Valdība glābj «Parex banku»

Sestdien, 8. novembrī valdība ārkārtas sēdē, atsaucoties AS «Parex banka» akcionāru lūgumam, lēma par bankas kontrolpaketes pārņemšanu. Kā uzskata bankas pārstāvji un arī finanšu eksperti, AS «Parex bankas» krīzi izraisīja panikas radīta finanšu nepietiekamība – pusotra mēneša laikā noguldītāji no bankas izņēmuši vairāk nekā 240 miljonus latu, 90 no tiem pēdējās divās dienās. Turklāt vispirms baumām par bankas nestabilitāti esot pakļāvušās pašvaldības un valsts iestādes.

Sestdien, 8. novembrī valdība ārkārtas sēdē, atsaucoties AS «Parex banka» akcionāru lūgumam, lēma par bankas kontrolpaketes pārņemšanu. Kā uzskata bankas pārstāvji un arī finanšu eksperti, AS «Parex bankas» krīzi izraisīja panikas radīta finanšu nepietiekamība – pusotra mēneša laikā noguldītāji no bankas izņēmuši vairāk nekā 240 miljonus latu, 90 no tiem pēdējās divās dienās. Turklāt vispirms baumām par bankas nestabilitāti esot pakļāvušās pašvaldības un valsts iestādes.

Sasakaņā ar Eiropas Savienību

Vakar pēc 14.00 kļuva zināms, ka Eiropas Komisija (EK) konceptuāli piekritusi Latvijas valdības lēmumam un vakarā tika parakstīts līgums par AS «Parex banka» 51% akciju pārņemšanu. Eiropas Komisijas akcepts ir nepieciešams, lai Latvija kā viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm globālās finanšu krīzes apstākļos rīkotos saskaņā ar citām ES dalībvalstīm. Finanšu ministrijas un «Parex bankas» pārstāvji svētdien uzsvēra, ka EK ļaus Latvijai atbalstīt savas kredītiestādes, jo pretējā gadījumā finanšu problēmas Latvijā varētu sekmēt finanšu problēmas visas Eiropas mērogā.

Par 200 miljoniem un 2 latiem

Sestdien vēlu vakarā valdība nolēma dot valsts galvojumu AS «Parex bankai» sindicēto kredītu atmaksai. Tomēr «Parex banka» un tās akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis pretī bija spiesti ieķīlāt savus īpašumus. Paredzams, ka pirmajā kārtā «Parex bankas» atbalstam piešķirs 200 miljonus latu. Valdības lēmuma rezultātā «Parex banka» kļuvusi par AS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» meitas sabiedrību. 51% balsstiesīgo akciju nonāks «Hipotēku bankas» īpašumā un par šīm akcijām to tagadējiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim kopā tiks samaksāti divi lati. Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām, jeb 34% no bankas kapitāla, tiks ieķīlātas par labu «Hipotēku bankai», līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota «Hipotēku bankai». 15% akciju no «Parex bankas» kapitāla tiks atstātas mazākuma akcionāru īpašumā.

Vadības maiņa

Līdzšinējais «Parex bankas» valdes priekšsēdētājs Kargins tiks aizstāts ar valsts izvirzītu personu. Kā kļuvis zināms, vismaz uz laiku šo amatu ieņems Inesis Feifers, AS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» valdes priekšsēdētājs.

Vakar līgumu parakstīja AS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, kas vakar jau tika iecelts arī par AS «Parex banka» pārvaldnieku, finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), kā arī «Parex bankas» lielākie akcionāri Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins (bez viņiem bankai vēl ir deviņi akcionāri – juridiskas personas.) Pēc tam abiem «Parex bankas» akcionāriem arī tiks pārskaitīta samaksa – viens lats katram. Līgums paredz, ka abiem lielajiem bankas akcionāriem nebūs tiesību 12 mēnešus atpirkt savas akcijas. Ja šajā laikā banka netiks pārdota, viņiem būs tiesības lūgt atpirkt bankas akcijas, ja būs atlīdzināti visi izdevumi un valdībai nebūs palikušas nekādas saistības, tāpat, ja tam atbalstu dos Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija.

Strādāja bez algas

Intervijā laikrakstam «Diena» V. Krasovickis stāsta:

– Pirmais signāls bija, kad sapratām, – ar nekustamā īpašuma tirgu nebūs labi – ja atceraties, mēs tirgojām savus īpašumus. Kad bankrotēja «Lehman Brothers», sākām klauvēt pie durvīm, runāt ar valdību. Bankā mums ir personīgā nauda, mēs to neizņēmām, dividendes mēs 15 gadu laikā esam ņēmuši divas reizes – trīs un piecus miljonus latu. To, ko ieguvām no apdrošināšanas kompānijas pārdošanas, arī ielikām subordinētajā kapitālā.

Ja pasaule izkārpīsies no krīzes, ceram, ka varēsim realizēt savas tiesības izpirkt akcijas. Mums to ir tiesības darīt pēc gada. Cik saprotu, mūs valdība pilnvaro palikt bankā. Saprotu, ka tas ir nepieciešams, un mēs arī paši saprotam savu atbildību. Mums patiesībā nekā cita bez bankas nav.

