Īsi pirms atjaunotajiem Tulpīšu jeb Sieviešu solidaritātes svētkiem – 8. marta – intervējām trīs jaukus vīriešus, kuri, kā redakcijas sievietēm šķita, prot lolot savas sievietes un arī citām ļauj justies cienītām un, gribētos domāt, – sievišķīgām. Visiem uzdevām vienus un tos pašus jautājumus. Vispirms jau mēģinājām noskaidrot nenoskaidrojamo, proti, kas ir sievišķība? Kuras ir tās pazīmes, īpašības, kas ļauj secināt – jā, šī sieviete ir pats sievišķības iemiesojums? Kas ir sievišķīgi, kas – ne? Kas ietilpst sievišķības komplektā? Gribējām arī noskaidrot, vai, pēc aptaujāto domām, mūsu sabiedrībā sievietes un sievišķīgums vispār tiek novērtēts. Bet pēdējo jautājumu veltījām svētkiem, iztaujājot, kā vīrieši vērtē šo svētku – 8. marta – atgriešanos. Kā tajos mēdz iepriecināt un pārsteigt savas sievietes?
Sievieti sajūt brunču vējā
Edgars Judinskis, bijušais muzikants, saskanīgā laulībā nodzīvojis 35 gadus, kopā ar sievu Aiju laulībā ievadījis 12 jaunus pārus. Abi lepojas ar saviem bērniem – meitu un dēlu, kuru izaugsmei abi vecāki arī savu dzīvi jūtas veltījuši.
Vaicāts par paša pieredzē izlolotu sievišķības formulu, Judinska kungs ir pārliecināts:
– Manuprāt, nesievišķīgu sieviešu (ar retu, retu izņēmumu) nemaz nav. Ja es jūtu brunču vēju, tad tur ir sieviete. Viņai jābūt koptai. Vairumā gadījumu Tukumā ir koptas, skaistas sievietes. Vīrietim vajadzētu veicināt, lai sieviete būtu kopta. Ja vīrietis sievieti lieto kā mājkalpotāju, tad jau arī neko pretī nesagaidīsi.
Man patīk lielas sievietes. Uz ielas man gribas redzēt sievieti viņas dabiskā skaistumā, bet pasākumā – košu. Ja birojā sēž pārspīlēti saposusies sieviete, tāda, it kā viņai uz mēles vajadzētu iet, tas man neliekas normāli.
Jautāts par to, vai mūsu sabiedrībā sievišķīgums tiek novērtēts, Judinska kungs ir pilnīgi pārliecināts:
– Viennozīmīgi!
– Un kā tad ar atgūtajiem svētkiem?
– Man ir daudzas sievietes: sieva, meita, sievas māte un paša mamma. Manā skatījumā 8. marts ir tāda kā tehniskā apskate mašīnai. Ziemassvētkus gaidu, nevaru sagaidīt. Tie nāk lēnām. Ja tehnisko apskati palaidīsi garām, būs sods, un ja 8. martu… Un tā tas ir divas reizes gadā. Sajūta, tikko jau tie svētki bijuši, un atkal klāt… Attieksmei pret to datumu ir jābūt ļoti nopietnai. Tāpat kā tehniskajā apskatē – ja man kaut kas tur nebūs kārtībā, ja es neatnesīšu to sarkano puķi, tad var gadīties, ka visu gadu būs problēmas…
8. martā ir arī zināmas priekšrocības, jo es ar to puķi varu aiziet gan pie kolēģes, gan pie jebkuras kaimiņienes, un tas izskatīsies normāli. Ja es eju ar puķi citā datumā pie svešas sievietes, tas rada aizdomas. Tas ir tāds ļoti labi izmantojams datums.
Ja saka, ka 8. martu var aizvietot ar Mātes dienu, tad es tam galīgi nepiekrītu, jo māte ir māte un var iebraukt auzās, pasniedzot ziedus sievietei, kurai kaut kādas problēmas: vai viņa ir zaudējusi bērniņu vai nevar būt māte. Tā var sievieti ļoti aizskart. Taču 8. martā ar puķi es nekad nekļūdīšos.
