– Nesaprotu, kāpēc pirms pāris nedēļām Rūmenes ielā gar malu nobēra melnzemi un iesēja zālīti, bet tagad klāt atkal transports, meistari un melnzemi ar visu iesēto zālīti rok nost, ber mašīnā un ved prom, bet noraktās melnzemes vietā ber granti. Kāpēc tā? Iepriekš taču gar ielas malu bija zaļa zālīte?
Lai rastu atbildi, kāpēc īsti notiek tikko kā uzklātās, asfaltam pieguļošās joslas seguma maiņa, uzklausījām divu amatpersonu, proti, Kandavas novada domes izpilddirektora Gunta Gelpera un Ūdenssaimniecības projekta Kandavā vadītāja Modra Grīnberga – viedokļus. "Lai Rūmenes ielas segumu varētu nodot ekspluatācijā, tam jāatbilst LR Satiksmes ministrijas apstiprinātajai ceļu specifikācijai 2010, kas stājusies spēkā 2009. gada 1. oktobrī un ietver prasības ceļu un ielu būvdarbu izpildei. Tā paredz, ka asfaltētas brauktuves malu veido 75 cm plata blietētas grants kārta. Tas nepieciešams, lai, piemēram, lietus laikā automašīnai nobraucot no ceļa seguma, tā neiestigtu dubļos un netiktu bojāta ceļam piegulošā daļa , kā arī, lai nerastos tehniskas problēmas autovadītājam, par kurām atbildīgs būtu ceļa īpašnieks, šajā gadījumā – pašvaldība," – situāciju skaidro G. Gelpers. "Pēc jebkura projekta realizācijas teritorija jāatstāj iepriekšējā, bet ne sliktākā stāvoklī, kā tas bijis iepriekš, projektu uzsākot, – tā paredzēts līgumā un tā arī darījām. Iepriekš gar šo ielu bija zaļa zālīte līdz pat asfaltam. Līdz ar to, pabeidzot rakšanas darbus, noklājām melnzemi, iesējām zālīti, un viss bija ļoti skaisti – kā līgumā un likumā paredzēts. Bet ceļa atjaunošanas akts netika parakstīts, jo pieņemšanas komisija pieprasīja, ka ceļam jābeidzas ar blietētas grants klājumu, nevis melnzemē iesētu zāli. Tagad nākas iepriekš padarīto pārstrādāt un nomainīt šo segumu, kā rezultātā aizkavējās projekta oficiālā nodošana, radot būvniekam papildu izdevumus. Mans uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo papilddarbu izpildi, lai saņemtu pozitīvu būvobjekta pieņemšanas aktu. Rūmenes ielu trešdien pabeidzām un blietētas grants strēli blakus asfaltam vajadzīgajā platumā ieklājām. Grants kārtas segums blakus asfaltam līdzīgi jāieklāj arī Talsu un Raiņa, un Uzvaras ielu posmos, kur gāja projekts. To gan labāk būtu darīt pavasarī," – uzskata Ūdenssaimniecības projekta Kandavā vadītājs M. Grīnbergs.
Komentāri
Atbildēt
Līdzīgi raksti
-
Kandavas Kafijas Svētku ietvaros būs arī «Eiropas kūku konkurss»
-
Ieceļ K. Mīlenbaha vidusskolas direktoru
-
Aršanas čempionātā piedalīsies arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma audzēknis
-
Aicina uz domnīcu par sociālo darbu kopienā Tukuma novadā
-
Piekrastes skolu jaunieši turpina atjaunot Pelēko kāpu, tostarp Bērzciemā
Tie nav nekādi papildus darbi, par ko atkal prasīt papildus finansējumu. Projektam bija jāatbilst likumdošanai. Pēc tam tikai atliek realizēt projektu. Nav nepieciešams filozofēt par tēmu vai tādā kvalitātē bija iepriekš vai šitādā.