Līdz šim gan Krasovickis, gan Kargins bankā nesaņēma algu, tagad, acīmredzot, tādu maksās – atbilstoši valsts iestāžu vadītāju atalgojumam.

Tukuma filiālē – viss mierīgi

– Tukumā viss ir mierīgi, mūsu klienti ir domājoši ļaudis, – tā, monitoros vērojot bankas darbu, bankā notiekošo vakar komentēja AS «Parex banka» Tukuma filiāles vadītāja Tatajana Druka», – Un – starp citu, šodien mūsu filiālē noformēti vairāki depozīti.

Kādas izmaiņas līdz ar bankas statusa maiņu varētu skart jūsu klientus?

– Klientiem šis, manuprāt, ir pats labākais variants – kur nu vēl labāka garantija par valsts bankas statusu!? Viss, kas šobrīd notiek, ir klientu labā. Banka joprojām strādā ar peļņu, šī gada deviņos mēnešos tā sasniegusi 12 miljonus latu.

Un kā bankai klājas ar tā sauktajiem slktajiem kredītiem, to atgūšanu?

– Jāteic, ka šajā jomā mums lielu problēmu nav. Pirmkārt tāpēc, ka «Parex banka» nekad nav izmantojusi agresīvu kreditēšanas politiku, esam bijuši gana apdomīgi. Piemēram, mūsu filiālē šobrīd piedziņas procedūru esam sākuši pret sešiem debitoriem, kuru kredītu summas svārstās no 10 000 līdz 30 000 latu. Un esam saprotoši arī pret viņiem – nav mūsu interesēs kaut ko atņemt, atstājot cilvēkus uz ielas, nemēģinot rast nekādu risinājumu.

Jūsu bijušie īpašnieki cer, ka pēc gada valstī būs panākta saimnieciskā, tātad – arī finansu stabilizācija. Kā jums šķiet – vai tas ir iespējams?

– Jā, noteikti. Protams, tad, ja rīkosimies saskaņā ar visas Eiropas Savienības pieņemtajiem lēmumiem; uzticēsimies šis lietas profesionāļiem, ja izmantosim savu izcilo statusu tranzīta jomā un ja valsts tiešām atbalstīs mazos un vidējos uzņēmējus.

Komentāri

  1. Neko daudz no šī visa nesaprotu, bet man personīgi liekas ka šīs ir lielo vīru lielās spēlītes!!! Tā pat neviens banku kura vēljoprojām strādā ar peļņu par 2 Ls nepārdotu un arī valsts grimstošu kuģi nepirktu!!!! Bet nu var jau būt…

  2. Nu, kāpēc valsts nepirktu grimstošu kuģi? Ja tā ir čomu būšana un čomam ļoti vajag… Galvenais šajā gadījumā ir noskaidrot, vai tā ir čomu būšana.

  3. nē nu man patīk kā runāja bankas vadītāja – mums viss ir labi, mums viss ir ok., smiekli nāk, nu protams ko tad citu viņa teiks – savādāk no darba vēl izmetīs 😀

  4. Nu, kas tur ko nesaprast, paskatieties, kas darās pasaulē! Banku sistēma jūk un brūk, un, patiesībā – tas ir dabiski, cik ilgi tā varēja – drukāt papīrīšus, nezinot, vai tiem maz kaut kas reāls – kādam vajadzīgas, tātad – nopērkamas preces – apakšā ir. Un tātad – viss nāk no jeņķiem, kur parādu lietas lielā cieņā, kur drukā papīrīšus lielā čupā… Un pērējā pasaule tagad tikai glābjas, kā māk. Un viens no veidiem, par ko visas Eiropas valstis arī vienojās – pāris paņēmieni ekonomikas stutēšanai. Tai skaitā banku. Un tas notiek visā paseulē šobrīd, lai paniku nepalielinātu – stutē. parasti to, kas pirmā parasa palīdzību… Nu, kurai tad citai lielai bankai tā Latvijas valsts garantoija vajadzīga? Visas pārējās, šķiet, izņemot Aizkrauklesb. bāzējas Skandināvijā…

  5. Nevis valdība glābj banku, bet gan tos miljonārīšus kas pie šprices! Pa TV pateica, ka ja valdība neko nebūtu darījusi, tad banka būtu aizgājusi pa burbuli, un Kargins ar Krasovicki būtu palikuši pie sasistas siles. Valdība šiem atstāja kopā 30 % akciju, lai šie vismaz kaut ko saņemtu no šī visa pasākuma, jo pretējā gadījumā tik vien būtu kā no bankas slepus paņemtās krutās mašīnas un mājas Jūrmalā, kuras, droši vien, tad būtu spiesti pārdot… Tā ka viss ir nosacīti, jo noguldītāji neko nebūtu zaudējuši. Partijas ir tik ilgi barojušās pie Parex siles, ka tagad nācās šo " ieguldījumu atstrādāt ". Un kā raksta prese, tad dažam labam bija pakaļa putās, kamēr izbīdīja cauri šo pasākumu. Tā kā viens ir ko stāsta tautai, bet otrs – kādas ir pašu šo aplokšņu, ziedojumu un pabalstu saņēmēju spēlītes. Šiem nebija variantu, jo pretējā gadījumā Parex parādā nepaliktu. Būtu info no slepenajām mapītēm!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *