Uzņemties atbildību

Tā nav viegla nasta – uzņemties atbildību par to, kas ar Latvijas valsti notiks tuvāko četru gadu laikā! Tas nozīmē piedalīties vēlēšanās: doties uz savu vēlēšanu iecirkni; no visu partiju biļeteniem izvēlēties sev pieņemamāko; izsvītrot no saraksta “vecos vēžus", kas mainījuši vien “kulītes", bet ne tikumus…

Tā nav viegla nasta – uzņemties atbildību par to, kas ar Latvijas valsti notiks tuvāko četru gadu laikā! Tas nozīmē piedalīties vēlēšanās: doties uz savu vēlēšanu iecirkni; no visu partiju biļeteniem izvēlēties sev pieņemamāko; izsvītrot no saraksta “vecos vēžus", kas mainījuši vien “kulītes", bet ne tikumus…

It kā jau pareizi, saprotami, atbalstāmi un apsveicami tas viss! Un tomēr… Nespēju tikt galā ar sajūtu, ka grūti šo nastu šodien pacelt, un viegla nebūs arī tās nešana četru gadu garumā!" Vispirms – par “celšanu". Skatoties, cik ļoti daudzi par katru cenu laužas “pie siles", cik lielas naudas tiek tērētas (Jā, starp citu,- kur tā rodas? Šajos vispārējās krīzes apstākļos, kad par slimu bērnu ārstēšanu satraucas aktrise, nevis valdība, kad pietrūkst naudas bezdarbnieku pabalstiem, bet pietiek – megašoviem?!), parādās aizdomu ēna: varbūt nemaz neesam tik tuvu valsts bankrotam, ar ko tiekam baidīti vai ik pārdienas?! Ne visai ticas, ka amatu un portfelīšu tīkotāji tā cenšas tīrā ideālisma dēļ, vēloties palīdzēt valstij celt manu labklājību. Ja nu šīm kampaņām tērētās naudas patiesībā ir kādu zināmu cilvēku investīcijas, kas mums pēc tam būs jāatpelna ar visiem dāsni apsolītajiem procentiem? Nav redzēts, ka zvēri grūstītos pie tukšas barotavas…
Par “nešanu" arī ir zināmas šaubas. Droši zinu vien to, ka četrus gadus būšu vainīga jebkurā gadījumā. Ja nebalsošu, tad – par savu pilsonisko neaktivitāti. Ja balsošu, tad – par savu bezatbildību, neinformētību, par to, ka esmu kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņu manipulāciju upuri… Un deputāti, kas, būdami kandidātu statusā, solījušies pildīt savu partiju programmas, drīzi vien rūpēsies par labvēlības statusu katrs savam darbības lauciņam un sponsoru biznesam…
Ak, cik laimīga es būtu, cik gatava atvainoties visiem jaunajiem deputātiem kopā un katram atsevišķi, ja tā nenotiks! Laikam jau kopā ar veiksmes vēlējumiem jaunajiem deputātiem vienlaikus jādod arī solījums sev: “skatīties uz pirkstiem", kā viņi īsteno solījumus un rūpējas par manu labklājību. Tas, manuprāt, ir vēl atbildīgāk! Un – nebūt ne viegli.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.