Tā kā Bigauņciemā applūst apbūves gabali, nepieciešams tīrīt Vecslocenes upes gultni. Deputāti šim mērķim nepieciešamo summu piešķirs pēc iepirkuma procedūras veikšanas. Kā novada domes sēdē informēja domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, īpašniekiem, kuru zemes gabali piekļaujas Vecslocenei, savā īpašumā jānoņem tiltiņi, jānovāc apaugums. Upes gultnes tīrīšana paredzēta no bijušā riepu ceha līdz Siliņupei.
20. gadsimta 90. gadu vidū tika apzināti Baltijas jūras rajoni, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība lielās augu un dzīvnieku daudzveidības dēļ. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa līdz šim pilnībā izpētīta, jo izpētes darbi jūras teritorijās ir daudz dārgāki un laikietilpīgāki nekā sauszemes teritorijās. Kopš 80. gadiem vides stāvoklis Baltijas jūrā ir dramatiski izmainījies – cilvēka aktivitātes veicinājušas izmaiņas augu un dzīvnieku sastāvā daudz straujāk, nekā tas notiktu dabiskas attīstības ceļā. Toksisko aļģu ziedēšana, atsevišķu zivju sugu populāciju samazināšanās un bezskābekļa platības jūras gultnē ir tikai redzamākās sekas. Bet nu arī Latvijas piekrastes ūdeņos veidos aizsargājamās teritorijas. 29. februārī 11.00 Mērsragā notiks sanāksme, kurā apspriedīs Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plāna izstrādi.
Ziemeļkurzemes virsmežniecības medību un ugunsapsardzības daļas vadītājs Andrejs Zvirbulis vēlējās laikrakstā izteikt savu viedokli par medījamo dzīvnieku uzskaiti. Viņu sarūgtinājis tas, ka Latvijas Mednieku asociācijas informatīvā izdevuma «Jakts» 4. numurā asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde neprecīzi skaidro Medību likuma 20. pantu, uzsverot, ka Valsts Meža dienestam ir pienākums organizēt medījamo dzīvnieku uzskaiti, bet mednieks šajā procesā ir tikai un vienīgi brīvprātīgais. A. Zvirbulis ir norūpējies: tuvojas pavasaris, kad jāsāk apkopot rezultātus par uzskaitītajiem medījamiem dzīvniekiem, lai varētu plānot nākamā gada medīšanas apjomus. Uzskaite jāveic maksimāli precīzi, tāpēc uztrauc, ka E. Švēde klaji aģitē medniekus nepiedalīties medījamo dzīvnieku uzskaitē.
Pašlaik Kurzemē un daļā Zemgales nomedīti 130 vilki, tātad sezonā paredzētais apjoms izpildīts. Taču, tā kā Dienvidkurzemes reģionā vilku uzbrukumi mājlopiem nemazinās un Jelgavas rajona Glūdas apkārtnē vilkam ir konstatēta trakumsērga, noteikts, ka vēl var nomedīt 20 vilkus – Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes virsmežniecību, kā arī Zemgales virsmežniecības Auces, Dobeles un Jelgavas mežniecību kontrolētajās teritorijās. Kad no šiem 20 vilkiem būs nomedīti 17, atlikušie trīs medību pieteikumi būs saskaņojami ar Valsts Meža dienesta medību daļu. Par nomedītajiem vilkiem jāziņo vienas darbdienas laikā Valsts Meža dienestam; vienas darbdienas laikā jāpaziņo arī par vilkiem, kuru bojāejas cēlonis nav medības.
8. februārī notika konference lauksaimniekiem «Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kam un kā tērējam?». Turpinām iepazīstināt ar tajā izteiktajiem viedokļiem.
Pilsētas attīstās, lauki atpaliek
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāve Aija Balode no centriem attālos laukus iezīmēja visai drūmās krāsās:
– Strādāju piena lopkopībā, manā saimniecībā ir 200 govis un 200 jaunlopi, tomēr nevaru neredzēt, kā attīstās pilsētas un kā atpaliek lauki. Iedzīvotāju skaits no 1999. līdz 2007. gada sākumam samazinājies par 27 tūkstošiem. Likvidējot apdzīvotās vietās veikalus, pastu, skolas, esot nekvalitatīviem ceļiem, nepietiekošai infrastruktūrai, zemam atalgojumam, darbavietu trūkumam vispār un specialitātē, smagiem darba apstākļiem, nepietiekamai un dārgai interneta pieejai – tie, manuprāt, ir iemesli, kāpēc cilvēki laukus atstāj.
Kā redakciju informēja Tukuma rajona agronomu biedrības koordinators Verners Zigerts, kārtējā agronomu biedrības sanāksme paredzēta Ventspils rajona Ziru pagasta padomes telpās 29. februārī 15.00. Tā kā rajona agronomi uz pasākumu iecerējuši doties organizēti, vēlams pieteikties pie V. Zigerta pa tālruni 29186397. Sanāksmes laikā paredzēts apspriest 2008. gadā veicamos uzdevumus un atskatīties uz iepriekšējā gadā paveikto. Latvijas agronomu biedrība joprojām ir atvērta jaunu biedru uzņemšanai un aicina biedrībā apvienoties visiem agronomiem.
Latvijas Diabēta federācija, kuras sastāvā ir arī Tukuma diabēta biedrība, piedalās programmas «Eurodiabēts» iniciatīvās – sabiedrības izglītošanā cukura diabēta jautājumos. Programmā piedalās arī vairāk nekā 20 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir pasaulē labi pazīstami medikamentu ražotāji. Programma «Eirodiabēts» sniedz atbalstu diabēta ārstēšanā, diagnosticēšanā un sabiedrības informēšanā par sekām, kādas iestājas, ja neārstējas. Lai varētu saņemt programmas «Eurodiabēts» sniegtās priekšrocības, diabēta slimniekiem jāreģistrējas Tukuma reģionālajā Diabēta biedrībā, Raudas ielā 8, poliklīnikas 1. stāvā.
22. februārī atklāja Tukuma Lauksaimniecības konsultāciju biroja jauno namu Veidenbauma ielā. Celtniecība aizsākās pagājuša gada martā, decembrī darbi bija pabeigti un 4. janvārī ēku nodeva ekspluatācijā. Konsultanti uz jaunajām telpām pārcēlās 15. janvārī. Jaunajā namā uzlabojušies darba apstākļi konsultantiem un ērtības sarūpētas arī viņu klientiem. Sevišķi liels prieks par izveidoto klasi, kas paver jaunas iespējas apmācību organizēšanai. Plāksni ar iestādes uzrakstu pie ēkas atklāja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Bija arī kupls apsveicēju pulciņš.
Lai koncentrētu piena ražošanu, a/s «Zemgales piens» kopā ar vairākiem piena ražotājiem izveidoja SIA «Piena partneri». 40% kapitāla daļu pasākumā jeb Ls 16000 ieguldījis «Zemgales piens», savukārt katrs pa 7,5% jeb Ls 3 000 – SIA «Agro Kaķenieki», SIA «Beliko», SIA «Kalnāji», SIA «Madliena 2», SIA «Sabiedrība Mārupe», SIA «Sesava» un a/s «Zentenes lauksaimnieks». Vairāk par nepieciešamību iesaistīties piena ražošanas koncentrācijā un situāciju piena ražošanā lūdzām pastāstīt SIA «Kalnāji» vadītāju Vladislavu Butānu.
8. februārī notika Zemkopības ministrijas rīkotā konference «Lauki, Lauksaimniecība. Nauda. Kam un kā tērējam?», kurā runāja par Latvijas lauksaimniecību ilgtermiņā, par dilemmām un sasniedzamajiem mērķiem.
16. februārī Tukuma ledus hallē uz gadskārtējo tikšanos pulcējās dārzkopji. Šis ir «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» rīkots pasākums kā pateicība visiem, kas gada garumā mums stāstījuši par brīnumiem, kas izauguši mežā, laukā un dārzā, un arī tiem, kas mums vēl par tiem tikai kādreiz stāstīs.
Irmai un Ērikam Muceniekiem 2008. ir ievērojamu jubileju gads: Ēriks savu 80. dzimšanas dienu svinēja 13. februārī, bet Irmu godinās 15. maijā. Abu mūža lielākā daļa aizvadīta Jaunpilī. Viņi ir veterinārārsti, un abu darbs visos laikos augstu novērtēts. Ģimenē izaudzināta meita Ilze, kura ir skolotāja, un dēls Juris. Viņš turpina vecāku darba tradīcijas un ir veterinārārsts. Ēriks Mucenieks minēts arī 100 Latvijas izcilāko personību sarakstā, saņēmis apbalvojumu kā Rīgas sargs barikāžu laikā, Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu izstādes bronzas un sudraba medaļas, goda zīmi «Lauksaimniecības teicamnieks» un citus apbalvojumus.
