Vents Dubrovskis

Performances «Baboon Bar» – ārpus rāmjiem

Viens no kultūras un mākslas festivāla «Pastaigas Tukumā» neparastākajiem darbiem bija triju mākslinieku – Irīnas Spičakas, Krišjāņa Rijnieka un Platona Burovicka – performance klubā «Baboon Bar». Irīnu un Krišjāni satikām dienu pirms pasākuma, montējot kopā sfērisku formu. un tad arī parunājām, cik šajā darbā zinātnes un cik – mākslas…

Viens no kultūras un mākslas festivāla «Pastaigas Tukumā» neparastākajiem darbiem bija triju mākslinieku – Irīnas Spičakas, Krišjāņa Rijnieka un Platona Burovicka – performance klubā «Baboon Bar». Irīnu un Krišjāni satikām dienu pirms pasākuma, montējot kopā sfērisku formu. un tad arī parunājām, cik šajā darbā zinātnes un cik – mākslas…

Irīna:

– Esmu dzimusi Tukumā un 15 gadus šeit nodzīvojusi, tāpēc Līga (Mākslas kuratore Līga Lindenbauma. – Red.) mani aicināja piedalīties šajā festivālā, jo viņai šis fakts šķita svarīgs; tātad pusaudža gados es kļuvu par rīdzinieci un kaut kādā brīdī iestājos Mākslas akadēmijā Vizuālās komunikācijas nodaļā, ko šogad pabeidzu. Šis projekts – «Metasphere» – ir tā kā mans maģistra darbs, tomēr tas ir kopdarbs ar jauno mediju mākslinieku Krišjāni Rijnieku un komponistu Platonu Buravicki. Šis projekts tapa Helsinkos. Pērn augustā abi ar Krišjāni aizbraucām un pavadījām Somijā veselu gadu.

Krišjānis:

– Būtībā shēma bija tāda: pirms divarpus gadiem sāku strādāt interaktīvajā aģentūrā «Cube» – tur programmēju flešus jeb zibatmiņas, bet sapratu, ka gribu papildināt savas zināšanas. Tās lietas, kas mani interesēja, Latvijā nebija pieejamas, bet vienā festivālā Somijā sapratu, ka Helsinki varētu būt tā vieta, kur gribētu studēt. Gadu strādāju, lai tur iestātos, un arī iestājos. Irīna par to zināja, un izdomājām plānu, kā tur varētu braukt abi kopā – lai būtu, ko abiem darīt. Mēs sakombinējām Irīnas darba būtību ar tehniskajām iespējām, un tā radās «Metasphere».

– Kas ir tās lietas, kas ir Somijā, bet nav pieejamas Latvijā?

– Tā ir jauno mediju izglītība – tāds rafinēts, smalks darbs ar jaunajām tehnoloģijām, kuru iegādei nepieciešama nauda, bet Somijā studentus ar šīm tehniskajām iespējām nodrošina valsts.

Vairāk lasiet ceturtdienas, 12. septembra, laikrakstā ŠEIT!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *