Šajā nedēļā pie mums vērsās kāds lasītājs un norādīja, ka teritorijā netālu no degvielas uzpildes stacijas Meža ielā jau ilgstoši mētājas lupatu kaudzes. Interesējās, kas par to atbildīgs? Īpaši būtiski tas, jo, tuvojoties valsts svētki, – piebilda lasītājs.
Jau kādu laiku Tukumā iepretim stāvlaukumam Uguns ielā ēkas sarkano ķieģeļu sienu rotā lielformāta fotogrāfija. Šodien, 11. novembrī, piedaloties projektā iesaistītajiem, šī «Vienas fotogrāfijas galerija» tika atklāta oficiāli.
“Kad atnāks saule, es zinu – nav jāmeklē pasaulē, Kad atnāks saule, es zinu, tā laimīgā zeme ir te…” Šos vārdus no savas mammas Agres Dages grāmatas «Kā kadiķītis spīvs» māksliniece Ivonna Bredovska nolasīja izstādes atklāšanā, aicinot iejusties novembrī – Latvijas mēnesī un svinēt svētkus kopā – ar dziesmām, kuras visi tika aicināti dziedāt kopā ar Guntu Meņģeli. Arī izstādes darbos to autori – I. Bredovska un viņas dzīvesbiedrs Egils Neihofers – atainojuši Latvijas skaistumu, savukārt ar savām vitrāžām un lukturiem tos papildina un izgaismo mākslinieks Vladimirs Lukjanovičs.
2. novembrī pamanījām, kā uz Tukuma 2. vidusskolas jumta tiek uzliktas palielas metāla konstrukcijas.
Šodien, 30. oktobrī Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze svinēja 455. dzimšanas dienu. Plašāk par jubilejas svinībām būs lasāms otrdienas, 1. novembra laikrakstā.
Lasītājs jautā: – Kad Kurzemes ielā sāka būvdarbus, visiem stāstīja, ka tagad sakārtos lietus ūdens novadīšanu, un, galvenais, ka būšot pieslēgums pie sistēmas, kas izveidota Putniņu ielā. Mēs, protams, visiem darbiem cītīgi līdzi nesekojām, bet tagad redzam, ka Kurzemes ielas 2 pagalmā ir kļuvis sliktāk, jo pēc lietus tur veidojas peļķes. Un tad nu sanāk, ka iedzīvotājiem, kam te ik dienas ir jāstaigā, no visiem šiem darbiem ir palicis sliktāk nevis labāk.
Tā kā Kurzemes ielas 3. posma pārbūves darbi pamazām tuvojas noslēgumam, tiek domāts arī par ielas labiekārtošanu. Vietās, kur paredzēts iestādīt kokus, jau iebērta melnzeme un iesprausti mietiņi, taču, kā skaidroja ainavu arhitekte Maija Fogele, koku stādīšanas vietas darba gaitā vēl varot mainīties.
Lasītājs jautā: – Jau pirms kāda laikā SIA «Tukuma ūdens» izraka bedri Raudas ielā, taču darbi tā arī nav turpināti. Jau tā Raudas un Kurzemes ielas krustojuma remonta laikā ir jāmēro gari apkārtceļi, kas autovadītājam maksā reālu naudu, bet arī tas, ka viena puse Raudas ielas ir aiztaisīta, rada neērtības. Vai tiešām būvnieki neskaita naudu un var atļauties nedēļām neko nedarīt?! Manuprāt, kādam atbildīgajam taču vajadzētu to visu uzraudzīt un kontrolēt, tāpēc gribētos zināt, vai domē vairs tādu cilvēku nav?
Pirms kāda laika ar mums sazinājās lasītājs, kurš bija satraukts par to, ka Rīgas ielas trepju augšgalā jau aptuveni gadu ir pazuduši soliņi. Varbūt citiem tas liekoties nieks, bet veciem cilvēkiem, kas pārvarējuši grūto kāpienu, beigās esot nepieciešamība apsēsties un mazliet atvilkt elpu, pirms dodas tālāk uz pilsētu.
Aspazijas krūšutēls ir viens no pazīstamākajiem ievērojamā tēlnieka Teodora Zaļkalna (1876–1972) darbiem, kas bronzā atliets darbnīcā «FONDERIA ARTIS.G. VIGNALI& C. FIRENCE», Itālijā, 1931. gadā. Pēc savas mākslinieciskās un kultūrvēsturiskās vērtības tas ir īpaši nozīmīgs tēlniecības darbs, ko tēlnieks radījis tieši Latvijas Nacionālajam teātrim pēc tā pasūtījuma. Tukuma muzejs Aspazijas krūšutēlu ir glabājis trīs gadus un periodiski eksponējis Durbes pilī Tukumā, kur dzejniece Aspazija (Īstajā vārdā Elza Rozenberga, 1865–1943) uzturējusies 1929. gada vasarā, tikusi sirsnīgi uzņemta un no sirds aprūpēta. Lai arī Durbes pils Tukumā ir cieši saistīta ar dzejniekiem Raini un Aspaziju, tomēr jāņem vērā, ka Aspazijas krūšutēls ir speciāli radīts Nacionālajam teātrim, skaidro Tukuma muzejs.
Sestdien, 1. oktobrī Tukuma mākslas muzejā tika atklāta izstāde, kas veltīta novadnieces, mākslinieces Tairas Haļāpinas simtgadei.
Lai veicinātu dabisko zālāju straujāku atjaunošanos Ķemeru Nacionālā parka Dundurpļavās, Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) projekts LIFE-IP LatViaNature turpina izmēģināt Latvijā joprojām maz izmantoto dabisko zālāju atjaunošanas metodi – savvaļas augu sēklu sēšanu zālāja sugu sastāva daudzveidošanai, izmantojot ar rokām ievāktas pļavu augu sēklas.
