Īsi pirms svētkiem atklāj «Irlavas grāmatu»/FOTO/

“Ceru, ka šis darbs būs ne tikai atmiņu stāsts par 19. un 20. gadsimta Irlavu un irlavniekiem, bet arī rosinājums nākamajām paaudzēm godā un cieņā turēt savu senču mantojumu, saglabājot vēsturei un nododot nākamajām paaudzēm viņu sarūpētās materiālās un garīgās vērtības,” tā savas Irlavas grāmatas ievadā rakstījusi autore Māra Mende.

“Ceru, ka šis darbs būs ne tikai atmiņu stāsts par 19. un 20. gadsimta Irlavu un irlavniekiem, bet arī rosinājums nākamajām paaudzēm godā un cieņā turēt savu senču mantojumu, saglabājot vēsturei un nododot nākamajām paaudzēm viņu sarūpētās materiālās un garīgās vērtības,” tā savas Irlavas grāmatas ievadā rakstījusi autore Māra Mende.

 

Irlavas grāmatu, kuras vairāk nekā 500 lappusēs autore aprakstījusi ap 300 māju un to iedzīvotājus Dārtsmuižā, Grenčos, Gunīšciemā, Irlavā, Vaskos, Kalnamuižā, Kūķumuižā, Mušķos, Pētertālē, Pluģos, Sātos un Snapjos, atvēra 9. novembrī. Kultūras namā gandrīz pietrūka krēslu, lai visus sasēdinātu – tik liela bija vēlme turēt rokās sengaidīto grāmatu, kuru, vēl pat neatvērtu, daudzi nodēvēja par viņu visīstākajiem valsts svētkiem, savukārt autores darbu – par vislabāko darbu Latvijas simtgadei.

Kā uzrunā teica Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis, šī grāmata ir par māju un cilvēku likteņiem, tāpēc tā irlavniekiem ir tik nozīmīga: “Nav svarīgākas lietas, kā zināt, kā izprast savas dzimtas, savu māju vēsturi, jo tikai tā dzimta, tā tauta, kas zina savu vēsturi, var augt un attīstīties. Un tāpēc valsts sākas šeit – ar šo savas vietas un vēstures apziņu.”

Grāmatas atvēršanā ceļavārdus tai teica Arta Mende, kas uzņēmās savas mammas mūža darbu, kad viņai tam vairs nebija spēka, un pabeidza to tad, kad Māra Mende šī gada 1. septembrī aizgāja mūžībā.

Arta Mende pastāstīja, ka darbs pie grāmatas mammai palīdzējis 1997. gadā, kad nācies aiziet no Irlavas: “Kā viņa pati pēc tam teica, pētnieciskais darbs bija tas, pie kā tai brīdī pieturēties. Un grāmatai nepieciešamie telefona zvani, klātienes tikšanās, sarunas, intervijas, arhīva apmeklējumi kļuva par daļu no viņas ikdienas. Tas bija apbrīnojami, kā mamma to savā pētnieka neatlaidībā bija iedomājusies, bet – viņa sāka šo darbu ar gudrāko un grūtāko – ar to, kas var pazust, kas slīd ārā no rokām, kas ieguļas kapu kalniņā, kas ieaug krūmos.”

 

Vairāk par grāmatas atvēršanas svētkiem lasiet 16. novembra laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. Patīkams pārsteigums. Kad paņēmu šo grāmatu rokās, bija sajūta, ka turu rokās dārglietu lādi! Šī informācija tiešām ir paspēta noķert, jo stāstītāji paliek aizvien mazāk.

  2. Jā, interesanti tikai kā ir personas datu aizsardzību. Nez vai visi cilvēki, kas tur minēti, ir piekrituši, ka par viņiem tiek publicēta personiska informācija.
    Te būs tiesu darbi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.