloņgalvainā zinību dieva Ganeša ratu vilcēja. Japānā žurka ir Laimes dieva pavadone. Ķīnieši uzskata, ka žurka "skaita naudu", kad grauž caurumu grīdā, un skopuļus sauc par "naudas žurkām". Dienvidķīnā žurka ir gandrīz vai nacionālā varone, jo apgādājusi cilvēkus ar rīsiem.
Jaunā gada sākums ir tas laiks, kad jaunus plānus gan kaļam, gan īstenojam. Par to, kas paveikuši un ko šajā gadā iecerējuši «Tēvzemes Daugavas vanagi», – saruna ar šīs organizācijas vadītāju Ritu Stepiņu.
Kurš gan nezina mazo sakāmo: "Tā nav dzīve, tas ir kino!" Sarunā ar tukumnieku – kādreizējo aktīvo kinoamatieri Oskaru Gauju – dzīve un kino savijās tik grodi, ka ne atšķetināt! Protams, vispirms gan nācās papūlēties, pārvarot latviešu mentalitātei tik labi zināmās un raksturīgās barjeras "ko nu es" un "ko nu par mani"…
Izstādi ar šādu nosaukumu 20. janvāra pievakarē Tukuma kultūras nama kamīnzālē iekārtoja mākslinieces Ingemāras Treijas vadītās glezniecības studijas dalībnieces.
