Šķiet, reti kuram nav nācies izbaudīt mazpilsētām un vēl mazākiem ģeogrāfiskiem veidojumiem raksturīgo ziņu izplatību. Kā pa diedziņu pat tavas personiskās dzīves sīkās nedieniņas ļaužu mutēs var tik pārvērstas par īstām katastrofām, ja vien nelaikā vai neformā gadījies satikt kādu garlaicības māktu, bet allaž runātīgu kaimiņieni.
Lasīju, ka, pētot cilvēku uzvedības un rīcības modeļus, speciālisti esot secinājuši – vīriešiem ir raksturīgi koncentrēties tikai uz to nodarbi, kurai viņi tajā brīdī ir pievērsušies. Tātad vīrietim, kurš, teiksim, labo durvju slēdzeni prāts tikai un vienīgi par visiem simts procentiem ir aizņemts ar šo procesu un nekas cits viņu no tā nespēs atraut.
Jau pāris nedēļu sabiedriskā tualete Brīvības laukumā ir slēgta. Tā lēma dome, lai ietaupītu vismaz Ls 15 000 gadā, ko izlietoja, maksājot darbiniekiem algas un sedzot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem.
Gribējās jau izpatikt un – pārmaiņas pēc – uzrakstīt ko jauku, piemēram, par saulaino laiku un tik smukajām koku lapām. Bet, piedodiet, kļūda ražošanā – nu tā vien prāts nesas uz visādu globālu un pavisam lokālu problēmu apzelēšanu.
Izklaides industrija aizvien meklē jaunu piedāvājumu, lai pievilinātu interesentus. Ar umurkumuru tirgus laukumā, kur veiklākais saņēma balvu, vairs nepietiek. Likmes ir daudz augstākas, un arī veicamie uzdevumi ir daudz ekstremālāki, nereti zaudējot jebkādu mēra sajūtu.
Šajās brīvdienās ornitologi aicināja vērot un skaitīt putnus. Pie ornitologiem nebraucu, taču dārzā putnus novērot nācās gribi – negribi. Pirmais pieteikums bija pēc malkas zāģēšanas – padomājiet, zāģis svaigi rūcināts, vēl karstu, eļļainu sliedi stāv uz krāģa, bet te piepeši līdzās tam uzrodas mizas pelēkuma putnelis, kuru, šķiet, netraucē arī mana klātbūtne četru soļu attālumā.
Pie visa vainīga šoreiz ir… viena ugunīga kļava, kas Katrīnas laukumā ar savu izcilo krāšņumu priecē ikvienu garāmgājēju. Draugi, zinot manu aizraušanos ar fotografēšanu, ieteica to nobildēt – kamēr saulīte spīd, kamēr vēji nav nolaupījuši "rudens zeltu"…
Pamazām vien tiekam iesvārstīti pasaules ekonomiskas krīzes jausmās, gaidās un sajūtās. Paklusām un jau visai atklāti tiek spriests par to, kura banka droša kura – sprādzienbīstama. (Pat neskatoties uz to, ka par tādu baumošanu tiek draudēts ar Drošības policiju.) Viens otrs, apskatot savu piemājas zālienu, jau vērtē, cik kazu un cūku, pārejot uz naturālo saimniecību, varēs izaudzēt. Citi, ieraugot jaunos apkures tarifus, spriež, pie kuriem lauku radiem klētiņā pārvākties…
Piebraucu pie dzelzceļa pārbrauktuves un skatos, kā, spītējot griezīgajai pīkstēšanai un sarkano brīdinājumsignālu izmisīgajai mirkšķināšanai, vēl pāris automašīnas cēli, motoriem rēcot, šķērso dzelzceļa sliedes. Sajūtos pat mazliet muļķīgi un nu galīgi nestilīga, jo apstājos un pagaidīju, līdz aizbrauc vilciens. Sava lēnīguma dēļ piedzīvoju arī citas šausmas – kāds pārgalvis veic slaidu izlēcienu pāri sliedēm, kaut vilciens jau uzsācis kustību. Bail pat iedomāties, ja viņa veiktais "baleta" triks nebūtu izdevies!
Mediķi, skolotāji un policisti rīkoja protesta akcijas, prasot lielāku samaksu par darbu, mediķi pat rīkoja streiku.
Beidzot klāt ilgi gaidītā atvasara ar vēlmi domāt darīt un dzirdēt ko gaišu, labu un tīkamu, tomēr tā nenotiek, jo negācijas, ļaunums un prātam neaptveramas lietas atkal gūst virsroku. Tā prātu nodarbina baisā ziņa par asinspirti Somijā, kur arodskolas audzēknis nogalinājis desmit savu vienaudžu. Šis notikums liek atkal un atkal aizdomāties par situāciju, kas valda pie mums, Latvijā.
Analītisko pētījumu stratēģiju laboratorija veikusi pētījumus «Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences». Pētnieki uzdeva lielu un mazu pilsētu iedzīvotājiem jautājumu, vai viņi vēlētos dzīvot līdzās viesstrādniekiem, homoseksuāļiem, čigāniem, musulmaņiem, citas rases cilvēkiem vai māksliniekiem.
