Arnis Šablovskis

Lija Brīdaka: Ja nebūtu Ojāra Vācieša, nebūtu Imanta Ziedoņa

Dzejas dienas Tukumā šoreiz iesāksies jau 8. septembrī, kad pie mums viesosies Lija Brīdaka un Olga Lisovska (iepriekš bija plānota dzejdara Jāņa Petera klātbūtne, taču veselības problēmu dēļ braucienu nācās atcelt). 16.00 pie Imanta Ziedoņa dzejas objekta «Tukums» Lija un Olga nolasīs pašu izvēlētus Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa dzejoļus.

Dzejas dienas Tukumā šoreiz iesāksies jau 8. septembrī, kad pie mums viesosies Lija Brīdaka un Olga Lisovska (iepriekš bija plānota dzejdara Jāņa Petera klātbūtne, taču veselības problēmu dēļ braucienu nācās atcelt). 16.00 pie Imanta Ziedoņa dzejas objekta «Tukums» Lija un Olga nolasīs pašu izvēlētus Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa dzejoļus, tā atklājot Dzejas dienas Tukumā ar abu šī gada jubilāru – Brīdakas un Petera – radošo un garīgo klātbūtni.

Pēc tam dzejnieki un visi interesenti dosies uz Ledus halles zālīti, kur notiks Lijas un Jāņa dzejas pēcpusdiena, kuras noslēgumā būs iespējams noskatīties fotogrāfa Gunāra Janaiša un komponista Raimonda Tiguļa izveidoto meditāciju par Imantu Ziedoni – «Imants un mūžība».

«Imanta un Ojāra draugu dzejas» – tā saucas Dzejas diena Tukumā 8. septembrī, un neapšaubāmi gan Lija, gan Jānis ir ne vien Ojāra un Imanta draugi, bet arī dzejnieki no ”tā paša kaluma”. No paaudzes, kas savā dzejā izsāpēja tautas likteni toreiz un kurai tas sāp joprojām (abu 2012. gada dzejoļu krājumi to spilgti apliecina). Viņiem dzeja nebija un nav pašas dzejas dēļ, tā, visdrīzāk, ir publisks meklējums personiskā atklāsmē pēc Dieva dotajiem lielajiem pamatiem indivīdam, tautai, jā, – arī valstij. Viņi pārstāv paaudzi, kurai allaž bijusi dziļa pietāte pret savu auditoriju un arī pret Vārdu.

Nezinu, kā jūs, bet es mazliet (patiesībā – gan visai daudz) esmu atkal izslāpis tieši pēc šādas dzejas, pēc dziļiem meklējumiem, pēc inteliģentas atmosfēras un gudrām (vistiešākajā nozīmē) sarunām par to, kas skar mūsu tautas likteni. Un tas nākamsvētdien, pēcpusdienā, būs iespējams.

Vairumā gadījumu mūsdienu Latvijas dzeja patlaban kļuvusi izteikti elitāra, postmoderni ievirzīta, un tādēļ arī nav brīnums, ka tai tik grūti reizēm atrast savu lasītāju un sapratēju. Tas gan neattiecas uz maniem sarunas biedriem. Viņiem ir savs, uzticīgais lasītājs.

Interviju ar Jāni Peteru un Liju Brīdaku lasiet piektdienas, 6. septembra, laikrakstā ŠEIT

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *