Vai kaut kas ir mainījies?

Jau šo sestdien gaidāmas Saeimas ārkārtas vēlēšanas, un politisko partiju zombēšanas kampaņa sasniegusi kulmināciju. Bet mums – zombēšanas upuriem – jānoturas vēl tikai līdz piektdienai, jo vēlēšanu dienā aģitācija ir aizliegta ar likumu.
Personīgi mani un gan jau arī daudzus citus nepārsteidz politisko konkurentu savstarpējie apvainojumi un netīrās veļas mazgāšana (dažs pat izmantojot prostitūtu pakalpojumus), populisms (kā gan citādi nosaukt vēlētāju uzpirkšanu ar nepamatotiem solījumiem pensiju palielināšanu utt.?), kā arī ierastās politiskās intrigas.
Lai arī šķiet, ka pilnīgi nekas nav mainījies, tomēr šis tas no iepriekšējām vēlēšanām atšķiras.
Pirmkārt, neierasti vērot politiskās debates bez divu savulaik ievērojamu spēku (Tautas partijas un Šlesera reformu partijas) klātbūtnes. TP nevēloties maksāt teju miljonu lielo soda naudu par priekšvēlēšanu tēriņu pārkāpumiem, pašlikvidējās, savukārt Šlesera Reformu partijai pēc socioloģiskajām aptaujām netiek prognozēta iekļūšana 11. Saeimas sastāvā, bet uz debatēm parasti aicina partijas, kam ir reālas izredzes…
Otrkārt, neierasti, ka, manuprāt, visaktīvāk reklamējas viena no lielākajām opozīcijas partijām – Saskaņas centrs (SC), jo līdz šim ierasts, ka lielākās kampaņas ir tieši tā saucamajām varas partijām. Nez, no kurienes SC tādi līdzekļi? Un – vai tie būtu tikpat lieli, ja SC beidzot atzītu okupāciju?..
Treškārt, spriežot pēc reklāmām, mainījusies tūrisma sezona. Ja parasti par tādu uzskata vasaru, tad Ventspils tieši šobrīd – rudenī – cenšas piesaistīt tūristus. Tas, protams, ietver reklāmas televīzijā, kurās tiek slavināta Ventspils sakoptība un tās vadītāja nepārspējamā tālredzība. Domājat, tam pavisam nav nekāda sakara ar vēlēšanām, vienkārši sinoptiķi tuvākajās dienās sola pirmo rudens vētru un tad daudziem ir vēlme iet pie jūras skatīt lielos viļņus?… Katrā ziņā reklāmas ļauj spriest par to, kādās domās par vidējo Latvijas vēlētāju ir liela daļa politiķu vai vismaz viņu reklamētāji…
Lai arī kā, mūsu veselais saprāts un balsojums izšķirs, vai nākotnē vērosim tikai neierastas pārmaiņas uz politiskā skatuves vai reālus, tātad – pakāpeniskus un stabilus, uzlabojumus valsts un līdz ar to arī mūsu dzīvē…