Šī gada pirmajos sešos mēnešos ar dažādu veidu traumām ārstniecības iestādēs ir vērsušies 2953 bērni, liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras (VSMTVA) apkopotie dati.
Salīdzinoši, pagājušā gada pirmajā pusgadā pēc palīdzības bija vērsušies 2531 bērni. Statistikas dati var vēl mainīties, jo šī gada pirmajā pusē notikušos negadījumus VSMTVA vēl turpina apkopot.
Visvairāk traumu ir guvuši bērni vecumā no 10 līdz 14 gadiem. Visbiežāk gūtās traumas ir dažādi sasitumi, kuri parasti gūti krītot vai arī no sitieniem. Otrā vietā biežāko traumu vidū ir lūzumi, tiem seko vaļējas brūces, sastiepumi un smadzeņu satricinājumi.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas traumpunkta ārsti stāsta, ka bērni slimnīcā nonāk ar visbanālākajām traumām – ir gan kritienu pēdas, gan sasitumi, dzīvnieku kodumi un aiz neuzmanības gūtas traumas, kā arī smagāki lūzumi, apdegumi un sitienu radītas traumas.
Nereti ir gadījumi, kad bērni gūst traumas vecāku neuzmanības dēļ, īpaši tas attiecināms uz slīkšanas gadījumiem, applaucēšanos ar karstiem dzērieniem, kritieniem, kā arī rotaļlietu detaļu norīšanu vai savainošanos ar priekšmetiem, kas nav rotaļlietas, norāda mediķi.
Bērnu slimnīcas bērnu ķirurģe Lienīte Bergmane uzskata, ka jaunie vecāki ir jāizglīto un viņiem ir jāstāsta par to, cik aktīvi dažkārt mēdz būt bērni un cik viegli viņi var sasisties, pakrist vai savainot sevi ar lietām, kuras atrod savā ceļā.
Bergmane arī norāda, ka nereti slimnīcā pēc palīdzības vēršas vecāki, kuri, kā izrādās, paši ir fiziski iespaidojuši savus bērnus. "Tad viens stāsta vienu, otrs – pavisam citu versiju, un kļūst skaidrs, ka paši vecāki ir vai nu situši, vai kā citādi likuši ciest paši saviem bērniem," stāsta ārste.
Tāpat mediķi arī norāda uz pieaugošo vardarbību ne tikai ģimenēs, bet arī uz ielas, skolās, vienaudžu vidū. Vecākiem dažkārt būtu iespēju robežās vairāk jākontrolē savu bērnu gaitas, lai viņus kaut nedaudz no tā pasargātu, atzīst mediķi.
Īpaši liels traumu īpatsvars ir vasaras periodā, kad skolēni ir brīvdienās un vairāk laika pavada brīvā dabā, pie ūdeņiem, kā arī mazāk pieskatīti mājās.
Turklāt arī vecāki ir pie vainas, jo, nopērkot velosipēdus vai skrituļslidas, netiek padomāts arī par ķiveri vai roku un kāju aizsargiem, norāda slimnīcas speciālisti.
Bērnu slimnīcas ārsts Jānis Upenieks uzskata, ka traumatismu nekad neizdosies pilnībā izskaust, taču situāciju var uzlabot vecāki, pievēršot uzmanību tam, kā viņu bērni pavada savu brīvo laiku.
Bērnu slimnīca ir veikusi dažādas kampaņas, izveidojusi bukletus, kuros informē par drošības pasākumiem pie ūdens, par aizsarglīdzekļu nepieciešamību, lietojot velosipēdu vai skrituļslidas, aicina vecākus pievērst lielāku uzmanību savu bērnu drošībai, taču bieži vien cilvēki jūtas gana gudri vai pat apvainojas, ja viņiem kaut ko aizrāda vai iesaka, norāda Bergmane.
Ārste uzskata, ka varētu ieviest arī stingrāku sodu sistēmu, piemēram, par braukšanu ar velosipēdu bez ķiveres vai skrituļošanu bez ceļgalu un elkoņu aizsargiem, lai liktu vecākiem saprast, ka tas ir tikpat bīstami kā brauciens mašīnā bez drošības jostas. Tāpat vajadzētu sodīt arī suņu īpašniekus, kuri pastaigājas ar saviem četrkājainajiem draugiem, nelietojot uzpurņus, uzskata mediķe.
Jau ziņots, ka bērnu traumatisms Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tāpēc Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir piedāvājusi pilnveidot esošos bērnu traumu reģistrus vai veidot jaunu, lai vēlāk arī varētu kaut ko darīt situācijas uzlabošanai. Pašlaik gan šī ideja nav guvusi citu ministriju atbalstu.
Kārtību, kādā tiek reģistrēti pacienti, kas guvuši traumas, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Reģistrēšana notiek katrā slimnīcā atsevišķi, bet VSMTVA statistikas datus apkopo.
Pēc Veselības ministrijas speciālistu domām, šāda reģistrēšanas kārtība pilnībā atbilst Eiropas Savienības valstu izveidotajiem Ievainojumu datubāzes principiem, tāpēc jauni reģistri nav nepieciešami.