Pagastos

3. maijā dzejniekam Imantam Ziedonim bija 75. dzimšanas diena. Šim notikumam gatavojās gan Lapmežciema pamatskolas bibliotēkā, gan muzejā, jo Ragaciems taču ir dzejnieka dzimtā vieta, Lapmežciema pamatskola, skola kur dzejnieks mācījies, šeit dzīvo viņa radi un draugi. Lapmežciema pamatskolas bibliotēkā skatāma to grāmatu izstāde, ko dzejnieks no savas bibliotēkas dāvinājis skolai. Viņš atlasījis grāmatas arī Engures vidusskolas bibliotēkai un Ernesta Birznieka Upīša pamatskolas bibliotēkai Tukumā un gaida, kad skolas pārstāvji aizbrauks tām pakaļ.

Engures Mūzikas un mākslas vidusskolas direktore Ina Selevanoviča informē, ka Engures jaunajiem pianistiem aprīlis ir bijis īpašs mēnesis – tieši viņiem bija iespēja piedalīties dažādos klavierspēles festivālos un konkursos.

Jau iepriekšējā Lapmežciema novada domes sēdē deputāti sprieda par naudu pašvaldības ceļiem. Pašlaik atvēlētā summa ir Ls 56 000. Sākotnēji domes priekšsēdētājs E. Pētersons ierosināja – pirmā iela, ko varētu noasfaltēt par šo naudu, būtu Zvejnieku iela Ragaciemā. Taču tam iebilda deputāti un ierosināja, ka varētu asfaltēt ielu, kas ved uz kapiem un mašīnu stāvlaukumu pie kapiem.

Tā kā aprīlis katru gadu ir arī Spodrības mēnesis, Dagnija Petrovska ierosināja pie daudzdzīvokļu mājām sarīkot talku. Un talcinieki atsaucās – gan lieli, gan mazi bija gatavi piedalīties sakopšanas darbos. Talcinieki bija Liepu ielas 9. un 13. nama iedzīvotāji, bet jo sevišķi liels prieks talku organizatoriem bijis par čaklajiem talciniekiem – zēniem un meitenēm, kuri ieradās no kaimiņmājām, lai sakoptu pašu iecienīto spēļu laukumu.

Bērzciemā kādas mājas pagalmā pavasaros sazied brīnišķīgs narcišu dārzs. Tas pieder diviem Jāņiem – tēvam un dēlam Ciekuriem. Puķkopība ir šīs ģimenes nodarbošanās, un galvenais speciālists šajā jomā ir Jānis Ciekurs jaunākais. Taču viņa mūs sarunas brīdī nav mājās, tāpēc aprunājamies ar senioru, kurš visu mūžu nostrādājis Tukumā par dzelzceļnieku. Viņam visu mūžu ir patikuši ūdeņi, tāpēc kādā no dzīves pagriezieniem nolēmis, ka jāmeklē cita dzīves vieta. Un, tā kā Bērzciems atrodas starp Engures ezeru un jūru, tad šī vieta bijusi vispiemērotākā, kur arī nopirkta nelielu mājiņu.

Nesen klajā nāca ziņa, ka Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons nav informējis sava pagasta deputātus par to, ka viņš ir a/s «Latvijas valsts meži» padomes loceklis. Aprīļa domes sēde E. Pētersons tā paskopi par to informēja, un nu šī formalitāte it kā būtu nokārtota.

Engures pensionāru ansamblis «Jūras vējš» gatavojas jubilejas koncertam, kas notiks 10. maijā 14.00. Pagājušajā nedēļā notika viens no pēdējiem šim pasākumam veltītajiem mēģinājumiem, un, kaut gan ansambļa dalībniekiem ir liela koncertu un dzīves pieredze, tomēr satraukums bija labi manāms.
Lai to kliedētu, aicinājām dejotājus nedaudz pakavēties atmiņās, atcerēties, kā viss sācies, kā visiem kopā izdevies izveidot kolektīvu, kas šobrīd varētu būt ikviena kultūras nama rota.

Lapmežciems atrodas īpašā vietā. No vienas puses to apskalo jūra, no otras – Kaņiera ezers, tāpēc svarīgi ir uzturēt kārtībā meliorācijas novadgrāvju sistēmas. Šim darbam jābūt regulāram no gada gadā. Ir jāuzrauga, kādā stāvoklī ir ielas un ceļi.

Lapmežciema novads ir viens no retajiem valstī, kam vēl joprojām nav teritoriālā plānojuma. Reiz jau plānojums bija izstrādāts, taču tajā netika ņemtas vērā valsts likumdošanā paredzētās prasības krasta kāpu aizsardzības un Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) teritorijas apsaimniekošanas jomā. Nu, atbilstoši noslēgtajam līgumam, SIA «Pilsētprojekts» arhitekti Andris Millers un Margarita Zarenkova izstrādā jaunu teritoriālo plānojumu.

Jau pirms pāris gadiem tika uzsākta dabas lieguma "Plieņciema kāpa" dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošana.
Pagājušajā nedēļā talcinieki darbojās gar jūras krastu vai visā Plieņciema garumā. 10. aprīlī a/s «Latvijas valsts meži» sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu, Engures vidusskolas 10. un 12. klases audzēkņiem, Engures mežniecību, vietējiem ciema iedzīvotājiem un uzņēmējiem nostiprināja daļu no nobrucinātajām kāpas nogāzēm, kā arī atjaunoja kārklu pinumus Baltajā kāpā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzdevusi Lapmežciema domei sagatavot atbildes par 40 nelikumībām, sadalot zemes Rīgas jūras līča aizsargjoslā un Kaņiera ezera krastos. Turklāt Lapmežciemā joprojām nav izstrādāts teritoriālais plānojums. Pašlaik Latvijā ir tikai 33 pašvaldības, kurās tas nav izdarīts. Kā argumentu tam, ka nav izstrādāts teritoriālais plānojums, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons min nespēju rast vienošanos ar Ķemeru Nacionālo parku (ĶNP) par biotopu un aizsargājamo teritoriju atrašanās vietām un šo vietu saimniecisko izmantošanu. Un vēl – viņš norāda, ka šāda pēkšņa paskaidrojumu pieprasīšana patiesībā ir izrēķināšanās personīgi ar viņu.

Kā 20. martā Engures pagasta padomes sēdē deputātus informēja padomes priekšsēdētājs Andris Kalnozols, ir vairāki privatizēt gribētāji. Tā kā Finanšu komitejas locekļi nav pārliecināti par šī lēmuma likumību – drīkst ostas teritoriju privatizēt vai nedrīkst -, komiteja izvirzīja priekšlikumu, ka Engures pagasta padome atbalsta lēmumu, ka SIA «Unda» privatizē zemi zem tai piederošajām ēkām. A. Kalnozols ierosināja arī otru punktu, ka privatizācijai šo zemi nodot tad, kad tiek saņemti atzinumi no Satiksmes, Tieslietu, Ekonomikas un Pašvaldību lietu ministrijām. Deputāti tam piekrita.