Sekas ir uzskatāmas, bet kādi ir to cēloņi?

Beidzot klāt ilgi gaidītā atvasara ar vēlmi domāt darīt un dzirdēt ko gaišu, labu un tīkamu, tomēr tā nenotiek, jo negācijas, ļaunums un prātam neaptveramas lietas atkal gūst virsroku. Tā prātu nodarbina baisā ziņa par asinspirti Somijā, kur arodskolas audzēknis nogalinājis desmit savu vienaudžu. Šis notikums liek atkal un atkal aizdomāties par situāciju, kas valda pie mums, Latvijā.

Beidzot klāt ilgi gaidītā atvasara ar vēlmi domāt darīt un dzirdēt ko gaišu, labu un tīkamu, tomēr tā nenotiek, jo negācijas, ļaunums un prātam neaptveramas lietas atkal gūst virsroku. Tā prātu nodarbina baisā ziņa par asinspirti Somijā, kur arodskolas audzēknis nogalinājis desmit savu vienaudžu. Šis notikums liek atkal un atkal aizdomāties par situāciju, kas valda pie mums, Latvijā.

Vai mēs varam justies droši uz ielas, skolās, veikalos utt?
Pēdējā laika notikumi liecina, ka Latvija jau labu laiku vairs nav tā drošākā vieta Eiropā… Jo ir pietiekami daudz cilvēku, kas jūtās izstumti no sabiedrības, nevienam nevajadzīgi, lieki. Savu agresivitāti viņi izrāda pret līdzcilvēkiem, bērniem, pat miesīgiem bērniem…
Kā nodēvēt šo trulo radību (par cilvēku to nenosaukt), kurš var aukstasinīgi bez emocijām nogalināt sievieti, bērnu?!…
Taču satraucošie notikumi notiek, notiek tepat, mūsu Latvijā, un baisi kļūst apzinoties, ka atbilstošu sodu šiem cilvēkiem pat grūti piemērot.
Atklāts un neatbildēts paliek jautājums – kur rodas cilvēkos tāda agresivitāte, ļaunums, neiecietība? Vai beidzot nav pienācis laiks meklēt cēloņus, kuru sekas ir visi šie baisie notikumi, kas notiek aizvien biežāk un biežāk? Varbūt vainojams dators? Ja kādreiz zēni kariņus spēlēja ar koka pistolēm, kāpa kokos, tad tagad kokos vairs neviens nekāpj, ar koka šautenēm arī neviens neaizraujas. Šodien brīvi pieejamas dažādas spēles datorā, kur iespējams visdažādākos ieročus "izmēģināt" pēc sirds patikas. Nav vajadzīgi ne draugi, ne līdzcilvēki. Nereti vecākiem nav ne laika, ne vēlēšanās sekot līdzi bērnu gaitām. Un bieži vien bērni ir tā aizrāvušies ar datorspēlēm, ka zudusi realitāte. Vienīgā doma – kaut ātrāk beigtos skolā stundas, lai varētu "ieiet" atkal savā pasaulē – kādam izdarīt ļaunu, kādu nogalināt, nošaut. Un – palikt nesodīts…

Komentāri

  1. Varbūt pietiks par šo tēmu runāt , nu kas ??? datori mazināsies , spēlītes aizliegs , ha ha ha

    Dzivo un samierinies ar to ……… mēs esam realitātē , beidz sapņot 🙁

  2. Bērniem tagad ir tikai "tiesības", bet "pienākums" un "atbildība" gulstas uz skolotāju. Apzinīgie vecāki strādā lai kaut kā izdzīvotu, bērni ir nepieskatīti dzīvojas savā vaļā, tāpēc arī sastrādā briesmu lietas.Arī vecvecāki strādā, kādreiz vismaz varēja palīdzēt audzināt mazbērnus līdz skolai ,bet tagad pat bērnudārzā bēnu nevar palaist, jo trūkst līdzekļu vai nav vietu. Par šo problēmu jādomā valstij!!! un tikai. Tāpat jābeidz auklēties ar noziedzniekiem, likumiem jābūt daudz ,daudz bargākiem.

  3. ….vislabāk man patīk text , ka par šo problēmu jādomā valstij , un tikai … ha ha ha ha valsts mums varena domātāja , it sevišķi tagad paši nezin ko un kā darīt ..

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.