Tukumā un novadā

Lasītājs jautā: – Rakstu jums par sev mazliet sasāpējušu jautājumu – par Pūres estrādi. Nedēļas nogalēs mēdzu pastaigāties pa Pūres centra ieliņām, takām un apskates objektiem. Viena no iecienītākajam pastaigu vietām ir Pūres estrāde pie dīķiem ar taciņu līdz Abavai. Pirms kāda laika notika koku mežistrādes darbi un pie estrādes tika nozāģēti otrā pusē augošā smukā vienlīniju koku rinda, kas estrādei bija kalpojusi kā fona aizkari. Cik noprotu, tie bija stādīti laikā, kad tapusi pati estrāde. Tagad diemžēl skats ir šausminošs, skatoties no centra ielejas augšas. Liekas, ka Pūrē ir atklāta jauna degradējusies teritorija. Tur blakus esošajā zemes gabalā vasarā uz zemes kaudzēm auga balandas un dadži cilvēka augumā. Tagad tas viss ir atklāts kā uz delnas. Vai tiešām Pūres estrāde būtu jāiznīcina kā vieta?! Jo diemžēl tagad vien var saprast un redzēt, cik tā pašvaldībai un kultūras pasākumu organizācijai Pūrē ir vienaldzīga. Izbraukāta, atkritumiem piemētāta, arī šļirces tur mētājas, kad jauniešiem bijusi balle. Rodas jautājums, vai tiešām vajadzēja nozāģēt šo smuko koku rindu līdz ar zemi? Varēja to tikai sakopt. Vai tiešām Pūres pašvaldības vadībai ir vienalga, kā tur izskatās? Vai tiešām Pūrē kultūras pasākumi grimst?! Varbūt tad lūdzu atdodiet kādiem šo vietu apsaimniekot, lai ļauj tai dzīvot otru dzīvi. Ticu, ka ir cilvēki, kas to izdarītu. Jo taču nekas neapstājas, pasākumi norisinās visas vietās, visos gada laikos. Lūgums būtu NTZ ziņām šo uzjautāt personīgi, jo pāris gadus jau par to vietējā sarunu līmenī tiek diskutēts.

Arī Latvijā mēs spējam sniegt tiešu atbalstu ukraiņu karavīriem, kas nesavtīgi cīnās pret okupācijas spēkiem. Sākot ar aizsargtīklu kolektīvu pīšanu, un beidzot ar automašīnu, citu frontē noderīgu lietu ziedošanu. Pateicoties Tukuma ukraiņu atbalsta centram, spējam līdzēt arī ar akūti nepieciešamo karavīru ekipējumu, gan nakts redzamības ierīcēm, droniem uc. lietām. Ar Tukuma pašvaldības starpniecību, katrs spējam sniegt šo būtisko atbalstu – ziedojot.

Šodien, 30. martā, Tukuma novada domes sēdē tiek apstiprināts Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldes vadītājs. Šajā amatā, nomainot līdzšinējo vadītāju Silvija Rabkēviču, stāsies Māris Valdmanis.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībai Zantes pagastā ir dziļas tradīcijas – šogad biedrībai aprit 90 gadi! Puiši un vīri, kas tradīciju turpina, saka, ka lielā mērā jau tas, pateicoties novadnieka Aivara Fībiga savulaik aktīvajam darbam, tostarp, strādājot ar jauniešiem un stāstot par ugunsdzēsēju profesiju. Pats viņš Zantes BUB jau kādu laiku pieskata no mākoņu maliņas, taču viņa iesāktais darbs – turpinās. Par to tad arī nelielā sarunā izvaicājām pašus brīvprātīgos.

Šodien, 24. martā, Slampes kultūras pilī norisinās Tukuma novada uzņēmēju Gada balvas pasniegšana. Kopumā sumināja trīspadsmit nominantus.

Lapmežciema pagastā no 2023. gada 15. marta ikvienam pieejams audio gids jeb klausāmtakas, kuru pavadībā doties izzinošās pastaigās pa pludmali un cauri piejūras ciemiem.

Pavasaris ir īstais laiks, lai iedzīvinātu pārgājienus savā ikdienā. Biedrība «Iedvesmas plūsma» ar Tukuma novada pašvaldības finansiālu atbalstu iniciatīvu projekta ietvaros rīko četru pārgājienu ciklu «Soļi pretī dabai» Tukuma novadā.

15. un 16. martā, Džūkstes pamatskolā norisinājās biedrības “Latvijas Mazpulki” organizētā “Projektu nakts”. Pasākumā tikās 15 jauniešu komandas no visas Latvijas un viņu mentori, kuras 24h laikā intensīva darba rezultātā nonāca pie savām jaunatnes iniciatīvu projekta idejām un cīnījās par galveno balvu – 100 eiro līdzfinansējumu savai projekta realizēšanai. Pasākumā piedalījās arī Tukuma novada jaunieši -Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma pašpārvalde, 632. Tumes mazpulks un Slampes mazpulks “Saulespuķe”.

Arī šogad Tukuma novada pašvaldība no aprīļa līdz maijam veiks lielgabarīta atkritumu bezmaksas izvešanu Tukuma novadā.

Straujās sniega kušanas rezultātā ūdens līmenis daudzviet ievērojami pakāpies, to skaitā arī Slocenes upē. Kā tika novērots, pie Dzirnavu dīķa Milzkalnē  līmenis šobrīd ir pat kritiski augsts, jo augstuma atzīmes pie slūžām jau atrodas zem ūdens. Tāpat ūdens izlauzis sev ceļu līdz Salas ielas māju pagalmiem, pie Šlokenbekas muižas – aizsniedzies līdz salas soliņu rindai.

6. martā notika preses konference, kurā Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gundega Rugāja un sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Zekunde informēja par aktuālajiem darbiem un notikumiem, bet pašvaldības vadītājs Gundars Važa atbildēja uz jautājumiem.

Lasītājs jautā: – Pilsētas skolā (skolu nenosaukšu, jo līdzīga kārtība esot visās) itin bieži ir situācijas, ka nenotiek stundas. Piemēram, divas stundas no rīta ir, tad trīs stundu nav, pēc tam atkal kāda stunda ielikta. Iemesli tam ir dažādi. Svarīgākais – bērniem, kuriem ir šīs piespiedu brīvstundas, neļauj uzturēties skolas ēkā, viņiem ir jāiet prom. Ja māja ir divu soļu attālumā, tad OK. Bet ko darīt tiem, kam mājas attālākā mikrorajonā vai laukos? Caurām dienām tērēt naudu kafejnīcās, slaistīties pa «Rimi» un citiem veikaliem, slīpēt ielas? Vai pedagogi vispār drīkst izdzīt bērnus ārā (ir tādi normatīvie akti)? Bērni taču nav vainīgi, ka stundas nenotiek. Mūsdienās, kad esam gājuši cauri attālinātajām mācībām un katram bērnam obligāti ir jābūt aprīkotam ar viedierīcēm, var taču, piemēram, sasēdināt bērnus klasē, mieram un drošībai klāt pielikt kādu bibliotekāri vai sociālo pedagogu un uzdot darbu no uzdevumi.lv vai tamlīdzīgi. Skolu nesaukšu, jo ne jau tas ir būtiskākais. Galvenais ir tas, ka bērnus dzen ārā no skolas ēkas.