Tukumā, Durbes parkā

Kad vējš ir stiprāks par koku…

Esam aizvadījuši nu jau vairākas vētras, kam gan netiek doti vārdi, taču iedzīvotāji tas atceras pēc tā, kad lielajā vējā pie mājas ar visām saknēm izgāzās egle, apse, osis vai kāds cits koks. Šajā ziemā un pavasarī vējš nogāzis kokus arī pagastu centros, parkos, nemaz nerunājot par mežiem.Kāpēc koki lūst, kāpēc izgāžas un kāpēc ārēji tik veseliem kokiem nereti saknes ir pamatīgi bojātas, runājām ar Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru, dendrologu Andreju Svilānu. 

Slimības skar ošus un arī ozolus

– Kārtējā vētra atkal radījusi posta darbus dārzos un parkos, tāpēc iedzīvotāji vaicā, kas ar mūsu lielajiem kokiem noticis?

– Te jāskatās katrs konkrētais koks. Piemēram, ošiem, kas jūsu pusē ir diezgan smagi cietuši, šī bēdīgā situācija turpinās slimību dēļ. Šo slimību izraisa sēne, mikoplazma, Chalara fraxinea, kā to kuro reizi sauc – tas ir mikroorganisms, kas izraisa pakāpenisku vadaudu nosprostošanos. Tas nozīmē, ka tiek traucēta koka barošanās sistēma, atmirst balstsaknes, uz kurām uzmetas zvīņenes un citas sēnes, un vienā jaukā dienā koks rūkdams nāk lejā. Tā ka – ja osim parādās daudz sausu, iekaltušo zaru, ja tam veidojas ūdenszari no stumbra vai resnajiem skeletzariem, tas nozīmē, ka ar koku ir noticis kaut kas nelāgs. Līdzīga slimība jau no 20. gadsimta 70. gadiem mums ir zināma vīksnām un gobām.

– Lasītāji saka, ka cietuši pat ozoli…

– Jā, slimo arī ozoli, piemēram, tiem uz saknēm mēdz uzmesties parazitējošā sēne Ustulina deusta. Tai nav nekādu lielo augļķermeņu – vasaras sākumā tā parādās kā pelēkbalta krevīte pie koka stumbra pamatnes, kas pēc tam pārvēršas par melnu sačokurojušos piedegušas rupjmaizes garozu, kuru pat lāgā nepamanām. Taču tā parazitē jeb iznīcina balsta saknes augsnes virskārtā – pie sakņu kakla. Savā dendrologa praksē esmu piedzīvojis, ka vesels, zaļojošs ozols ar brīnišķīgu lapotni Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, stiprākā vējā nonāca lejā. Redziet, barojošās saknes ozolam vēl bija saglabājušās, bet, ja nav vairs horizontāli izvietoto balstsakņu, tad ar to vienu “burkānu”, kas ieiet zemē, vairs nepietiek.

– Ozoliem arī ar lapām neesot viss kārtībā – vasaras vidū tās sāk kalst.

– Tad būtu jāskatās katrs konkrēts gadījums. Taču ozoliem arī ir slimība, kas ir izplatīta Kurzemē, Talsu apkaimē, un droši vien tā ir sastopama arī Tukuma pusē ir, un tā ir stumbra sulošanās, kas veicina koku nokalšanu. Šo procesu arī izraisa baktērijas.

 

Vairāk lasāms otrdienas, 5. aprīļa laikrakstā ======>>>>>>>

Komentāri

  1. iedzīvotāji vaicā, kas ar mūsu lielajiem kokiem noticis?

    pastulbs jautajums.tas buutu tas pats kas uzprasitu kapec 90 gadigs vecis nomira vakar.

  2. Nu ja, “ gudrie “ ir tie, kas turpina Lavijas mežu izciršanu “krīzes” režīmā – vairāk, vairāk, aizvuen vairāk! Un , ja par to kopšanu un atjaunošanu, ar ko LVM tā lepojas, tad Durbes parks ir superlabs piemērs: piesedzas ar mizgraužiem (smieklīgi, kur gan Durbē bija tās apdraudētās egļu dižaudzes?!) un izcērt visu mežu! Nu, labi, Durbē šo to atstāja, tai skaitā mizgraužu sagraustās un aizgraustās egles, arī slimos ošus. Tagad arī veseli koki gāžas?! Bet kā gan citādi, ja pamežs izcirsts, zemsedze izjāta?! Un tā vietā ? liestādītas 20 cm vicas!Nu ja šitādi ir tie mūsu mežu kopēji, tad nav brīnums, ka nu jau arī starptautiski atzīts – mūsu zaļvalsts statuss ir vairāk iedomas un mīts, ne realitāte!

  3. Bet tu vairāk klausies meža izcirtēju lobija propagandu! Nu toč, kā tie krievi, kam acis aizlietas; te Latvijā ar tik aklais var neredzēt, ka meži tiek intensīvi nokopti jeb izcirsti, nevis kopti. Lasīju vecās domes avīzē kādas mežinieku kundzes sapni par ”Durbes mežu” – kur plikos kalnos būtu pāris koku.. (!!!) Lai paveras skaists skats… Lūk, kādi mums ”meža sargi”!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.