Aiz aprūpes centra «Ķīši» logiem ik pa brīdim jautrā dejā savirpuļo sniegpārslas, bet zālē – skan mūzika, aplausi, uzšalc draudzīgi smiekli… Martā, pārliecībā par pavasara nenovēršamo tuvošanos, visus sniegputeņus gribas dēvēt par cīruļputeņiem, tāpēc arī šo pasākumu tā vien gribas nosaukt par koncertu cīruļputenī.
Kad ierodas mūziķi, ar aprūpes centra klientiem jau sasēdusi pilna zāle!
Vijolnieka un ansambļa vadītāja Arnolds Lapiņa azartiskuma iedrošināti, klausītāji ikvienu pazīstamu mūzikas gabalu jau tūdaļ pēc pieteikuma uzņem ar ovācijām: te skan tas, ko viņi labi pazīst! Dziesmas no pasaulslaveniem mūzikliem un senām operetēm, nedaudz piemirstās, taču mūžam jaunās Raimonda Paula, Imanta Klaniņa un citu latviešu autoru estrādes dziesmas, pasaules estrādes klasika – repertuārs ir patiesi daudzveidīgs! Un aplausi negrib rimties, un publika sit plaukstas taktī, un pēc koncerta, jautāti, kā tad patika, visi ceļ gaisā īkšķi!
Arī paši mūziķi jūtas gandarīti. Arnolds Lapiņš ir priecīgs un lepns par to, ka grupā ir akadēmiski izglītota soliste, un tad jau "Mēs varam visu!", viņš teic. Soliste Sandra Pakalne uzteic instrumentālistu Valēriju Razdobrejevu: "Viņš ir fantastisks improvizators!". Valērijs, savukārt, savā ierastajā klusā smaida manierē saka: “Ir patīkami sniegt šādus koncertus! Te jūti, ka esi gaidīts, ka par tevi priecājas no visas sirds!" Dzīvē, viņš piebilst, tik daudzreiz būts “apmaksāta muzikanta" statusā, spēlēts aiz pienākuma, izpildot dažādo klientu prasības un kaprīzes, ka šāds koncerts ir… kā atveldzējums dvēselei!
Koncertam noslēdzoties, dvēseles veldzi saņēmuši visi – gan mūziķi, gan aprūpes nama klienti un darbinieki. Un pavasara gaidīšana tagad šķiet daudz priecīgāka! Kā pierādījumu tam, ka pavasaris vairs nav aiz kalniem, ar lepnumu tiek rādīts… nupat uzplaucis aizkustinoši sīks, balts un smaržīgs citronkoka ziediņš.
