Agris Jansons

Skolas bez skolotājiem nepaliks, bet…

Nu jau dienas septiņas ir pāri tam brīdim, kad skolotājiem bija jāpasaka – vai viņi – nevakcinēti – pārdomās un turpinās darbu skolā vai nepārdomās. Šim lēmumam šobrīd ir ļoti liels svars, jo neba jau skolotājiem uz amata vietu skolā ir bijis jāgaida rindā, kā Somijā, vismaz tā ir gadījies lasīt.

Tikmēr palicēji, precīzāk, skolu direktori vietām nonākuši neapskaužamā lomā – tā kā skolotāju nav, vieni māca paši vai pielūdzas kolēģus uzņemties papildu slodzīti. Protams, skolas savus skolotāju atradīs, vakcinētus, labus un zinošus, varbūt pat tādus, kas ne tikai aizvietos, bet tieši šajā laikā atradīs savu īsto un vislabāko darba vietu. Tomēr daudz vienkāršāk skolām tagad būtu rīkoties, ja nebūtu valsts stingro nosacījumu pedagogu izglītībā.

Un te prātā kāda sena intervija Aizupes pusē, kur kāda kundze, sagaidījusi 80. dzimšanas dienu, varēja aprunāties, ja būtu vajadzība – arī vācu valodā. “Tas man no skolas,“ viņa teica, un kad vaicājām, vai augstskolā valodu apguvusi, sirmā kundze smējās un teica, ka vietējā sešu klašu skolā. Un vēl viņa atcerējās, ka skolā bijis ap 60 bērnu un tikai četri skolotāji… Bet, protams, tie bija vecie laiki – viņa piebilda…

Jā, tagad laiki ir jauni un prasības tik stingras, ka sākumskolas skolotājs, pats apguvis gan mūziku un sportu, šos priekšmetus mācīt nevar, tāpat kā filologs –  latviešu valodu, vai pamatskolas skolotājs – vidusskolā, lai arī vidusskolas vielu ir izmācījies… Sanāk tā, kā nupat kādas skolas direktore stāstīja anekdotē – bērns brīnās, kāpēc viņam jāmācās visi mācību priekšmeti, ja viens skolotājs tos visus mācīt nevar… Tas, protams, joks, bet zināma patiesība tajā ir. Jo – valsts, vēloties nodrošināt augstskolas ar maksātspējīgiem studentiem, izstrādāja tādus noteikumus, kas neļāva kustēties ne pa labi, ne pa kreisi… Ja izglītībā novirze, sēdi atkal augstskolas solā un vai apgūsti kursu kursus… Savukārt – ja skolotāji būtu apguvuši daudz plašākas zināšanas, nevis tikai vienu šauru profesiju, tagad – lielā krīzes brīdī – skolas nebūtu sasistas siles priekšā un direktoriem mati no galvas nebūtu jāplēš. Un patiesībā tas būtu risinājis kadru problēmu arī citos brīžos, piemēram, kad skolotājs, pat gribēdams, vienā skolā nevar sakasīt slodzi un kursē pa novadu kā tāds caurbraucējs… Aiz labas gribas?! Aiz – neko darīt?! Un, paraugoties vēl no citas puses – arī kompetenču izglītībā, kur saikne ar citām jomām ir vēlama, ja ne obligāta, būtu vajadzīgi skolotāji, kas apguvuši vairākus mācību priekšmetus un spēj nodrošināt to, kas bērnam vajadzīgs un interesē. Bet – ir mums vēl jaunie vecie laiki!

Protams, skolotāji pamācīsies kursos, stundas tiks aizvietotas un bērni zināšanas iegūs, taču – vai šis nav īstais laiks domāt par to, ka arī izglītības politikā ir daudz kas jāmaina?

Komentāri

  1. Covid izdarīja labu darbu, jo izgaismoja tos tipus, par skolotājiem kaut kā negribas saukt, kuriem nav vietas skolā.
    Tie tipi bija nevis skolotāji, bet gan egocentriski egoisti, kuriem uzspļaut sabiedrībai, sabiedrības veselībai un līdzcilvēkiem , kuri vairs nevarēja tikt pie ārsta uz izmeklējumiem.

    1. Pareizi,tev jau vienalga kas var notikt ar cilveku pec vakcinacijas,jo nevienu jau tagad neskatas vai tev veseliba ir laba vai nav nekada ka tik novakcinejies.

