FOTO: Agita Puķīte

Pārbūvētā Tukuma 2. vidusskola nodota ekspluatācijā

Šodien, 1. decembrī, Būvniecības valsts kontroles biroja komisija – būvinspektori Anita Apšāne un Oskars Sūnaitis – pieņēma ekspluatācijā Tukuma 2. vidusskolas ēku.

Skolas apskatē BVBK pārstāvji gan būvniekam SIA «Bildberg», gan Tukuma novada pašvaldības pārstāvjiem norādīja uz tiem darbiem, kas vēl būtu darāmi vai labojami, taču kopumā darbs tika novērtēts atzinīgi, un jau šodien tika solīts izsniegt aktu par ēkas pieņemšanu. Jāpiebilst, ka daļa telpu, piemēram, virtuve un citas telpas jau ir aprīkotas, bet lielākajā daļā mācību kabinetu notiek mēbeļu montēšana. Skolas atklāšanas datums gan vēl nav noteikts. Kā skaidroja pašvaldības vadītājs Gundars Važa, ar skolas direktori Anitu Locāni par to ir runāts, taču galīgais lēmums vēl neesot pieņemts. Mācības atjaunotajā skolas ēkā sāksies nākamā gada janvārī.

 

Vairāk lasiet piektdienas, 3. decembra laikrakstā.

Komentāri

  1. Ļoti tumša fasāde,vareja gan but priecīgakos toņos jo Tukums jau tā izskatās tumšs un noplucis.Un par iztereto naudas kaudzi berniem pat sports laukums nesanâca,bagati gan dzīvojam,kaut arī visas kabatas sen jau cauras “

    1. Tiešām atgādina cietumu. Nez kāpēc nevarēja aizbraukt uz citām pilsētām un paskatīties, kā izskatās mūsdienīgas, moderni atjaunotas skolas – piemēram, Sigulda, Cēsis, Valmiera un citur, tur ir tiešām woww. Bet pie mums, kā jau bomžu ieleja, gan bērnudārzs turpat blakus atbaidošs, gan šī skola. Mans mazākais bērns uzreiz pateica, ka tādā neiešot, gribot citu.

    1. Laikam dzīvojies pa Tukumu vien, tāpēc neko tiešām skaistu neesi redzējis. Vai arī neesi estēts.

  2. Glīts ziemeļnieciski atturīgs ārējais veidols.
    Nešaubos , ka kādam gribējās mušu atbaidošo zilo toni , lai būtu priecīgi kā Gavņuku sādžā Tambovas guberņā.

    1. Pēc VID ēkas izskatās ,nomācoši,bezpersoniski un drūmi.Ja šis ir labas gaumes piemērs,tad , kas notiek ar cilvēkiem!? Ka tik atkal kādām ,,attīstītām ,,valstīm līdzīgi…pakaļskrējēji!???Skolai būtu jāizskatās citādi!!!

    1. Jā, aizbraucot pie radu un draugu bērniem citās Latvijas malās, tiešām ir ko apskaust. Ar tādiem pašiem līdzekļiem var panāk un daudz kur ir redzēts daudz baudāmāks rezultāts.

  3. Brūnā (koka?) fasādes daļa uz Kurzemes ielas pusi ir pelēka. Kaut kas nav ar izvēlēto materiālu. Nedod dievs, ka jau melnā pelējuma sēne. Saprotu tur intensīva satiksme utt, bet nu padomju sarkanais ķieģelis tik melns nepalika. Pat blakus esošā bērnudārza fasāde ir gaišāka un smuki tīra.

        1. par to jau var spriest? Kamēr visi, kas apkopoti, saprot, kas un kā, tikmēr tiešām nekas labāks nevar būt. Un, protams, šāda haosa laikā vienmēr atradīsies aktīvisti, kas to izmantos tīri personīgās interesēs. Ja ne citādāk, tad vismaz ar intrigām. Jāpagaida, lai putas nosēžas. Bet tas gan ir fakts, ka gribētos, lai par katru pievienoto novadu rūpētos vienlīdzīgi, un vispār – RŪPĒTOS! Lai engurnieks bijušo Engures novadu un kandavnieks bijušo Kandavas novadu (utt.citi no bijušajiem novadiem) nelobētu vairāk kā Tukumu un visu Tukuma novadu! Pats Tukums nedrīkstētu “izkrist caur sietu”…

  4. Tiešām vienreiz var paslavēt ļoti skaista, moderna ēka no ārpuses. Kā Francijas un skandināvu sajaukums, skaisti. Galvenais, lai ir ilgtermiņa kalpošana. Prieks.