Mūsu gudrais simtnieks šos svētkus neieraksta kalendārā. 50 saka: "Ierakstīsim!", 50: "Neierakstīsim!" Ai, kā viņi visi ir strādājuši!
Daži saka – atgriežas 8. marts. Kāda atgriešanās? Tas datums ir bijis un, es domāju, vēl divās paaudzēs būs arī bez ieraksta kalendārā.
Sievišķīga, ja izskatīga un mīļa
Vladimirs Lavrinovičs, Latvijas Kyokushinkai karate federācijas prezidents, sportists, muzikants, viņam blakus sieva un meitiņa liekas ļoti sievišķīgas:
– Sievišķīga sieviete ir izskatīga un mīļa. Viņai jābūt uzticīgai. Uzticība gan ir tāds plašs jēdziens – es nedomāju, ka viņai uzticīgi jāsēž un jāgaida vīrs mājās. Viņa, protams, drīkst aiziet uz kafejnīcu, izklaidēties. Jautājums, protams, ir, cik lielā mērā…
Sievišķīga sieviete sevi kopj, ir gudra. Ar gudru sievieti vieglāk dzīvot, jo viņa spēj palīdzēt atrisināt arī tādas problēmas, ar kurām dažkārt vīrietis pats netiek galā.
Piekrītu viedoklim, ka mūsu sievietes ir apbrīnojamas – daudz strādā algotu darbu, ir sabiedriskas, veic mājas pienākumus un vēl spēj sevi labi kopt!
Es savai sievai cenšos sagādāt apstākļus, lai viņa varētu atlicināt laiku un līdzekļus arī sev un labi izskatīties. Un tomēr viņa paspēj strādāt gan poliklīnikā, gan ledus hallē. Protams, viņai ir arī mājas darbi, kuros cenšos palīdzēt, piemēram, nomazgājot traukus.
Domāju, ka mūsu sabiedrībā principā sievietes un sievišķīgums tiek novērtēts, tomēr daudz kas atkarīgs no tā, kādus vīriešus sievietes savā ceļā sastop.
8. marts visu laiku ir bijusi Sieviešu diena, es šos svētkus atbalstu.
Tagad ikdienā neiznāk manām mīļajām sievietēm dāvināt puķes, kādreiz to darīju, bet 8. martā es noteikti dāvināšu puķes gan savai sievai, gan meitai, gan sievas mātei.
Viss mūžs – lai tiektos pēc ideāla
Guntis Jēkabsons, «Foto Tev» īpašnieks, no 1978. gada fotogrāfs ar izcilu kāzu fotogrāfa pieredzi, vienā laulībā nodzīvojis daudzus gadus (neatzīstas, cik), izaudzināta meita un dēls:
– Kas ir sievišķīgs? Sievišķīgs! Dievs šai parādībai ir devis ļoti gudru, skanīgu vārdu – ko tur cilvēks vairs var piebilst? Es jau saprotu, ka avīzei vajag kaut ko konkrētu, skaidri izteiktu, bet, ja tā godīgi, uz šo jautājumu taču nav un nevar būt vienas un kategoriskas atbildes. Ja kāds kaut ko tādu pasaka, tad tā nav taisnība. Jo tas priekšstats, tā sajūta par to, kas ir sievišķīgi (tāpat, kas ir vīrišķīgi), ir dziļi individuāla un absolūti neaprakstāma…
Drīzāk varētu pateikt, kāda sieviete nav vai man nešķiet sievišķīga… Domāju, viņai nevajadzētu būt, piemēram, agresīvai, bet atkal – no otras puses – prasīgām ir jābūt, nevar tā – samierināties un pieņemt visu… Sievietes, kas ir vadošos amatos, gandrīz simtprocentīgi neiztur tās prasības, ko mums – vīriešiem – vajag.
Nu, ko tad vīriešiem vajag? Vīrietim jau vajag just, ka viņš kaut ko var dot, ka viņš ir vajadzīgs. Bet, ja vīrietis ir švakāks par sievieti, tad viņš arī vairs nevar justies kā vīrietis… Parasti jau par sievietēm runā, domājot par kādām ārējām izpausmēm – labi ģērbtas, koptas, labi krāsotas… Bet jāsaka tā – tās ļoti sapucētās, perfektās vīriešus atbaida… Nevar jau teikt, ka ārējām lietām nav nekādas nozīmes, bet katram vīrietim tas ir kaut kas cits, kaut kas tikai viņam pieņemams un saprotams, savs priekšstats par skaisto – tāpēc jau katrs arī savu meklē; ja paveicas, arī atrod… tuvu ideālam. Katram vīrietim vajag uz to tiekties, bet neko nevajag saņemt simtprocentīgi… Pirmkārt, tāpēc, ka neviens no mums nav tik pilnīgi perfekti nobriedis, lai spētu to novērtēt.
Sievišķība – tas noteikti ir vesels komplekss, tā ir netveramas lietas, jā, tas, iespējams, ir iedzimts talants. Tādu īsti sievišķīgu sieviešu, domāju, daudz nemaz nav.
Zeme ir labākais mācību lauks cilvēka izaugsmei, un vīrietis un sieviete ir viens otram labākie skolotāji. Un tas ir interesanti, kā Dievs saliek kopā ļoti dažādus cilvēkus – straujo ar lēno, piemēram, un katrs nāk ar ko savu un katrs kaut ko mācās. Ja divi vienādi saiet kopā, viņi neko nevar izdarīt, viņi nevar augt… Lai augtu, ir gan jārīvējas, gan jāstrīdas – bez tā nekas nesanāk… Kopdzīve lielā mēra ir pienākums – tādā pozitīvā, izaugsmi veicinošā nozīmē.
Jāņem vērā, ka tā ķīmija, kad cilvēki samīlas, ilgst divus vai četrus gadus – tad jau viss otrā liekas perfekts. Bet vēlāk, kad vīrietis vai sieviete blakus tev vairs nešķiet tik vīrišķīgs, tik sievišķīga, tad tev jāsāk meklēt citas kategorijas… Ne vīriešiem, ne sievietēm tie ideāli blakus nedzīvo. Tā ir normāla lieta, jo ideālu jau, vismaz uz Zemes, nav. Tam jau tā zemes dzīve ir – lai visu mūžu pēc ideālā tiektos. Domāju, ka arī mākslinieki, dzejnieki spēj radīt tik brīnišķīgus darbus tieši tāpēc, ka tiecas. Tiesas pēc ideāla, bet to tomēr un tomēr nesasniedz, tikai tuvojas…
– Vai sievišķību mūsu sabiedrībā novērtē?
– Gan jā, gan nē. Vismaz pēc publiski pieejamās informācijas spriežot un arī tā padomājot, ārzemnieki ir lielāki džentlmeņi. Tā ka – mums arī šajā ziņā ir pēc kā tiekties…
Vai tiešām 8. marta svētki atkal ir atjaunoti?! Nu labi – jo vairāk svētku, jo labāk. Galvenais – kādi tie svinētāji…
– Vai un kā sveicat savas sievietes?
– Kaut kādu mazumiņu jau cenšos, kādu puķīti, kūciņu. Man laikam vairs nav tas vecums, lai kur skrietu un darītu. Tādi baigie pārsteigumi – amerikāņu gājieni – tie mani pat kaitina, tie varbūt vairs nav nekādi pārsteigumi… Es vairāk par to, lai dāvanas tuviniekiem sadalītu visa gada garumā. Tā ir vairāk tādas intīmas lietas, bet ne vienmēr materiālas…
Ideāla virsraksta & bildes kombinācija.
bonuss, Brazil!
nu tie laiki, ahten martz, trinken snapsts und zingen volga volga, ir garām. tagad jau puķīti var nopirkt tikai tie kas strādā, inflācija tak, tātad ja strādā tad nedzer, ja nedzer, tātad atbildības sajūta un cieņa pret sievieti. lai svinēts tiek astotais marts, mūžīgi mūžos. āmen!