Te jau vairs nav ko brīnīties, citi laiki, citi tikumi, cita valdīšana un kārtība. Vienu dienu bedri aizstumj, otrā dienā tur pat rok vaļā un atkal stumj ciet. Paiet nedēļa, klāt citi, atkal rok un stumj. It kā darbus nevarētu saskaņot un rakt vienu reizi. Skaidrs ir viens, traktora motorstundas maksā krietnu naudu. Nez, vai par šo ūdensprojekta naudu, racionāli un taupīgi realizējot projektu nevarēja ietaupīt un padarīt vairāk? Jā, vai kādu tas interesē? Un mums jāpierod un nav ko brīnīties, laikam tā. Tagad tikai jāpiesauc visi gari lai tās caurules zemē kalpotu ilgāk par garantijas laiku. Starp citu, cik ir garantijas laiks?
Viss jau skaisti,tikai vietām bezjēdzīgi.Cik atceros,vismaz 50 gadus Talsu un Rožu ielas krustojumā atradusies peļķe.Pēc trotuāra izveides un asfalta uzklāšanas peļķe bija divtik liela kā agrāk.Vīri ar lāpstām izraka grāvīti,pa kuru ūdens lietus laikā aizplūst uz privātmājas pieguļošo teritoriju.Līdz šim grāvīti rudenī un pavasarī raka mājā dzīvojošā pensionāre,raka tikai viena iemesla dēļ-lai tiktu ārā pa vārtiņiem,kuru priekšā mūžīgi pēc lietus bija peļķe.
Bet ar to jau epopeja nebeidzas.Tagad peļķe novirzījusies nedaudz tālāk no krustojuma,cik saprotams,nepareizā līmenī uzklāta asfaltseguma dēļ,jo,tagad,izejot pa durvīm,mājas iedīvotāji nelabvēlīgos laika apstākļos tiek apšļākti ar peļķes labumiem no galvas līdz kājām,ja tieši tajā brīdī garām brauc mašīna.
Nu,kur te loģika?
Bet par visu pārējo liels paldies,jo Kandava kļuvusi skaistāka un ērtāka.
Tiešām Kandava arvien skaistāka paliek!Paldies visiem,kas domājuši,strādājuši un realizējuši projektus!
Par projekta nepilnībām jātbild projektētājam un projekta apstiprinātājiem. Ja viņi nezina spēkā esošos noteikumu , lai papildus izmaksas sedz no savas kabatas. Jāuzņemas taču arī kāda atbildība par savu darbu un saņemto atlīdzību.
Cerēju,ka gar ielu malām būs ietve. Kā Zemītes, Priežu ielās. Gar Abavu! Paldies.
Būšot Prominādes atklāšana- iesvētīšana? Vai jau viss kārtībā? Amatpersonas pārlūkojiet kārtīgi, ka pēc tam nav uz skabargām jānorāda!
Es saprotu Rumenes ielā dzīvojošos. Tā jau laiku laikiem ir untlīgu cilvēku apdzīvota iela, kur cilvēki kopj savu īpašumu un arī tam piegulošo ielas malu.
Taču, no labi gribētā arī dažreiz iznāk čiks. Gribēja saglabāt zālāju – likums neļauj! Skaidrs, ka dūša pilna, sirds sāp.
Bet gar vienu malu ir ietve- bildē tač redzams!
Cik baigas tad ir tās papildizmaksas. Kurš tad īsti vainīgs pie būvniecības noteikumu neievērošanas?. Neba jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta.
Es ticu Rūmenes u.c. ielu iedzīvotāju darboties gribai- viņi visu apgūs un saposīs savu ielu!
Lai veicas!
Cienījamie Rūmenes ielas iedzīvotāji !
Neviens nemaksas papildizmaksas par pārtaisītajām ielām. To segs uzņēmējs no savas kabatas, ja nemāk strādāt un ievērot būvniecības noteikumus. Bet gan jau nākošo pavasari zālīte attaugs un viss būs kārtībā.