Olimpiski prieki pasaules klases līmenī

"Šorīt agri piecēlos'i

Par visiemi rītiņiem;

Svešas tautas gaidīdama,

Istabiņu slaucīdama.

Redzu, redzu actiņām,

Kur nāk četri brūtgāniņi:

Viens – ciemiņu slunderkājis,

Otris – bērza atstibens,

Trešais – tautu rudacītis,

Cetorts – Brencis liepājnieksi,"

Tā, krosenes apāvušas un tautiskos brunčus virs sporta tērpa pārvilkušas, 1. martā, sagaidot ārkārtas Kurzemes Preses sporta spēļu dalībniekus, dziedāja laikraksta «Kurzemnieks» mutīgās suitu sievas. Pa apdziedāšanas pantiņam tika katram viesu kolektīvam, katram arī lepnais un gari stieptais suitu "Ē-ē-ē-ē!"

"Šorīt agri piecēlos'i

Par visiemi rītiņiem;

Svešas tautas gaidīdama,

Istabiņu slaucīdama.

Redzu, redzu actiņām,

Kur nāk četri brūtgāniņi:

Viens – ciemiņu slunderkājis,

Otris – bērza atstibens,

Trešais – tautu rudacītis,

Cetorts – Brencis liepājnieksi,"

Tā, krosenes apāvušas un tautiskos brunčus virs sporta tērpa pārvilkušas, 1. martā, sagaidot ārkārtas Kurzemes Preses sporta spēļu dalībniekus, dziedāja laikraksta «Kurzemnieks» mutīgās suitu sievas. Pa apdziedāšanas pantiņam tika katram viesu kolektīvam, katram arī lepnais un gari stieptais suitu "Ē-ē-ē-ē!"

Kuldīdznieki lepojas ar jauno sporta būvi

Un kā lai kuldīdznieki nebūtu lepni – tieši viņu pilsētā 19. janvārī tika atklāta šobrīd valstī jaunākā un arī modernākā vieglatlētikas manēža jeb apjumtais stadions (Izskanēja arī piebilde: "Ventspilī gan ir kaut kas līdzīgs."). Tieši tāpēc – lai palepotos ar jauno sporta būvi – Kuldīgas laikraksta «Kurzemnieks» kolektīvs mudināja arī citus novada kolēģus un viņu ģimenes piedalīties jautrajās stafetēs un padalīties iespaidos par jaunajām sportošanas iespējām.

Ko teikt? Lai arī mēs – «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» meitenīgi bērnišķīgā komanda – nebijām gatavi īpašiem sportiskiem sasniegumiem, tomēr spējām novērtēt, ka jaunā manēža tiešām ir kaut kas īpašs. Jau sākot ar to, ka ar āra apaviem tālāk par vestibilu un liftu, kas skatītājus un nākotnes kafejnīcas apmeklētājus paceļ manēžas otrajā stāvā, tikt nevar. Īpašos gadījumos manēžu apskatīt gribētājiem tiek izsniegtas bahtas – slimnīcai raksturīgās zilās polietilēna virsčībiņas. Un, jau ieejot gaitenī, kas apjož manēžu un ved uz labi iekārtotajām ģērbtuvēm (ar skapīšiem, tualetēm un dušām), ir skaidrs, kāpēc tā. Manēžu un gaiteņa grīdu klāj īpašs – raupjš un gumijoti atsperīgs segums «Mondo». Redzot, kā manēžas dežurantes centās uzlasīt ikkatru gruzīti, varēja nojaust, ka seguma kopšana ir īpašs jautājums, tāpat nojaušams, ka to varētu bojāt augstpapēžu apavi.

Zinātāji gan teic, ka sporta spēļu vajadzībām grīdas segums nav īsti piemērots. Uz savas ādas pārliecinājāmies, ka paklupšana uz tā ir gana sāpīga – raupjais pārklājs veidoja pamatīgus nobrāzumus pat caur pabiezām garajām biksēm.

