Agita Puķīte

Tukuma sieviešu korim «Noktirne» – 45 /FOTO/

25. novembra vakarā Tukuma kultūras namā ar koncertu sieviešu koris «Noktirne» svinēja 45. darba sezonas sākumu. Kopā ar «Noktirni» (diriģents Jānis Almanis-Palmbahs, koncertmeistars Valdis Tensons) dziedāja Rīgas Kultūras un mākslas centra «Mazā ģilde» kamerkora «Frachori» vīri.

25. novembra vakarā Tukuma kultūras namā ar koncertu sieviešu koris «Noktirne» svinēja 45. darba sezonas sākumu. Kopā ar «Noktirni» (diriģents Jānis Almanis-Palmbahs, koncertmeistars Valdis Tensons) dziedāja Rīgas Kultūras un mākslas centra «Mazā ģilde» kamerkora «Frachori» vīri.

Sieviešu koris «Noktirne» aizsākās 1972. gadā Rasmas Valdmanes un Laimdotas Silavas vadībā, iesaistot toreizējās Tukuma Raiņa 1. vidusskolas (tagad – ģimnāzijas) skolnieces, viņu mammas un skolotājas. 1979. gadā koris ieguva Tautas kora nosaukumu. Gadu gaitā mainījušies dziedātāji un diriģenti – pie diriģenta pults stāvējusi arī Jolanta Rauga, Nora Vītiņa, bet kopš 2011. gada marta kori vada diriģents Jānis Almanis-Palmbahs. Svētku reizē «Noktirnes» zelta pildspalvu un Atzinības rakstu saņēma diriģents Almanis-Palmbahs, kormeistare Ritma Zāģere, kora prezidente Dace Ernšteine un dziedātāji ar stāžu Ivonna Plaude, Krista Merirande, Egita Graudiņa, Ināra Ārente, Dace Brakmane, Mudīte Peškaite, Pārsla Ivane, Baiba Ose un Jolanta Jēgere.

Komentāri

  1. Ārprāc! Kas noticis ar Noktirni?! 1979.gadā, kad tas ieguva Tautas kora nosaukumu, un sekojošos “ziedu laikos” koris bija kā koris! Labākās meitenes – koristes! 3.vieta koru karos Tautas koru grupā, u.c panākumi. Bet tagad?… Kamerkoris? Kamersastāvs no kora?

    1. Nav ko, mīļā, brīnīties,tāds laiks. Vairumam koru ir neliels pamatsastāvs un klejojošie izpalīgi vai reizēm piedziedātāji. Īpaši tad ir vērojams jauktajos koros, kur pamatsastāvā labi, ja četri pašu vīri… Bet «Noktirnes» gadījumā nemaz nav tik traki. Jāatceras, ka piektdienas vakars daudziem bija darba diena, kā arī vairākas meitenes bija ķēris vīruss vai citas ligas.
      Bet par pagātni runājot, jā, ar Valdmenes lolojumu mūsu domes ”kultūras guru” izrīkojās cūciski un rezultāts ir uz sejas. Lai kā arī kāds censtos, tādu darbu, ko paveica Valdmane, un iespējas, ko dod skolas meiteņu līdzdalība, nevienam vairs neizdosies realizēt. Ko gribēja, to dabūja. Bet tagadējās koristes un viņu diriģents jau dara, ko var, neatkarīgi no dziedātāju masas.

  2. Nu tad, ja reiz nav vairs kādreizējās vilkmes, tad lai nav.
    Lai nu tad paliek .. “reiz bija”.

    1. Vai tad pašdarbības galvenā ”vilkme” ir karogi un vietas koru karos? Kur tad kopā būšanas un dziedātprieks, kur tautas gara mantojums. Tad jau arī nacionālā kultūras mantojuma augstākā pakāpe – Dziesmu svētki – ”lai vairs nav”?

        1. pilnībā piekrītu – Tautas skolotāja Rasma Valdmane. Un tas patiesi bija kaut kāds unikāls fenomens – diriģentes sadarbība ar kori!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *