Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina cilvēkus vēlmē palīdzēt Ukrainas dzīvniekiem nezaudēt modrību par trakumsērgas riskiem Latvijai.

Šāda kārtība tika noteikta pēc tam, kad ES dalībvalstis vienojās par izņēmumu ieceļošanai no Ukrainas, kurā ir trakumsērga. Tāpēc katram Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš ieradies Latvijā kā bēglis ar savu dzīvnieku, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā ir jādodas pie veterinārārsta, kur veiks šī dzīvnieka apskati un citas Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktās darbības. Latvijas dzīvnieku īpašniekiem svarīgi zināt, ka viņiem ir jāizvairās no kontakta ar Ukrainas dzīvniekiem vismaz 21 dienu no dzīvnieka iebraukšanas Latvijā. Bet Ukrainas dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nekavējoties ziņot veterinārārstam, ja viņa dzīvniekam novēro siekalošanos, atteikšanos no barības, nespēju uzņemt barību un ūdeni, neraksturīgu izturēšanos vai dzīvnieks nobeidzas.

Publiski vērojamā haotiskā Ukrainas patversmju dzīvnieku glābšanas vēlme, šobrīd ir ieguvusi reālu draudu aprises Latvijas sabiedrības  veselībai un drošībai. Var saprast labticīgus cilvēkus, kuri gatavi atsaukties dažādu  glābēju aicinājumiem paņemt mājās Ukrainas dzīvniekus, taču jāsaprot, ka tas var radīt nopietnas sekas gan cilvēku, gan dzīvnieku veselībai. Pēdējais nāves gadījums no trakumsērgas tika reģistrēts 2019.gada decembrī,  pēc tam, kad ekskursijas laikā Indijā kāda Daugavpils iedzīvotāja nomira pēc ielas suņa noglaudīšanas. Laika periods no vīrusa iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības klīnisko pazīmju sākumam, var ilgt no dažām dienām  līdz gadam un pat ilgāk. Akūtais slimības periods beidzas ar nāvi.

Neizpratnes pamatā, kāpēc Latvijā nedrīkst ievest dzīvniekus no trakumsērgas skarto valstu patversmēm,  ir vāja izpratne par dzīvnieku fizioloģiju, infekcijas un parazītu izraisītu slimību negatīvo ietekmi uz citu dzīvnieku un sabiedrības veselību un epidemioloģisko drošību.

https://www.spkc.gov.lv/lv/trakumserga