Pūrē – par vienu lauksaimniecības zinātņu doktoru vairāk

Konkursa «Sējējs» balvai viens no septiņiem izvirzītajiem pretendentiem grupā «Zinātne lauku attīstībai» ir Pūres Dārzkopības izmēģinājumu centra vadītājs, pētnieks, agronomijas zinātņu doktors Jānis Lepsis ar pētījumu «Ābeļu veģetatīvās un ģeneratīvās produktivitātes vērtējums dažādos dārza tipos».

Konkursa «Sējējs» balvai viens no septiņiem izvirzītajiem pretendentiem grupā «Zinātne lauku attīstībai» ir Pūres Dārzkopības izmēģinājumu centra vadītājs, pētnieks, agronomijas zinātņu doktors Jānis Lepsis ar pētījumu «Ābeļu veģetatīvās un ģeneratīvās produktivitātes vērtējums dažādos dārza tipos».

Nu lūdzām Jāni vairāk pastāstīt gan par viņa pētījumu, gan citām aktivitātēm.

– Vispirms apsveicam ar zinātņu doktora grāda iegūšanu! Kad to ieguvāt? Cik zinātņu doktoru tagad strādā Pūrē?

J. Lepsis:

– Kopā ar kolēģi Daci Šternu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes aizstāvējām savu promocijas darbu maija beigās. Tādējādi mūsu iestādē ir nācis klāt vēl viens zinātņu doktors. Pašlaik zinātņu doktori mums ir Līga Lepse, Andris Bite, dažos darbos pie mums piestrādā arī pensionētie zinātņu doktori Larisa Bite un Ivars Dimza.

– Ko pētījāt savā doktora darbā?

– Darba pamatuzdevums bija novērtēt ābeļu stādījumus, kas iestādīti dažādos attālumos, ar dažādiem vainaga veidiem un arī ar divu veidu potcelmiem. Potcelmus gan tā kā varētu nodalīt atsevišķi, bet stādīšanas attālumi diezgan cieši saistīti ar vainaga veidošanu. Izmēģinājām stādīšanu slejās: divas rindas cieši blakus, tad braucamā sleja un atkal divas rindas cieši blakus. Darbu iesāku 90. gadu vidū, kad bija doma, ka varbūt vajadzētu dārzus stādīt slejās, ka šādi uz vienu hektāru var iestādīt vairāk koku, jo tad joslām, pa kuru brauc tehnika, ir nepieciešama mazāka platība. Tomēr pierādījās, ka tas nav ērti. Augļu kvalitāte nemainās, bet kopšanas darbi paliek sarežģītāki un darba spēks paliek arvien dārgāks, un jācenšas, lai roku darbu iespējami samazinātu. Tāpēc augļu kociņi jāstāda kā parasti –  vienā rindā.  Var censties iestādīt nedaudz ciešāk, tomēr ar pārāk blīvu stādījumu arī nevajadzētu aizrauties: 2000 koku uz hektāra būtu par daudz, bet 1500 pundurkociņu būtu tīri normāli. Kas attiecas uz potcelmiem, tad visvairāk ir novērtēts potcelms Pūre 1, jo līdz tam augļu dārza izmēģinājumos potcelmi vēl nebija salīdzināti. Ilgstošos izmēģinājumos konstatējām, ka šie potcelmi spēcīgi aug, tā kā vērtējums ir labs. Šie būs labi potcelmi.

Vairāk lasiet otrdienas, 24. septembra, laikrakstā ŠEIT

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *