Sāktas sarunas par administratīvi reģionālo reformu

19. jūlijā, Tukuma novada domē uz konsultācijām ar četru novadu – Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas – deputātiem par teritoriālo reformu bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, savukārt par jaunā, ieplānotā Tukuma novada ekonomiskajiem rādītājiem runāja ekonomģeogrāfs Jānis Turlais.

19. jūlijā, Tukuma novada domē uz konsultācijām ar četru novadu – Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas – deputātiem par teritoriālo reformu bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, savukārt par jaunā, ieplānotā Tukuma novada ekonomiskajiem rādītājiem runāja ekonomģeogrāfs Jānis Turlais.

Par to, ka visiem novadiem ir iebildumi strādāt kopā vienā novadā, esam jau rakstījuši, taču šoreiz pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja ne vien par to izteikties, bet arī savus apsvērumus pamatot. Sanāksme bija aptuveni pusē, kad, nesaņēmis atsaucību izteikt priekšlikumus, ministrs vienā brīdī apskaitās un pacēla balsi, aicinot pašvaldību pārstāvjus, ka viņi tomēr ir valsts pārvaldes daļa, kam ir noteikti pienākumi. To savukārt ļaunā ņēma Engures novada deputāti, kas atstāja sēžu zāli. Pēc tam saruna turpinājās mierīgākā noskaņojumā.

Pašvaldību vadītāju un deputātu komentāri

Runā četru novadu vārdā

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans atzina, ka četru novadu vadītāju vārdā ir sagatavojis prezentāciju par reformas riskiem: “Iepazināmies ar informatīvo ziņojumu un dokumentiem un secinājām, ka ir norādīti dažādi informācijas avoti – Centrālā statistikas pārvalde, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Bet ir arī mūsu pašu informācija. Turklāt ministrijas informācijā neatradām pašu galveno – reformas mērķi. Ja runājam par iedzīvotāju skaita samazinājumu pašvaldībās, mehāniska robežu maiņa šo problēmu neatrisinās. Otrais – optimālais sasniedzamības areāls. Tas ir ļoti teorētisks aprēķins, jo ceļu stāvoklis novados ir dažāds. Tukuma novadā jau 2009. gadā solīja grantēto ceļu Lestene-Tukums, Zentene-Tukums, Jaunsāti-Tukums asfaltēšanu, bet solījumus neizpildīja, tāpēc šajās vietās arvien ir grantētie ceļi, kas var ietekmēt jaunveidojamā Tukuma novada izaugsmes iespējas. Tagad jaunajā projektā paredzēta ceļa Tukums-Jaunpils asfaltēšana, bet ko teiksim Lestenes iedzīvotājiem? Treškārt, par funkcijām – ja to daudzums nemainās un nemainās pašvaldību finansēšanas modelis, potenciālajam Tukuma novadam izaugsmes iespējas ir ierobežotas, jo jau šobrīd visas četras pašvaldības tiek dotētas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda; ja četrus nabagus saliek kopā, diez vai kāds kļūs bagātāks. Atcerēsimies 2009. gadu, kad veidojās jaunais novads – Tukuma pilsēta bija maksātājs izlīdzināšanas fondā, bet pēc apvienošanās situācija strauji pasliktinājās. Ceturtkārt, iedzīvotāju pārstāvniecība – šobrīd visos novados kopā ir 56 deputāti, bet pēc apvienošanās būs 19 deputāti – izrēķinājām, ka samazinājums ir par 66%, tātad – par 66% samazinām demokrātiju. Ja sakām, ka 2009. gada reforma bija politiska, nekur nav teikts, ka šī reforma nebūs tāda pati un tās sekas nebūs līdzīgas.”

Ieguvumi un izmaksas

Ē. Lukmans, runājot par reformas ieguvumiem, atzina, ka jaunajā novadā būs 45 000 iedzīvotāju un aptuveni 63 miljoni eiro liels budžets, kas nozīmē lielāku kapacitāti pašvaldību projektiem: “Ietaupīsies arī darba algas – četru domes priekšsēdētāju vietā būs viens, kas dos ietaupījumu 25 000 eiro ar nodokļiem gadā uz katru, un vēl būs ietaupījums uz 37 deputātiem, rēķinot – 7 eiro stundā un 30 stundas mēnesī, kaut kur varbūt mazāk, bet kopumā būs ap 170 000 eiro liels ietaupījums. Bet vienlaikus ir jārunā par izmaksām. Visur tiek teikts, ka reformā nevar samazināties pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, par ko nerunāja 2009. gadā, kad apvienojās pilsēta un novads ar dažādām izmaksām, kas netika pielīdzinātas augstākajām, bet gan piegājām racionāli. Bet tagad, ja kvalitāte nedrīkst samazināties, tad pirmajā gadā, lai izlīdzinātu darba samaksu visos novados, vajadzēs 500 000 eiro. Otrkārt, 700 000 eiro papildus vajadzēs skolēnu ēdināšanas izmaksu novienādošanai, jo ir novadi, kur ir brīvpusdienas, un ir tādi, kur to nav.” Vienlaikus Tukuma novada pašvaldības vadītājs gan atzina, ka pašvaldības neesot pret pārmaiņām, bet vēlas, lai reformas norisinātos kompleksi ar valsts pārvaldes institūciju reformu, pārskatot pašvaldību un valsts iestāžu funkcijas. Ja nepieciešams, tās varot deleģēt privātajam sektoram. Vai varbūt – pašvaldību skaits jāpalielina vai jāveido otrais līmenis… Un nākamais – vienota visu nodokļu maksātāju līdzekļu pārdale, lai pašvaldībām nevajadzētu strīdēties ar valsti, cik daudz tām vajag.

Vairāk par runāto lasiet 23. jūlija laikrakstā ŠEIT=>

Kā arī piektdienas, 26. jūlijā, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. jautājums ir viens un uz to var atbildēt vienā vai pāris teikumos – kāds mums parastajiem no tā labums…. ja neskaita, ka dsudzi beņpird.ji paliks bez darba….

  2. Kā lai viņi necīnās, lai saglabātu mazos novadus? Paliks visas blondīnes bez darba, ko tad iesāks? katrs par savu pakaļu cīnās! Kāds no viņiem labums, tikai savā starpā plēšas un zīmējas šovos! Cik bieži Kandavā mainās vadošie speciālisti un iestāžu vadītāji, jo nevar nevienam deputātiņam pa prātam neko izdarīt!

  3. To A vo
    Mēra amatu izlozēšot un ikviens varēs piedalīties. Tā būšot daudz godīgāk kā pašreizējās tikai smieklus un nožēlu izraisošās vēlēšanās.

  4. Kas vainas Reču pārim, kungs vienmēr tāds solīds,vienmēr pussolīti aiz kundzes, bet kundze vienmēr moderna, sarkano galvu var redzēt jau pa kilometru labāk par jebkuru luksoforu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.