Jūsu 6. jūnija laikrakstā publicētajās policijas ziņās izlasīju, ka Rīgas-Ventspils ceļa 83. kilometrā nozagts pieturvietas soliņš Ls 402 vērtībā. Tajās pašās policijas ziņās lasu, ka no kādas garāžas nozagts motocikls Ls 200 vērtībā. Tad man jautājums, no kāda dārgmetāla tas soliņš bija taisīts, ka bija tik dārgs. Es domāju, ka to jau Satiksmes ministrija izdomāja. Tur taču bija Šlesers un tūkstoši vien griezās. Tāpēc jau tos varēja izsviest uz visām pusēm. Tagad, klausoties radio tirgu, esmu dzirdējusi, ka par Ls 400 var nopirkt ejošu mašīnu ar visu tehnisko apskati.
Sazinājāmies ar Tukuma rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīdzi Rolandu Beberi un noskaidrojām, ka iesniegumu par soliņa pazušanu rakstījuši VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji un soliņa vērtība patiešām norādīta Ls 402,13, tā ka nekādas kļūdas neesot.
Par to, kāpēc lielceļu malās tiek likti tik dārgi soliņi, vaicājām VAS «Latvijas valsts ceļi» Tukuma nodaļas vadītājam Harijam Lācaram. Viņš vispirms apstiprināja, ka soliņš tiešām nozagts un par to 28. aprīlī uzrakstīts iesniegums Tukuma rajona policijas pārvaldei. Tas atradies valsts autoceļa A10 (Rīga- Ventspils) 82,4 kilometrā (netālu no Pūres): "Šajā vietā pagājušā gada oktobrī izbūvēta kravas automašīnu svēršanas josla. Darbus objektā veica firma SIA «Union asphalttehnik», kura uzvarēja konkursā, piedāvājot lētāko cenu (Ls 145 079) par visa objekta ierīkošanu kopumā. Tas nozīmē, ka konkursā vērtē firmas piedāvāto cenu par visu objektu, nevis atsevišķas pozīcijas, piemēram, šāda soliņa cenu. Kad soliņu nozaga, mēs rakstījām iesniegumu; tad arī izrādījās, ka soliņa cena ir tik liela. Mūs tas izbrīnīja, esam par to teikuši VAS «Latvijas valsts ceļi», kas organizē konkursu un to izvērtē. Uz vietas nekas netiek vērtēts."
Policijas iesniegumam pievienots izkopējums no projekta ar soliņa attēlu un norādi, ka tas izgatavots spāņu firmā «Benito» un darināts no metāla ar tropiskā koka apdari. Neapšaubām, ka tas varētu būt piemērots un īpaši sagatavots uzlikšanai ceļa malā, ja vien ne cena… Līdzīgu soliņu redzējām veikalā «K-Rauta». Ja acis nevīla, tas maksāja nepilnus Ls 40. Nevaram pateikt, kurš labāks, neesam eksperti, bet to, kurš dārgāks – to gan. Par Satiksmes ministrijas izvēli konkursā gan nepajautājām, jo – ministrs jau cits, bet Šlesers un vairāki viņa līdzbiedri nu darbojas Rīgā un pareģo Dombrovska valdības krišanu "kaut kad septembrī".
Nav ko brīnīties ka mūsu valstī ir ekonomiskā krīze, jo ja kāds tā varās – tad ilgi nav jagaida, kamēr sūdus savārīs. Ja šis piedāvājums bija lētākais, tad grūti iedomāties kāds soliņš bija pārējos piedāvājumos.
Bet – vai šādi pārsteidzoši atklājumi un pēc tiem nākusī ķbele liks saprast, ka nākotnē tā rīkoties nedrīkst? Ka nākotnē nedrīkst uzvarēt firma, kura piedāvā uzstādīt soliņus par 400 latiem; ka nedrīkst soliņus zagt; ka stingrai kontrolei par to, kas un kā notiek, jābūt vēl pirms šī soliņa nonākšanas uz Ventspils šosejas? Vēl tagad – stingri stingrajos taupības laikos – dzirdam un redzam, ka valsts iestādēs lati ripo pa labi un pa kreisi. Citos laikos par šitādiem gājieniem dabūtu lodi pierē, a tagad – neko vairāk par žurnālistu sagādāto melno PR nesaņem.
Piedodiet, bet mēslu dakšai zelta kātu var pielikt, bet vai to būs ērti lietot- ir cits jautājums!
Te jau ierēķināta Dalības maksa – vinnē tas kurš maksā, bet maksā tas kurš lieto.
Un vārna vārnai acī neknābj, kad roka roku mazgā.