  5. kā būs ekspluatācijā. No ārpuses krāsas tiešām ir drūmas. Nokrāsa tāda, ka liekas – sienas ir samirkušas, slapjas. Bet negaumīgas šīs krāsas nav. Tomēr mani vairāk interesē, cik labi strādās kondicionieri, vai tos regulāri uzturēs, lai tajos neiemetas kādas sēnes, kas gaisa kvalitāti skolā var pasliktināt līdz veselībai bīstamam līmenim. Un kā vispār šī ventilācija būs noregulēta? Vai būs klusa? Vēdināšana caur logiem (tām mazajām spraudziņām) faktiski vairs nepastāvēs. Un kā būs ar logu mazgāšanu? Tās mazās spraudziņas neļaus notīrīt logus no ārpuses. Vajadzēs speciālu servisu ar pacēlājiem. Tie būs dabūjami par brīvu? Un interesanti, kā beidzās problēma ar zāles grīdu? Piemaksāja, lai ieklāj jaunu, kaut arī veco sabojāja pašu celtnieku “rūpīgums”, izņemot vecos logus un ilgi (pa to laiku bija gan lieti, gan vēji un negaisi) neieliekot jaunos, kā arī kārtīgi nenosedzot grīdu? Fotogrāfijās redzēju, ka kaut kādas plāksnes bija uzliktas, bet ūdens un netīrumu necaurlaidīgas plēves gan nebija… Un vispār tā mūru ietīšana sintētiskos materiālos nav nekas ļoti foršs. Paies laiks un tad parādīsies, cik ērti ir kaut ko pielabot šādam apšuvumam… Bet šis darba process patīk daudzām firmām. Ienesīgs. Un, galu galā, tikai galīgi nojukušiem paneļiem var uzlikt šādu apšuvumu, bet biezām ķieģeļu sienām tas nav vajadzīgs. Un, ja ēka jau no dzimšanas ir apmesta un krāsota (arī pats apmetums jau var būt krāsains), tad pāris reižu ēkas mūžā šo apmetumu var atjaunot bez ālēšanās ar mākslīgu materiālu plāksnēm. Daudz svarīgāk būtu “siltināšanas” vietā sakārtot elektroinstalāciju un visu, kas saistās ar santehniku. Tie, kam salst, dzīvokļos droši vien ir aizsērējuši padomju laiku radiatori. Un nemaz nevajag tos visus vienmēr mainīt. Tos ir iespējams arī iztīrīt. Tomēr siltummezglus vispār vajag pārbūvēt, lai varētu mūsdienīgi regulēt visu, kas saistās ar siltumu un ūdeņiem. Lūk, ko vajag! Citādi – pūderē 100-gadīgu večiņu, cik gribi, tik un tā iekšējie orgāni atbildīs 100-gadīgam cilvēciņam… Šī alegorija, šoreiz gan attiecas uz ēkām.

    1. Tie, kas stāsta par skolas tumšumu un drūmumu, paši drīzāk staigā tieši gaišās drēbēs un negrib sērot. Ja staigātu melnās drēbēs, tad drīzāk viņiem patiktu padrūmā fasāde.

  6. Prieks par bijušo skolu! Ēka izskatās ļoti gaumīgi, askētiski un moderni. Labi, ka neuztaisīja fasādi visos varavīksnes toņos kā tas bieži vien tiek darīts ar skolu renovācijām. Brūnais koks ar laiku paliks pelēcīgs, tas ir raksturīgs visām šāda tipa fasādēm un par to arhitekti noteikti bija informēti 🙂

  7. Fasādes krāsa un materiāls ir tomēr gaumes jautājums, bet ilglaicīgumu mēs visi redzēsim nākotnē. Nopietnākā problēma te ir tā, ka Tukuma būvvalde ir akceptējusi pārbūves projektu bez atbilstošas ietilpības autostāvvietas. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir teikts, ka šādam objektam vajag uz 100 kv.m stāva platības 1 stāvvietu. Pēc aptuvena aprēķina tas būtu ap 100 stāvvietām. Pieņemot, ka vietas trūkst būvvalde esot tiesīga samazināt stāvvietu skatu par 30%. Tas tad nu būtu 70 stāvvietas. Bet reāli ir likvidētas tās, kas bija, bet jaunas vietā nav radītas. Kur skolotāji liks savas mašīnas? Un kur bērnu vecāki no rītiem apstāsies, lai mazos bērnus ievestu skolā un pēc skolas sagaidītu?

Atbildēt uz Ruslans Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.