SAB pārbauda, vai Jurašam var būt pieeja valsts noslēpumam

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) veic pārbaudi, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājam Jurim Jurašam var būt pieeja valsts noslēpumam, intervijā "Latvijas Avīzei" atklāj iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP).

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) veic pārbaudi, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājam Jurim Jurašam var būt pieeja valsts noslēpumam, intervijā "Latvijas Avīzei" atklāj iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP).

"Cilvēkam, kuram ir neskaidras izcelsmes aizņēmumi, kurus viņš slēpj un nedeklarē, ir jāpārbauda, no kā viņš ir atkarīgs. Turklāt pats Jurašs apgalvo, ka nav atdevis vēl ne latu no ietaisītā parāda," saka Segliņš.

LETA jau ziņoja, ka saistībā ar Juraša darbībām sākts kriminālprocess aizdomās par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās par 2007.gadu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos 2007.gadā un tās turpināšanu 2008.gadā, kā arī iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc Krimināllikuma 19.nodaļas un 24.nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā", "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".

Kā ziņots, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informāciju par KNAB darbinieku iespējamiem aizdomīgajiem darījumiem ieguvis, veicot kratīšanu kādā Valmieras uzņēmumā cita kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā. Pēc neoficiālas informācijas, pēdējās kratīšanas veiktas 14.augustā un tad arī sākts kriminālprocess pret Jurašu, kuram tiek inkriminēta dalība trīs noziedzīgu nodarījumu epizodēs.

Kā iepriekš informēja VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, veicot pārbaudes, VID uzmanības lokā nonākuši vairāki KNAB darbinieku darījumi. Atklājies, ka viņu ienākumi neļauj šāda apmēra darījumus īstenot, kā arī bijušas nepilnīgi aizpildītas deklarācijas. Dažus materiālus pārbaudei VID nodevis pats KNAB.

VID pārbaudīja aizdomas par KNAB izmeklētāja Juraša darījumiem, kas, iespējams, pārsniedz viņa ienākumus. VID arī pārbauda šo darījumu iespējamo saistību ar šā gada pavasarī atklāto 6,5 miljonu latu legalizēšanu un Valmierā reģistrēto SIA "Vidzemes darījumu centrs" (VDC).

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, VDC valdes priekšsēdētājs Vents Ozoliņš paskaidrojumos tiesībsargiem norādījis, ka izmeklētājam Jurašam daļēji piederošā SIA "Burtnieku zirgaudzētava" (BZA) bijusi lielākais VDC aizņēmējs un kopumā tai izsniegti kredīti par 300 000 eiro, savukārt izmeklētāja Juraša tēvam BZA valdes priekšsēdētājam Jānim Jurašam izsniegto kredītu apjoms bijis 80 000 eiro. Kredīts dots kopīga vasarnīcu projekta īstenošanai uz Jānim Jurašam piederošās zemes Valmierā, Valkas ielā 58.

Savukārt Jānis Jurašs paskaidrojumos tiesībsargiem norādījis, ka daļu aizņēmuma izmantojis remontam īpašumā "Briedes krogs". Tas izmeklētājiem devis pamatu izdarīt pieļāvumu, ka naudas līdzekļi varētu būt ņemti, lai labumu gūtu Juris Jurašs, jo viņam pieder nekustamais īpašums "Briedes krogs".

Jurašs aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka ir "nepatīkami pārsteigts" par to, ka norādīts kā solidārais aizņēmējs tēva slēgtajā aizņēmuma līgumā VDC. Viņš norādīja, ka 14.augustā ar VDC un Jāni Jurašu kā BZA vadītāju panākta jauna vienošanās, ar kuru puses vienojušās, ka viņš atzīts par ķīlas devēju.

Jurašs akcentēja, ka mutiskā vienošanās ar tēvu paredzējusi, ka šāda veida līgumus viņš varēja slēgt tikai tad, ja ar Jurašu to iepriekš saskaņojis. Tā kā tēvs nav ne jurists, ne arī kāds tiesību eksperts, viņš varbūt tik dziļi nebija iedziļinājies līguma būtībā un, domādams, ka dēls ir tikai ķīlas devējs, parakstījis iepriekš sagatavotus dokumentus.

Jurašs sacīja, ka viņa tēvs ir zirgu audzētājs un no jurisprudences ir "ļoti tālu". Jurašs norādīja, ka viņa tēvs nav spējis paredzēt visas tiesiskās sekas šim darījumam. Turklāt, ja Jurašs būtu zinājis, ka ir līdzaizņēmējs, būtu to norādījis valsts amatpersonas deklarācijā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *