Degolē diskutē – būt vai nebūt logiem pagrabos

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana, par kuru tik daudz jau ir runāts, tomēr nav nemaz tik vienkārša, īpaši, kad no runām ir jāpāriet pie darīšanas un kad iedzīvotājiem ir jāvienojas par mājā veicamajiem darbiem. Tā Degoles pagasta Vienības daudzdzīvokļu mājā «Vālodzes» nesaprašanās radusies par to, vai, mainot mājai kāpņu telpu logus, nebūtu jānomaina arī pagraba logi, kas vietām ir aizstāti ar plāksnēm un ziemā nepasargā no aukstuma.

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana, par kuru tik daudz jau ir runāts, tomēr nav nemaz tik vienkārša, īpaši, kad no runām ir jāpāriet pie darīšanas un kad iedzīvotājiem ir jāvienojas par mājā veicamajiem darbiem. Tā Degoles pagasta Vienības daudzdzīvokļu mājā «Vālodzes» nesaprašanās radusies par to, vai, mainot mājai kāpņu telpu logus, nebūtu jānomaina arī pagraba logi, kas vietām ir aizstāti ar plāksnēm un ziemā nepasargā no aukstuma.

Izdomā – dara, iedzīvotājiem neprasa

Mājas iedzīvotāja Velta Strautmane uzskata, ka vispirms būtu jāsāk ar pagraba logiem – gan mājas saglabāšanas labad, gan arī tāpēc, lai ziemā nesasaltu pagrabā noliktā rudens raža. Viņa stāstīja, ka jau no 2014. gada māju apsaimnieko SIA «Komunālserviss «TILDe»», taču iedzīvotāju sapulces par to, kas mājā būtu jādara, nav bijušas. Arī par to, ko apsaimniekotājs paveicis, neesot nekādas informācijas, lai gan piecus gadus ik mēnesi viņa maksājot 8,47 eiro par apsaimniekošanu: “Tagad, kad prasu, lai vienlaikus nomaina arī pagraba logus, man saka, ka man pašai par savu naudu tas jādara, bet – vai tas ir godīgi? Pagrabs taču ir koplietošanas, kas pieder visiem, tāpat kā kāpņu telpa. Esmu runājusi gan ar «TILDes» vadītāju Aldi Siliņu, gan pagastu pārvaldes vadītāju Lidiju Legzdiņu, gan domes priekšsēdētāja vietnieku Arvīdu Driķi, bet visi kā viens teica, ka neko nevar līdzēt, ka iedzīvotājiem pašiem jāvienojas par tiem darbiem, kas mājā jādara. Bet kā lai mēs zinām, kas īsti ir jādara, ja tāda apsekošana nemaz nav bijusi? Piedāvāja, ka var ielikt logus, un iedzīvotāji neteica ne jā, ne nē, un tā tas viss beidzās. Mājā ir daudz vecu cilvēku, kas tā arī saka: “Lai jaunie lemj!” Bet tie jaunie jau neiedomājas, ko vajag tiem vecajiem. Viņiem šķiet, ka vecie ir muļķi, jo jaunajiem nevajag mazdārziņus, nevajag pagrabus, bet mums – vecajiem, tie ir svarīgi. Jaunie neiedomājas, ka vispirms ir jāsāk ar apkures caurulēm, kas ir nolietojušās un būtu jāmaina, un kas arī nav siltinātas. Kā tad iznāk? Nomainīs logus, naudu iztērēs, bet par pārējo būs mums – pensionāriem, no savas kabatas jāmaksā?! Mēs esam veci cilvēki, un šādas nebūšanas mums rada uztraukumu, kas veselībai par labu nenāk.”

Konsultatīvajā padomē – runāt nevar

V. Šteinerte par iespēju ielikt arī pagrabam logus gribējusi runāt arī Degoles pagasta konsultatīvās padomes sēdē 13. maijā, taču, kā viņa pati stāsta, sekretāre nobrīdinājusi, ka piedalīties var, bet runāt gan ne. Iesniegums, ko iepriekš nodevusi mājas pārvaldniekam un kurā bijuši uzskaitīti, viņasprāt,  mājā nepieciešamie darbi, neesot sanāksmē izskatīts. Bet, kad konsultatīvās padomes locekle Valērija Broka aicinājusi šo jautājumu pārrunāt, tomēr visi kā viens – A. Siliņš, iecirkņa vadītājs Indulis Zariņš un L. Legzdiņa – teikuši, ka par visu ir jālemj mājas iedzīvotājiem.

Te gan jāpiebilst, ka konsultatīvās padomes pagastos izveidoja nevis tāpēc, lai bariņš ļaužu varētu sanākt kopā un netraucēti parunāties, bet gan iedzīvotāju interešu aizstāvībai, tāpēc prasība neļaut izteikties, mūsuprāt, ir absurda. Kā var aizstāvēt savas un kāda cita intereses, ja nav ļauts izteikties. Savukārt prasība iesniegt iesniegumus vairāk atgādina birokrātisku iestādi, nevis padomi, kas ar skatu no malas varētu būt, piemēram, par vidutāju šādās problēmsituācijās. 

