Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro. Maksājuma nosacījums attiecas uz visiem ģimenes ārstiem un dežūrārstiem, kuri ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Ņemot vērā to, ka gripas un citu augšējo elpošanas ceļu infekciju simptomi ir līdzīgi, pieņemot pieteikumu mājas vizītei, ģimenes ārstam ir iespējami detalizēti jānoskaidro esošos slimības simptomus, kā arī citus līdzīgus saslimšanas gadījumus ģimenē. Gadījumā, ja ģimenes ārsts būs ieradies mājas vizītē pie pacienta kā pie gripas slimnieka, tomēr konstatējis, ka pacientam nav gripas saslimšanas, bet ir kāda cita augšējo elpošanas ceļu infekcija, par ģimenes ārsta mājas vizīti arī šajā gadījumā būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa 2,85 eiro.
Gadījumā, ja pacients ir atbrīvots no pacienta iemaksas veikšanas, iepriekš minētā pacienta iemaksa 2,85 eiro apmērā nav jāveic. No pacienta iemaksām ir atbrīvoti bērni līdz 18 gadu vecumam, I grupas invalīdi, trūcīgie, politiski represētas personas un vēl vairākas iedzīvotāju grupas.
Atgādinām par iespēju ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīniskus padomus saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Pieredzējuši mediķi medicīniskus padomus darba dienās sniedz no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti.
Svarīgi atcerēties, ka gripas gadījumā ārpus ģimenes ārsta darba laika palīdzību iespējams meklēt arī pie dežūrārstiem, kuri pieņem 28 vietās visā Latvijā. Dežūrārsts sniedz palīdzību visiem iedzīvotājiem ārstniecības iestādes darbības teritorijā neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir piereģistrēts. Ar dežūrārstu pieņemšanas vietām un laikiem var iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās 8.30-17.00).
2015. gada 20. janvārī Slimību profilakses un kontroles centrs izsludināja gripas epidēmiju visā valsts teritorijā. Nosacījums par valsts apmaksātu ģimenes ārsta vizīti gripas slimniekiem būs spēkā līdz tiks izplatīts paziņojums par gripas epidēmijas beigām.
Kā rīkoties gripas vai citu akūtu vīrusu saslimšanu gadījumā?
1. Jāpaliek mājās.
Saslimšanas gadījumā paliec mājās un ārstējies: nedodies uz darbu un citām sabiedriskām vietām, jo tā apdraudēsi gan sevi (jo gripa ir „jāizguļ”), gan apkārtējos, kurus arī vari inficēt!
2. Jāzvana ģimenes ārstam vai uz ģimenes ārsta praksi jau pirmajā saslimšanas dienā
Vislabāk ar savu ārstu vispirms sazinies telefoniski, nevis uzreiz slims dodies uz ārsta praksi. Tā Tu noskaidrosi, kāda ārstēšana jāuzsāk nekavējoties, lai pašārstējoties nepasliktinātu savu veselības stāvokli. Pa tālruni, precizējot Tavu veselības stāvokli, ārsts ieteiks, kā tālāk rīkoties: vai doties uz ārsta praksi (katru dienu ģimenes ārsta praksē ir paredzēts laiks akūtiem pacientiem) vai smagākas saslimšanas gadījumā būs nepieciešama ārsta vizīte uz mājām.
Atceries, gripas epidēmijas laikā valsts apmaksā ģimenes ārsta mājas vizīti pie gripas slimnieka. Pacientam par to jāsamaksā 2,85 eiro pacienta iemaksa (izņemot no pacienta iemaksām atbrīvotajiem iedzīvotājiem: bērniem, I grupas invalīdiem u.c.; visus skati www.rindapiearsta.lv).
Laikā, kad ģimenes ārsts nestrādā, vari saņemt mediķa padomu, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darbdienās: plkst. 17.00-8.00; svētkos un brīvdienās visu diennakti).
Pēc medicīniskās palīdzības vari vērsties arī pie dežūrārstiem. Dežūrārsti var izrakstīt ārstniecībai nepieciešamos medikamentus, kā arī iestādes darbības teritorijā nodrošina mājas vizītes. Ar iestādēm, kurās ir pieejami dežūrārsti, vari iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv
Maldīgi ir uzskatīt, ka ārstēšanu gripas saslimšanas vai saaukstēšanās gadījumā var nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Tā ir aprīkota tā, lai palīdzētu dzīvībai bīstamās situācijās. Un tajā strādājošie mediķi nevar sniegt palīdzību, kas saistīta ar gripas vai citu augšējo elpceļu vīrusu infekciju ārstēšanu (piemēram, nevar izsniegt nepieciešamās zāles vai izrakstīt receptes).
3. Atbilstoši ģimenes ārsta norādēm, ārstēšanās jāuzsāk jau pirmajā saslimšanas dienā
Ja ārstēšana nav uzsākta savlaicīgi, var rasties gripas komplikācijas, piemēram, pneimonija, sirds asinsvadu sistēmas saslimšanas vai citu jau esošo hronisku slimību paasinājumi u.c.
Kā rīkoties gripas vai citu akūtu vīrusu saslimšanu gadījumā?
Svarīgi!
Gripas simptomi: pēkšņs slimības sākums; galvassāpes; drudzis; paaugstināta temperatūra; „kaulu laušanas” sajūta; aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.
Augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, tajā skaitā gripa, ir saslimšanas, kas lielākoties ārstējamas mājās (ģimenes ārsta uzraudzībā).
Gripas ārstēšana: gripas gadījumā ģimenes ārsts var izrakstīt pretvīrusu recepšu medikamentus, kas palīdz efektīvi ārstēt gripu, kā arī citus medikamentus simptomu mazināšanai (piemēram, zāles temperatūras pazemināšanai). Pretvīrusu medikamenti jāsāk lietot pēc iespējas ātrāk (pirmajā, vēlākais otrajā saslimšanas dienā), tāpēc ir tik svarīgi sazināties ar savu ārstu, tiklīdz izjūti saslimšanas pazīmes.
Gripas gadījumā jādzer daudz šķidruma, jāievēro miers, kā arī jālieto medikamenti gripas simptomu mazināšanai, ko nozīmējis ārsts. Slimnieks jānodrošina ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem.
Saslimšanas laikā veselības stāvoklis īpaši uzmanīgi jāuzrauga grūtniecēm, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām (plaušu un sirds slimībām, cukura diabētu, arteriālo hipertensiju u.c.), pacientiem vecākiem par 65 gadiem un bērniem vecumā līdz 3 gadiem, kā arī vientuļiem cilvēkiem, kuri paši sevi nevar apkopt.
Pazīmes, kas var liecināt par gripas komplikācijām:
– samaņas traucējumi un/vai krampji,
– sīki asinsizplūdumi uz ķermeņa,
– deguna asiņošana,
– dezorientācija,
– pēkšņas sāpes krūtīs.
Šajā gadījumā nekavējoties atkārtoti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai jāzvana neatliekamajai
medicīniskai palīdzībai – 113!
Slimību profilakses un kontroles centrs izziņo gripas epidēmijas sākumu valstī
Gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās saslimstība ar gripu ir sasniegusi epidēmijas apmērus* – Daugavpilī (123,6 uz 100 000 iedz.), Jelgavā (197,7 uz 100 000 iedz.), Jēkabpilī (133,3 uz 100 000 iedz.) un Rēzeknē (172,1 uz 100 000 iedz.). Līdz ar to, šī gada 20.janvārī, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izziņo gripas epidēmijas sākumu. Gripas epidēmijas slieksnis tiek sasniegts tad, ja saslimšanas gadījumu skaits pārsniedz 100 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Saslimstība ar gripu pie ģimenes ārstiem reģistrēta visās vecuma grupās. Visaugstākā saslimstība ir vecumā no 5 līdz 14 gadiem.
Palielinājies arī stacionēto pacientu skaits – monitoringā iesaistītās slimnīcas informējušas par 83 hospitalizētiem gripas pacientiem un 17 pacientiem, kuriem gripa izraisījusi pneimoniju.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas, ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa var būt bīstama arī maziem bērniem un grūtniecēm. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.
Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m), cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti u.tml., kā arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam bija pieskāries slimais cilvēks.
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās – drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”), sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts nespēks, apetītes zudums, bezmiegs, var būt arī vemšana un caureja.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc divām dienām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku.
Lai gripas epidēmijas laikā nesaslimtu ar gripu, SPKC epidemiologi iesaka:
– ģērbties atbilstoši laika apstākļiem;
– censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku;
– vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas, izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus;
– rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā;
– izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām;
– pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas;
– auduma kabatlakata vietā izmantot vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas (deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas;
nelietot ar gripas slimnieku kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus higiēnas priekšmetus);
– atgriežoties mājās, izskalot rīkli un degunu (ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju, vai sāls ūdeni), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti.
Papildus informācija
* Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 948 «Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem» 8 1punktu, ja vienā no monitoringa teritorijām saslimstības intensitāte vienas nedēļas laikā pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, tiek paziņots par gripas epidēmijas sākumu valstī.
Gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa ietvaros dati par saslimušo iedzīvotāju skaitu katru nedēļu tiek saņemti no 10 Latvijas administratīvajām teritorijām (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras, Ventspils, Gulbenes novada). Informāciju SPKC sniedz līdz 70 ģimenes ārsti, kopumā aptverot ap 111 000 jeb 5,5 procentus Latvijas iedzīvotāju. Saņemtie dati par pacientu skaitu, kuri vērsušies pie ģimenes ārsta gripas un citu akūto elpceļu infekciju gadījumos, tiek attiecināti uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi iegūstot rādītāju (indikatoru), kas liecina par saslimstības intensitāti un ļauj noteikt gripas epidēmijas sākumu. Tāpat informācija tiek saņemta arī no 11 Latvijas slimnīcām par hospitalizētajiem gripas pacientiem, savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorija sniedz datus par klīnisko paraugu virusoloģiskiem izmeklējumiem.