Agris Jansons

Skolas bez skolotājiem nepaliks, bet…

Nu jau dienas septiņas ir pāri tam brīdim, kad skolotājiem bija jāpasaka – vai viņi – nevakcinēti – pārdomās un turpinās darbu skolā vai nepārdomās. Šim lēmumam šobrīd ir ļoti liels svars, jo neba jau skolotājiem uz amata vietu skolā ir bijis jāgaida rindā, kā Somijā, vismaz tā ir gadījies lasīt.

Tikmēr palicēji, precīzāk, skolu direktori vietām nonākuši neapskaužamā lomā – tā kā skolotāju nav, vieni māca paši vai pielūdzas kolēģus uzņemties papildu slodzīti. Protams, skolas savus skolotāju atradīs, vakcinētus, labus un zinošus, varbūt pat tādus, kas ne tikai aizvietos, bet tieši šajā laikā atradīs savu īsto un vislabāko darba vietu. Tomēr daudz vienkāršāk skolām tagad būtu rīkoties, ja nebūtu valsts stingro nosacījumu pedagogu izglītībā.

Un te prātā kāda sena intervija Aizupes pusē, kur kāda kundze, sagaidījusi 80. dzimšanas dienu, varēja aprunāties, ja būtu vajadzība – arī vācu valodā. “Tas man no skolas,“ viņa teica, un kad vaicājām, vai augstskolā valodu apguvusi, sirmā kundze smējās un teica, ka vietējā sešu klašu skolā. Un vēl viņa atcerējās, ka skolā bijis ap 60 bērnu un tikai četri skolotāji… Bet, protams, tie bija vecie laiki – viņa piebilda…

Jā, tagad laiki ir jauni un prasības tik stingras, ka sākumskolas skolotājs, pats apguvis gan mūziku un sportu, šos priekšmetus mācīt nevar, tāpat kā filologs –  latviešu valodu, vai pamatskolas skolotājs – vidusskolā, lai arī vidusskolas vielu ir izmācījies… Sanāk tā, kā nupat kādas skolas direktore stāstīja anekdotē – bērns brīnās, kāpēc viņam jāmācās visi mācību priekšmeti, ja viens skolotājs tos visus mācīt nevar… Tas, protams, joks, bet zināma patiesība tajā ir. Jo – valsts, vēloties nodrošināt augstskolas ar maksātspējīgiem studentiem, izstrādāja tādus noteikumus, kas neļāva kustēties ne pa labi, ne pa kreisi… Ja izglītībā novirze, sēdi atkal augstskolas solā un vai apgūsti kursu kursus… Savukārt – ja skolotāji būtu apguvuši daudz plašākas zināšanas, nevis tikai vienu šauru profesiju, tagad – lielā krīzes brīdī – skolas nebūtu sasistas siles priekšā un direktoriem mati no galvas nebūtu jāplēš. Un patiesībā tas būtu risinājis kadru problēmu arī citos brīžos, piemēram, kad skolotājs, pat gribēdams, vienā skolā nevar sakasīt slodzi un kursē pa novadu kā tāds caurbraucējs… Aiz labas gribas?! Aiz – neko darīt?! Un, paraugoties vēl no citas puses – arī kompetenču izglītībā, kur saikne ar citām jomām ir vēlama, ja ne obligāta, būtu vajadzīgi skolotāji, kas apguvuši vairākus mācību priekšmetus un spēj nodrošināt to, kas bērnam vajadzīgs un interesē. Bet – ir mums vēl jaunie vecie laiki!

Protams, skolotāji pamācīsies kursos, stundas tiks aizvietotas un bērni zināšanas iegūs, taču – vai šis nav īstais laiks domāt par to, ka arī izglītības politikā ir daudz kas jāmaina?

Komentāri ' . get_the_title() . '' ); } else { printf( // WPCS: XSS OK. esc_html(_nx('%1$s thought on “%2$s”', '%1$s komentāri “%2$s”', $comment_count, 'comments title', 'ntz-magazine')), number_format_i18n($comment_count), '' . get_the_title() . '' ); }*/ ?>

  1. Covid izdarīja labu darbu, jo izgaismoja tos tipus, par skolotājiem kaut kā negribas saukt, kuriem nav vietas skolā.
    Tie tipi bija nevis skolotāji, bet gan egocentriski egoisti, kuriem uzspļaut sabiedrībai, sabiedrības veselībai un līdzcilvēkiem , kuri vairs nevarēja tikt pie ārsta uz izmeklējumiem.

    1. Pareizi,tev jau vienalga kas var notikt ar cilveku pec vakcinacijas,jo nevienu jau tagad neskatas vai tev veseliba ir laba vai nav nekada ka tik novakcinejies.

      1. Neturi sveci zem pūra un cel faktus galdā par milzīgo postu ko nodara vakcinācija.
        Kaut kādi Tvaika ielas jeb Facebook medicīnas akadēmiķu atklājumi neskaitās.
        Ļoti zīmīgi , ka papētot rūpīgāk visu to sensacionālo ziņu avotus , nonākam pie domēniem , kuriem galā ir ”ru”, kas norāda , ka visu to dezinformācijas kampaņu vada Krievija, diemžēl , kurai tic neviens vien ar prātu apdalīts vietējais bāleliņš.

  2. Piekrītu. Labi, ka vismaz kādu laiku valsts tiem egoistiem algu nemaksās. Kaut gan bezdarbnieka pabalsts jau arī tagad ir dāsns un valsts nauda vien ir.

  3. Patika Spēlmaņu naktī Kairiša teiktais, citējot Smiļģi, ka ir divas izvēles, kā dzīvot – degt vai gruzdēt. Vakcinētie noslējušies par labu degšanai, jo tikai tā redz veidu, kā pilnvērtīgi turpināt dzīvot. Nevakcinētie gruzd un acīmredzami ir apmierināti ar ierobežojumiem un eksistēšanu “gulēt, paēst” līmenī, neko vairāk no dzīves nedz vēloties, nedz gaidot.

  4. Jā, būtu interesanti uzzināt, cik tad Tukuma novadā ir aizgājuši vakcinēties negribošie skolotāji. Vai Izglītības pārvaldei ir pieejama šāda informācija?

    1. Sen jau vajadzēja tak. Cik pārmaksāts? Vai nav tā, ka ntz tik neatkarīgs laikraksts nav, jo visi mēs te saistīti. Radi, draugi, sievas un vīri strādā skolās, policijā utt. Tad nu, šmuces biki jāpaslēpj.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.