Lai nu kā – vai nu mājinieku īpašās attieksmes vai žurnālistiskā azarta dēļ, bet mums tiešām manēža likās kas īpašs, ne velti sportošana – pūšļbumbu mētāšana, tautas bumbas un volejbola spēle – turpinājās arī vēl krietni pēc oficiālajām spēlēm atvēlētā laika.

Uzvar draudzība un sportošanas prieks

Bet sākās viss, kā pienākas, – ar parādi un priekšnesumiem. Un, ko tur liegties, lai nu kā ar to sportošanu, bet mūsu iestudējums par to, kā žurnālistiku iekļaut olimpisko disciplīnu sarakstā, tiešām tika pavadīts ar nerimstošām ovācijām. Tas tāpēc, ka kolēģi atraktīvajā pantomīmā sazīmēja arī savu ikdienu – to, kā "izcīnāmas" policijas ziņas; kā apvārdojami politiķi un kā, vārda vistiešākajā nozīmē, noķerami ielu intervijas dalībnieki. Un, kad tā cīnoties, ir sagatavots laikraksts, neviens vien žurnālists jūtas kā īstens čempions. Tāpēc arī mūsu šīs reizes apbalvojums – kā žurnālistiskākajai komandai – likās pelnīts.

Ar citām disciplīnām – stafeti, jautro volejbolu un komandu tāllēkšanu – gan tik labi neveicās. Protams, objektīvu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mums bija pati jaunākā komanda – jaunākajam dalībniekam – nepilni 10 mēneši; augumā – pati mazākā; kaut arī viens no mūsu sportistiem bija 187 cm garš, komandas vidējais augums – 163 cm. Nu, kāda tur augst- un tāllēkšana! Toties puzlīti salikām gana ātri…

Tāpēc varam droši teikt – uzvarēja draudzība un kopā būšanas prieks.

Kuldīgas vieglatlētikas manēža

* Atklāta 2008. gada 19. janvārī.

*Manēžas kopējā platība – 7 100 m².

*Tajā ir: aplis ar četriem skrejceliņiem, garums – 200 metri; centrā – seši sprinta celiņi 60 m skrējienam; sektors ar smilšu bedri tāllēkšanai un trīssoļlēkšanai, atsevišķi sektori augstlēkšanai un kārtslēkšanai; lodes grūdējiem un diska metējiem – atsevišķa treniņu zona, kurā apaļais laukums sportistiem ir pārvietojams atkarībā no paredzamā grūdiena tāluma (lai netrāpītu citiem, lode krīt uz matračiem, ko ierobežo tīkls); pie griestiem iekārtajā speciālajā tīklā paredzēts mest šķēpu un disku.

* Uz grīdas uzzīmēti trīs laukumi volejbolam, viens – tenisam, segumā atstātas vietas tīkla stabiem. Ir arī basketbola laukums, kuram grozi nolaižami no griestiem.

* Manēžas būvniecības ideja piederot Aizsardzības ministrijai, kas, līdzdarbojoties domei, rajona padomei un valstij, ir arī galvenā finansētāja. Kopējās jaunbūves projektēšanas un būvniecības izmaksas ir Ls 3 246 327 (t. sk. 18% PVN).

* Halles apsaimniekošanai izveidota Kuldīgas sporta aģentūra, kas pārņēmusi visas rajona sporta skolas īpašumā esošās būves un kustamo īpašumu, tai skaitā veco skolas ēku Kalna ielā, bāzi Īvandes muižā, bijušo vides izglītības skolu, šaha klubu.

* Hallei jau ir savs pirmais valsts rekords – to 5 km soļošanā uzstādījusi soļotāja Jolanta Dukure.

* Lielāko ažiotāžu manēžas būvniecības sakarā izraisījuši divi fakti:1) sporta būvi projektējusi toreizējā pilsētas domes priekšsēdētāja, tagad pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna sieva; 2) Skrundas un Ēdoles novadi iebilda, ka ievērojams rajona padomes finansējums tiek ieguldīts būvē un iestādē (sporta aģentūrā), kas atradīsies citā – Kuldīgas novadā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *