Otrdiena, 2018. gada 20. novembris
Anda, Andīna

ĀM un AM izsaka nožēlu, par Krievijas lēmumu atteikties no dalības līgumā par bruņotajiem spēkiem Eiropā

Autors: Toms
Twitter
FaceBook
print
2007. gada 8. novembris 10:12

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) un Aizsardzības ministrija (AM) izsaka nožēlu par Krievijas Valsts domes pieņemto lēmumu par Krievijas izstāšanos no līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE), informē ĀM preses sekretārs Ivars Lasis un AM Preses nodaļas vecākais referents Artūrs Graudiņš.

"Ja Krievija pieņems galīgu lēmumu par izstāšanos no CFE, šis solis tieši neietekmēs situāciju Baltijas reģionā un neradīs apdraudējumu starptautiskajai un Latvijas drošībai, kuru pilnībā garantē dalība Eiropas Savienībā un NATO," sacīja Lasis, tomēr norādot, ka izstāšanās no līguma neveicinās savstarpējo uzticēšanos NATO valstu un Krievijas starpā.

Reklāma

Tā kā CFE līguma dalībvalstu starpā sarunas par līguma ratifikāciju turpinās, šāds Krievijas solis, pēc Laša teiktā, būtu vērtējams kā taktisks gājiens, lai nodrošinātu sev labākas pozīcijas šajās sarunās.

AM uzskata, ka CFE līgums ir nozīmīgs bruņojuma kontroles režīms Eiropā. Krievijas pašreizējā izstāšanās no līguma neveicinās savstarpējo uzticēšanos NATO valstu un Krievijas starpā, norādīja AM.

Komentējot Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvja paziņojumu par iespējamo Krievijas bruņoto spēku palielinājumu Krievijas rietumos pēc Krievijas dalības apturēšanas CFE, ĀM pārstāvis norādīja, ka jebkāds spēku palielinājums rietumu virzienā no loģikas viedokļa būtu pilnīgi neadekvāts solis, jo Krieviju no Rietumiem, it īpaši no NATO puses, neviens neapdraud un neapdraudēs.

"Ja šāds solis, kuram mūsu skatījumā nekāda reāla vai racionāla pamatojuma nav, tomēr tiks sperts un militāro spēku koncentrācija Krievijas rietumos tiks palielināta, Latvijas drošību tas tiešā veidā neietekmēs, jo to garantē valsts dalība Ziemeļatlantijas militārajā aliansē un Eiropas Savienībā," norādīja ĀM preses sekretārs.

Kā ziņots, Krievijas Valsts dome trešdien vienbalsīgi apstiprināja Maskavas dalības apturēšanu CFE. Par dalības apturēšanu līgumā nobalsoja 418 deputāti, pret – neviens.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Kisļaks trešdien norādīja, ka balsojums nenozīmē Krievijas izstāšanos no līguma, bet gan dalības apturēšanu. Ja citas dalībvalstis ratificēs CFE, tad Maskava ir gatava apsvērt atgriešanos pie līguma.

Pēc apstiprināšanas Valsts domē likums par dalības apturēšanu līgumā nosūtīts parlamenta augšpalātai Federācijas padomei.

Likums pēc apstiprināšanas Federācijas padomē vēl jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, taču pavērsieni likuma apstiprināšanas procesā nav gaidāmi, un līdz ar to likuma apstiprināšana uzskatāma par formalitāti.

Krievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks ģenerālpulkvedis Aleksandrs Kalmikovs trešdien žurnālistiem sacīja, ka Krievija nenoliedz iespēju palielināt valsts rietumos izvietoto karaspēku un militāro tehniku pēc Krievijas dalības apturēšanas līgumā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, viņš uzsvēra, ka konkrēts lēmums pagaidām nav pieņemts.

1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo tāda armijas un konvencionālā bruņojuma kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urālu kalniem, kā arī paredz virkni pasākumu savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.

Atbildot uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas, Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.

Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.

Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.

Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.

Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā. Maskava apgalvo, ka Krievijas pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.

Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.

Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.


Komentēt

Pasākumu kalendārs

2018.11.23 | 20:00

Zemnieku un uzņēmēju balle Valdeķos 

2018.11.24 | 15:00

Tikšanās ar māksliniecēm «Durvīs» 

2018.11.24 | 16:00

Senioru balle Lapmežciemā 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Novembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool