Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 11. marta 6:30 līdz 12. marta 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 171 izsaukumu. Kopumā dzēsts 141 ugunsgrēks, tajā skaitā 104 kūlas ugunsgrēki, veikti 18 glābšanas darbi, bija arī 12 maldinoši izsaukumi.
Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 104 kūlas ugunsgrēki. Lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti:
Daugavpils novadā Grīvas lidlaukā – 25 hektāri;
Viļānu novada Sokolku pagastā – 17 ha;
Rugāju novada Lazdukalna pagastā, Riebiņu novada Riebiņu pagastā – 15 ha;
Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, Daugavpilī Lielajā ielā – 9 ha;
Ludzas novada Isnaudas pagastā – 8 ha;
Daugavpils novada Kalkūnes pagastā – 7 ha;
Babītes novada Salas pagastā, Jēkabpilī Madonas ielā, Zilupes novada Zaļesjes pagastā, Jēkabpilī Ā.Elksnes ielā – 6 ha;
Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ludzā Rūpniecības ielā, Rēzeknes novada Griškānu pagastā, Daugavpilī Vaļņu ielā, Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā – 5 ha.
Vakar Aglonas novada Kastuļinas pagastā iespējams tieši kūlas dedzināšanas rezultātā nodega apdzīvota dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kas dega 100 m² platībā. Uguns liesmas bija arī aizgājušas līdz mežam, kas dega pushektāra platībā. Līvānos, Meža ielā, kūlas dedzināšanas rezultātā nodega šķūnis, kurā atradās malka un kokmateriāli. Šķūņa degšanas platība bija 80 m² platībā. Blakus šķūnim arī atradās dzīvojamā māja, kuru ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās pasargāt no liesmām. Sausās zāles degšanas platība bija 300 m².
Savukārt Daugavpils novada Demenes pagastā tika reģistrēti divi šāda veida ugunsgrēki. Vienā no tiem dega sausā zāle 35 ha platībā, celtniecības vagoniņš 3 m² platībā un divas dārza mājas 20 m² platībā. No liesmām ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās izglābt neapsaimniekotu ēku, kuru liesmas skāra tikai 1 m² platībā. Savukārt otrā gadījumā dega sausā zāle 5000 m² platībā un šķūnis 4 m² platībā. Rēzeknes novada Vērēmu pagastā pērnā gada zāle dega 19 ha platībā un nodega arī dārza mājiņa 16 m² platībā. Krustpils novada Krustpils pagastā dega sausā zāle viena hektāra platībā, no tās aizdegās pirts siena un nodega sausā tualete.
Jelgavas novada Valgundes pagastā, kur sausā zāle dega 5 ha platībā, ugunsdzēsējiem glābējiem no liesmām izdevās nosargāt šķūni, kurā atradās siena ruļļi.
Šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā. Rēzeknes novada Sakstagala pagastā sausā zāle dega 2 ha platībā, bet mežs 10 ha platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.
Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr.82 «Ugunsdrošības noteikumi» 21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.