Piecdesmit soļi mūzikā jeb Kandavas Mūzikas skolai – 50

Piecdesmit radoši soļi mūzikā, kur ik solis mērāms vesela gada garumā, aizritējuši Kandavas Muzikas skolai – mācību iestādei, kur bērni papildus izglītojas mūzikā un kāda instrumenta spēlē no vispārizglītojošām mācībām brīvajā laikā.

50 gados vairāk nekā 400 absolventu

Ražīga darba pilnajos 50 gados muzikālo izglītību skolā apguvuši vairāk nekā 400 mūzikā ieinteresētu jauniešu. Vieni, kam mūzika kopš bērnības ar mammas dziedātām šūpļa dziesmām iemīļota, uz skolu devās ar vēlmi mūzikas pasauli izzināt plašāk, otri še nokļuva, jo vecāki vēlējās, lai bērns apgūst kāda instrumenta spēli, bet citi Mūzikas skolu izvēlējās, lai ārpus mācībām brīvajā laikā kaut ko vēl papildus apgūtu. Un tā ieguvēji vairāk vai mazāk ir visi šīs radošās skolas beidzēji, jo kam mūzika bija sirdij tā pa īstam tuva, tie turpināja mūzikas skolā iegūtās zināšanas papildināt, lai ar mūziku saistītu visu savu turpmāko karjeru, bet citi priecājas, ka līdz ar mūziku viņu pasaule kļuvusi krietni plašāka.

Sestdien, Mūzikas skolas direktores Marutas Balodes rosināti, atmiņu stāsti un notikumi iz skolas dzīves mijās ar skolēnu un absolventu priekšnesumiem. Muzicēja akordeonistu un vijolnieku ansambļi, tautas mūzikas ansamblis un popgrupa, skanēja vijole, trompete, saksofons solo priekšnesumos un duetā – liriski un melodiski, brīžam smeldzīgi, brīžam dejiski, ļaujoties valša ritmiem, polkai un cienīgam maršam, rodot muzikālu baudījumu ikviena klausītāja gaumei.

Pirmie gadi – bez pastāvīgas mājvietas

Par pirmo desmitgadi atmiņās kavējās šīs skolas absolventes un vēlāk skolotājas – Irēna Mamaja, Gunta Roze un skolotāja, kuras darba mūžs saistīts tikai un vienīgi ar Mūzikas skolu – Inta Freimane. Izrādās, pirmie 10 gadi skolas kolektīvam pagāja pastāvīgas mājvietas meklējumos un tikai otrā gadu desmita sākumā skolai vietu ierāda ēkā Kalna ielā 2, kur atrodas piena veikals un maizes ceptuve. Bet 1973. gadā, skolas vadību pārņemot direktorei Ingrīdai Salakai, skolai sākas jauns posms, ar jaunām skolotājām, jaunu mājvietu un svaigi izremontētām telpām.

Trešo gadu desmitu skolotāja raksturo kā īpaši ražīgu. Skola skaitliski aug, audzēkņu skaita ziņā sasniedzot rekordskaitli – 137 audzēkņus, kurus māca 18 pedagogi. Nodibina skolas Tautas mūzikas ansambli, kas bagātu panākumu ražu dod jau 24 gadus.

Jauni laiki, jaunas uzdrīkstēšanās

Ceturtajā gadu desmitā skolu beidz daudz absolventu, kuri laika gaitā kļūst par darbīgiem, sabiedrībā plaši pazīstamiem cilvēkiem. Un vēl – šī desmitgade iezīmējas ar revolucionāru pavērsienu – 1995. gadā Mūzikas skolu savā pārvaldījumā pārņem dome un direktors kļūst noteicējs skolā par visu. Šī reforma, izturot 15 gadu laika pārbaudi, ir attaisnojusies par visiem 100% – atzīst direktore.

Bet 1995. gadā, pašā Jāņu dienā, skolu pārņem sēru vēsts – Mūžībā aiziet izcils un nepārspēts klavierspēles skolotājs Pēteris Lācis. Kā salūts ceturtajam gadu desmitam izskan skolas 40 gadu jubilejas svinības ar zviedru draugu instrumentu dāvinājumu.

Piektais gadu desmits iezīmējas ar ieiešanu Eiropā, ar jaunu laiku sākumu profesionālās ievirzes izglītībā un lielo uzdrīkstēšanos, 2004. gadā piedaloties Starptautiskajā Eiropas jauniešu mūzikas festivālā Kopenhāgenā.

Bet kopumā skolas kolektīva veikumu vistiešāk apliecina skolas absolventi un viņu profesionālās gaitas. Skolotājam ir gandarījums par katru audzēkni, bet direktorei gandarījums par visiem skolotājiem, kurus viņa mīļi dēvē par savu septiņu krāsu varavīksni, par saviem septiņiem darbīgajiem rūķīšiem. Svētku noslēgumā izskanēja daudz abpusēji paustu pateicības vārdu, un kā apliecinājums tam – saņemtie ziedi.