      1. Neturi sveci zem pūra un cel faktus galdā par milzīgo postu ko nodara vakcinācija.
        Kaut kādi Tvaika ielas jeb Facebook medicīnas akadēmiķu atklājumi neskaitās.
        Ļoti zīmīgi , ka papētot rūpīgāk visu to sensacionālo ziņu avotus , nonākam pie domēniem , kuriem galā ir ”ru”, kas norāda , ka visu to dezinformācijas kampaņu vada Krievija, diemžēl , kurai tic neviens vien ar prātu apdalīts vietējais bāleliņš.

        1. Kā plikadīda nepiesedzies ar vakcināciju, bet vakcinētie ir parazīti un tvaika ielas dogmas ir tavas fantāzijas, ko pļurksti kā padomju palieka vai šodienas nejēga kura savu neizdarību uzveļ sociālismam, kremlim , ru un nezin kam kā zaglis zogot un uz citu bļaudama rādot, keriet zagli! Nomaini plati, krievi nāk. Pati tātāriete.

        2. XRC TEV vakcinācijas blaknes un Tvaika ielas apmeklētāja zināšanas. ieciklējusies ar vakcinācijas diplomu, neko vairāk dzīvē nav spējīga, droši vien ģimenē problēmas, izgāžot žulti uz nevakcinētiem skolotājiem.

    2. XTC, piever savu barokli un nesauc citus savā vārdā, jo tu barojies uz nevakcinēto rēķina, tāpēc nevazājies apkārt un neieved nēģeru omikronu, bet ja vari muldēt, tad ej un nparādi , ka vari aizvietot skolotājus

  2. Piekrītu. Labi, ka vismaz kādu laiku valsts tiem egoistiem algu nemaksās. Kaut gan bezdarbnieka pabalsts jau arī tagad ir dāsns un valsts nauda vien ir.

    1. kāds dāsnums no tevis, kurš zog no nevakcinētiem, tev maksā no budžeta vai dīrā citiem deviņas ādas uzskruvējot pakalpojumu cenas un vēl savu pļepertašu ver vaļā

    2. ja tu novēli citam nelaimi, tad to desmitkārt saņemsi atpakaļ – kāda tev daļa, kurš vakcinējies vai nav. Tu mediķis vai dolbajobs, paskaties cik jau nevakcinētie apkārtskraidītāji paši slimo, citus aplipina un vēl karoti noliek. Tevi vajdzētu stingri ārstēt, lai sapratne atgrieztos, ja tāda maz bijusi. Varbūt tevi, Gita, kā nepilnvērtīgo vajadzētu pabarot ar fašisma cilvēknīdēju vitamīniem vai autogāzu dezorantiem, ja priecājies, ka citiem atņemti iztikas līdzekļi, kā ģimenēm, tā viņu bērniem.
      Ir tomēr vakcinētie izdzimteņi, kas uzrodas mūsu vidū ar cilvēknīdēju postulātiem

  3. Patika Spēlmaņu naktī Kairiša teiktais, citējot Smiļģi, ka ir divas izvēles, kā dzīvot – degt vai gruzdēt. Vakcinētie noslējušies par labu degšanai, jo tikai tā redz veidu, kā pilnvērtīgi turpināt dzīvot. Nevakcinētie gruzd un acīmredzami ir apmierināti ar ierobežojumiem un eksistēšanu “gulēt, paēst” līmenī, neko vairāk no dzīves nedz vēloties, nedz gaidot.

  4. Jā, būtu interesanti uzzināt, cik tad Tukuma novadā ir aizgājuši vakcinēties negribošie skolotāji. Vai Izglītības pārvaldei ir pieejama šāda informācija?

    1. Sen jau vajadzēja tak. Cik pārmaksāts? Vai nav tā, ka ntz tik neatkarīgs laikraksts nav, jo visi mēs te saistīti. Radi, draugi, sievas un vīri strādā skolās, policijā utt. Tad nu, šmuces biki jāpaslēpj.

  5. Un diezin, vai augsti izglītotais, šauri specializētais skolotājs prot saprotami izskaidrot vismaz šo vienu savu priekšmetu! Kāpēc mums rodas arvien vairāk skolnieku-fizikas, ķīmijas un matemātikas INVALĪDU, kuri neko šajos priekšmetos nesaprot? Vienīgais sasniegtais rezultāts – nervozi bērni un vecāki, arī paši netalantīgie skolotāji cieš… Lasāmajos priekšmetos – vēsturē, ģeogrāfijā, literatūrā – varētu iet labāk, bet arī te retais skolotājs INTERESANTI to visu pasniedz un spēj likt visu mūžu atcerēties galveno. Nē, te rakājas pa sīkumiem, un tie izdzēš no atmiņas arī galveno. Daudzi ir skolotāji , bet pārāk maz ir skolotāju ar talantu būt skolotājiem. Un par izglītības sistēmas priekšniekiem vispār negribas runāt! Tie ar savām reformām un regulāro mācību vielu “uzlabošanu” visu ir noveduši galīgā dimbā.

  6. Pat grāmatas vienā priekšmetā ir visvisādas. Un galvenais šo grāmatu dizaina uzdevums laikam ir sataisīt haosu galvās, jo teksti izmētāti pa labi, pa kreisi un ierāmēti, šrifti, burtu lielumi un krāsas – visdažādākās… Vai kādu nav kaitinājušas pēdējās telefongrāmatas? Noteikti ir! Tajās jau vairs nevarēja ne tikai atrast, bet pat ieraudzīt to, ko meklē… Ja salīdzināja ar vecajām normālajām telefongrāmatām, tad jaunās un “skaistās” bija nelietojamas. Tagad tāpat ir ar mācību grāmatām. Pat izmēri tām mēdz būt neērti… Taču atbildīgās personas ir lepnas, ka izdodam tik SKAISTAS mācību grāmatas. Starp citu, tās jau bērni sāk arvien retāk lietot, jo tās izkonkurē datoros ieprogrammētās mācību vielas. Un arī te ir raiba izvēle: uzdevumi.lv; soma.lv u.c., arī google ir cieņā. Un kāpēc bērni paši nevarētu rakstīt burtnīcās? Vai arī rakstīšana bērnos papildus kaut ko neattīstītu? Bet, nē! Labāk somu svaru papildināt ar darba burtnīcām, kurās kaut kas tikai jāieķeksē… Gramatikas likumus jau nav vairs, kur izmantot, jo “rakstīšana” aprobežojas ar dažu vārdu ierakstīšanu vai nu šajā darba burtnīcā vai datorā…Un kāpēc vēl klades jāievieš, ja bērns nav students, bet mācās pamatskolā? Un tā nu mēs attīstāmies. Nezinu, kāpēc es, ome, daudz ko vēl atceros un zinu, kaut arī mācījos pagājušajā gadsimtā, bet mazbērni pēc “progresīvajām” metodēm un “kompetencēs balstītas izglītības” ir gandrīz vai analfabēti? Mazbērni, protams, mani pārspēj telefonu bakstīšanā, bet izglītībā noteikti nē… Protams, es runāju par pavisam parastiem un TOMĒR normāliem bērniem, nevis par īpaši talantīgiem kādā jomā. Bet tiem arī parastā skolā nav īsti komfortabli. Tiem tad būtu paredzama izglītība specializētās skolās ar novirzieniem.

  7. ja tu novēli citam nelaimi, tad to desmitkārt saņemsi atpakaļ – kāda tev daļa, kurš vakcinējies vai nav. Tu mediķis vai dolbajobs, paskaties cik jau nevakcinētie apkārtskraidītāji paši slimo, citus aplipina un vēl karoti noliek. Tevi vajdzētu stingri ārstēt, lai sapratne atgrieztos, ja tāda maz bijusi. Varbūt tevi, Gita, kā nepilnvērtīgo vajadzētu pabarot ar fašisma cilvēknīdēju vitamīniem vai autogāzu dezorantiem, ja priecājies, ka citiem atņemti iztikas līdzekļi, kā ģimenēm, tā viņu bērniem.
    Ir tomēr vakcinētie izdzimteņi, kas uzrodas mūsu vidū ar cilvēknīdēju postulātiem

  8. Kautkā jocīgi,ja jau krīze un jām.āca attālināti,tak aizvietojiet uz laiku degradētos LTV kanālus un vēl papildus izveidojiet ar mācību programmām visām klasēm,tak izglītības speciālistu-jūra…..

Atbildēt uz A-am Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.