Lapmežciems atrodas īpašā vietā. No vienas puses to apskalo jūra, no otras – Kaņiera ezers, tāpēc svarīgi ir uzturēt kārtībā meliorācijas novadgrāvju sistēmas. Šim darbam jābūt regulāram no gada gadā. Ir jāuzrauga, kādā stāvoklī ir ielas un ceļi.
Lapmežciema novads ir viens no retajiem valstī, kam vēl joprojām nav teritoriālā plānojuma. Reiz jau plānojums bija izstrādāts, taču tajā netika ņemtas vērā valsts likumdošanā paredzētās prasības krasta kāpu aizsardzības un Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) teritorijas apsaimniekošanas jomā. Nu, atbilstoši noslēgtajam līgumam, SIA «Pilsētprojekts» arhitekti Andris Millers un Margarita Zarenkova izstrādā jaunu teritoriālo plānojumu.
Jau pirms pāris gadiem tika uzsākta dabas lieguma "Plieņciema kāpa" dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošana.
Pagājušajā nedēļā talcinieki darbojās gar jūras krastu vai visā Plieņciema garumā. 10. aprīlī a/s «Latvijas valsts meži» sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu, Engures vidusskolas 10. un 12. klases audzēkņiem, Engures mežniecību, vietējiem ciema iedzīvotājiem un uzņēmējiem nostiprināja daļu no nobrucinātajām kāpas nogāzēm, kā arī atjaunoja kārklu pinumus Baltajā kāpā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzdevusi Lapmežciema domei sagatavot atbildes par 40 nelikumībām, sadalot zemes Rīgas jūras līča aizsargjoslā un Kaņiera ezera krastos. Turklāt Lapmežciemā joprojām nav izstrādāts teritoriālais plānojums. Pašlaik Latvijā ir tikai 33 pašvaldības, kurās tas nav izdarīts. Kā argumentu tam, ka nav izstrādāts teritoriālais plānojums, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons min nespēju rast vienošanos ar Ķemeru Nacionālo parku (ĶNP) par biotopu un aizsargājamo teritoriju atrašanās vietām un šo vietu saimniecisko izmantošanu. Un vēl – viņš norāda, ka šāda pēkšņa paskaidrojumu pieprasīšana patiesībā ir izrēķināšanās personīgi ar viņu.
Kā 20. martā Engures pagasta padomes sēdē deputātus informēja padomes priekšsēdētājs Andris Kalnozols, ir vairāki privatizēt gribētāji. Tā kā Finanšu komitejas locekļi nav pārliecināti par šī lēmuma likumību – drīkst ostas teritoriju privatizēt vai nedrīkst -, komiteja izvirzīja priekšlikumu, ka Engures pagasta padome atbalsta lēmumu, ka SIA «Unda» privatizē zemi zem tai piederošajām ēkām. A. Kalnozols ierosināja arī otru punktu, ka privatizācijai šo zemi nodot tad, kad tiek saņemti atzinumi no Satiksmes, Tieslietu, Ekonomikas un Pašvaldību lietu ministrijām. Deputāti tam piekrita.
Biedrība «Māmiņas bērnu labklājībai» lūdza Lapmežciema novada domi piešķirt finansējumu, lai ēku Stadiona ielā 1 pieslēgtu gāzes apkurei. Biedrība iesniegusi izmaksu tāmes gāzes apkures ierīkošanai un pieslēgšanai.
Līdz šim Zvejnieku svētkos Engures pašvaldība maksājusi lielas summas viesmāksliniekiem, kas sniedz koncertus. Tie apmeklētājiem bijuši bez maksas. Engures pagasta padomes deputāte Jolante Kraukle sēdē 20. martā ierosināja par koncertu tomēr ņemt nelielu naudas summu, lai uzkrātu līdzekļus kultūras pasākumiem pagastā. "Kad mēs braucam uz kādu koncertu Rīgā vai Tukumā, mums jāmaksā diezgan liela nauda. Zvejnieksvētkos savukārt ir daudz iebraucēju Engurē.
Ņemot vērā iesniegtās ceļazīmes, Lapmežciema novada domes deputāti kārtējā sēdē 18. martā noteica degvielas patēriņa vajadzību sociālā dienesta vadītājam – 50 litri mēnesī; pašvaldības uzņēmuma «Krants» vadītāja automašīnai AUDI FJ-6254 (sašķidrinātai gāzei – 90 l mēnesī) un VW GOLF (benzīnam – 20 l mēnesī).
Engures pagasta padomes deputāti kārtējā sēdē 20. martā izskatīja vairākus darba kārtības jautājumus par detālplānojumiem dažādiem objektiem.
Lapmežciema novada domes deputāti kārtējā sēdē 18. martā atļāva uzsākt būvniecības ieceres publisko apspriešanu: *
20. martā kārtējā Engures pagasta padomes sēdē deputāti izskatīja vairākus jautājumus, kas skar zemes lietas.
Lapmežciema novada domes deputāts Normunds Velps kārtējā dommes sēdē 18. martā informēja kolēģus, ka saņemtas sūdzības par gruntsūdens līmeņa celšanos. Ir zināms, kuri zemes gabalu īpašnieki netīra īpašumam piegulošo teritoriju. Novadam ir izstrādāti saistošie noteikumi par dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanu un sabiedrisko kārtību, un tie paredz, ka nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas aiz īpašuma robežām ir jāapsaimnieko. Iedzīvotāji lūdz saukt pie kārtības tos, kuru īpašumā notekas ir aizaugušas – tādas vietas varētu būt trīs vai četras. Ja tās iztīrīs, tad arī ūdens līmenis zemes gabalos noregulētos.