Pagraba logi būs

Lai lūgtu komentēt šo situāciju, telefoniski sazinājāmies ar Māri Lasmani, šīs mājas iedzīvotāju, kas kopā ar brāli Uldi – mājas vecāko, esot runājis ar iedzīvotājiem un arī rosināja nomainīt logus. Sarunā interesējāmies, vai ir sapulces protokols ar iedzīvotāju parakstiem, kas apliecinātu visu vēlmi mainīt logus, kādas ir iespējas nomainīt arī pagraba logus un vai jautājums par apsaimniekošanas naudas ieguldīšanu tieši šīm vajadzībām jau ir izlemts galīgi? M. Lasmanis skaidroja, ka sapulcei, kurā runāts par logu nomaiņu, neesot protokola, viss noticis tikai mutiski, taču viņš (Tātad – Māris? Atgādinām, ka mājas vecākais ir Uldis Lasmanis. – Red.) ir ņēmis vērā šo mācību un turpmāk sapulces tikšot protokolētas un visas iedzīvotāju vēlmes pierakstītas: “Mēs pārrunājām, ka kāpņu telpu logi un durvis ir vecas un ka siltuma taupīšanas nolūkos varētu tos nomainīt, un, tā kā mums ir naudas uzkrājums, to varētu izdarīt. Tā kā ir izteikta vēlme nomainīt arī pagraba logus, tas prasa papildu finansējumu, taču mājai tāda vairs nav, tāpēc šo jautājumu pārrunājām ar apsaimniekotāju, kas solīja trūkstošo naudas summu mums aizdot, un pakāpeniski ar apsaimniekošanas maksu mēs to atmaksāsim. Tiesa, patlaban vēl nav zināms, cik tas izmaksās. Vaicāts, kāda ir kopējā darbu tāme un vai potenciālā pretendenta izvēlei ir rīkota aptauja, M. Lasmanis skaidroja, ka aptaujāti divi uzņēmēji, kas dažādos laikos arī bijuši logus nomērīt un iedevuši savu cenu piedāvājumu. Tas bijis salīdzinoši līdzīgs. “Kopumā ir jānomaina četras durvis (ieejas un pagraba), kā arī 14 koridoru logi. Kopējā tāme ir 4800 eiro.” Vaicāts, vai nav tā, ka izvēlējies piedāvājumu, kuru iesniedzis kāds viņam pazīstams uzņēmējs, M. Lasmanis skaidroja, ka pazīst daudz uzņēmēju, līdz ar to var atzīt, ka pazīst arī šos logus izgatavotājus, taču viņa vēlme nekādā ziņā nav bijusi iedot darbu kādam draugam: “Mēs ar šo kopējo tāmi iepazīstināsim iedzīvotājus vēl vienā sapulcē, kas noteikti tiks protokolēta un kurā tiks pieņemts galīgais lēmums. Kamēr šāda lēmuma nebūs, logi netiks pasūtīti.”

Par darāmo vienoties grūti

Tā saka «TILDes» valdes loceklis Aldis Siliņš, atbildot uz mūsu pārmetumu, ka apsaimniekotājam būtu vairāk jākomunicē ar iedzīvotājiem par šādiem darbiem,  nevis visa atbildība jānodod mājas pārvaldniekam, kas, kā izrādās, pat īsti pats atbildību neuzņemas. “Tikai mājas vecākais, kas visus jautājumus var pārrunāt ar iedzīvotājiem, var vislabāk zināt, ko mājai vajag. Es esmu ar iedzīvotājiem daudz par to runājis, un lielākoties katram ir savs priekšstats par to, kas mājā būtu jādara. Tad – kā lai mēs zinām, ko darīt? Ja māja vēlas, lai mēs to pilnībā pārvaldām, tad visiem iedzīvotājiem šī pārvaldīšana būtu jānodod «TILDei», un tad arī uzņēmums veiktu mājas apsekošanu. Uz iebildumu, ka apsaimniekošanas naudu taču uzņēmums saņem, A. Siliņš skaidroja, ka visa apsaimniekošanas nauda tiekot uzkrāta un izlietota tad, kad iedzīvotāji par to ir lēmuši. Vaicāts, kā lai zina, ko mājai vajadzētu darīt, ja reiz tās nav apsekotas, kā, piemēram, mājas Sēmē, Ezera ielā 10 un Ezera ielā 14, kam šāda apsekošana ir veikta. A. Siliņš skaidroja, ka šo māju iedzīvotāji paši šādu vēlmi ir izteikuši un bijuši gatavi no uzkrājuma par to samaksāt – 500 eiro katrai mājai. Apsekojumā secināts, ka, piemēram, māja Ezera ielā 10 nolietojusies par 40%, bet Ezera ielā 14 – par 31%, līdz ar to iedzīvotājiem pašiem ir jālemj, kuri darbi jādara. Viena sanāksme jau bijusi, bet vienošanās neesot panākta, līdz ar to varot teikt, ka šis process nav vienkāršs nevienā pagastā, lai gan mājas būtu jāremontē. ”Arī konkrētajā Vienības gadījumā – neviens jau nevēlas mainīt logus un durvis tikai mainīšanas pēc – šie logi ir nolietojušies un ir jāmaina, jo ir svarīgi taupīt siltumu,” tā A. Siliņš.

   

Komentāri

  1. MAn būtu jautājums šai personai V.Š. Sakiet, vai tas ir godīgi, ka jūs dzīvojat 3 istabu dzīvoklī un maksājat tik pat lielu izsaimniekošanas summu, kādu maksā 1 istabas dzīvoklis? Gribu atgādināt, ka tieši jūs bijāt pret to, ka summai būtu jāsastāda no platības!
    Arī gribu atgādināt to, ka tieši jūs V.Š. bijāt mājas vecākā un visu iekasēto naudu (lielāko naudas summu) nevarējāt uzrādīt to izlietojumu!!!
    Kā jūs V.Š. varat runāt daudzskaitli, ja “pret” esat tikai jūs!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.