Dažas pārdomas par tualeti

Jau pāris nedēļu sabiedriskā tualete Brīvības laukumā ir slēgta. Tā lēma dome, lai ietaupītu vismaz Ls 15 000 gadā, ko izlietoja, maksājot darbiniekiem algas un sedzot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem.

Jau pāris nedēļu sabiedriskā tualete Brīvības laukumā ir slēgta. Tā lēma dome, lai ietaupītu vismaz Ls 15 000 gadā, ko izlietoja, maksājot darbiniekiem algas un sedzot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem.

Ja neskaita tos cilvēkus (un viņu būs bijis jau paliels pulks), kas šai laikā velti raustījuši slēgtās tualetes durvis, nekas briesmīgs jau nav noticis un  slapjām biksēm, jādomā, neviens nav palicis. Tas, ja kāds gribētu meklēt dramatiskāku rezultātu. Droši vien gribētāji atrada kādu citu dabisko vajadzību kārtošanas vietu, pacietās vai devās uz tuvējiem krūmiem Saules dārzā vai Avotu ielā, kur turklāt dubults efekts – gan miesai paliek vieglāk, gan garam, lapu zeltā raugoties.
Taču ne par to ir stāsts. Un arī ironija nav par cilvēkiem, bet par attieksmi. Stāsts ir par to, kā cilvēku var padarīt bezspēcīgu tik smalkā un intīmā situācijā. Un ka argumenti – nauda jātaupa, tualete ir ledus hallē, tualetes ir kafejnīcās, lielveikalos – liek turēt muti un piekrītoši māt ar galvu
Jā, no vienas puses, nauda ir jātaupa, bet no otras puses – arī ledus hallei katrs čurātājs maksās, un, iespējams, tai pašai domei nauda šīm vajadzībām būs jāatvēl, jo neviens taču par velti netīrīs. Nākamais – jā, kafejnīcās tualetes ir. Bet arī tur – ja neko nepirksi, maksā ragā; citur jāprasa atslēdziņa, vēl citur – vienkārši durvis ciet. Bet lielveikalos ar tualetēm ir kā ar bitēm – te ir, te nav. Tātad nevar teikt, ka piedāvātās ērtības ir līdzvērtīgas. Drīzāk viens pakalpojums tiek aizstāts ar citu un uz kāda cita rēķina. Bet pašos pamatos un pirmsākumos ideja bija viena – radīt iespēju cilvēkam pašā pilsētas centrā izmantot tieši tualeti – ne ledus halli, ne kafejnīcu, ne lielveikalu, bet tualeti. Kur neviens nebrīnās un nesaka: "Nopērciet bulciņu (tēju, kafiju..) un čurājiet laimīgs!" Tāpēc ne tik daudz par čurāšanu, bet par attieksmi ir stāsts.

Komentāri

  1. Mani nepārliecina argumenti, ka uz ziemu slēdzot WC, tiks ietaupīta uzturēšanas nauda. Cik lielu (%) daļu no izmaksām sastāda darbinieku algas un komunālie maksājumi? Uzņēmējam par šo telpu īri jāmaksā būs tik vai tā (ja notic solijumiem, ka vasarā tā atkal darbosies, tātad, talpas tiks saglabātas…), apkuri arī, neticās, ka iespējams atslēgt tikai šīm telpām, neietekmējot visu komunikāciju spēju darboties pēc "ziemas miega". Manuprāt sausais ieguvums, jeb ietaupījums ir niecīgs, lai nesauktu to par smieklīgu!

  2. Nauda ir nepieciešama ledus hallei un jaunajai bibliotekai kā jūs to nesaprotiet tāpēc jau arī tos sodus par nenopļauto zāli arī liek kaut nedaudz kaut kas ir palicis nenopļauts,ja nemaldos pilsētas budžetā algām tas skaitlis ir diezgan paliels un tad kad tu būsi spiest nenokļūt līdz vietai kur nokārtot savas nepieciešamās darīšanas arī par to vari saņemt sodu ,kas papildinās pilsētas domes kasi

  3. Nu tualeti slēdz tikai uz ziemu tad ieekonomēt var tikai darbinieku algas jo par pārējo būs jāmaksā tā pat. Es uzskatu ja negrib maksāt algas, tad pie durvīm ir iespējams pielikt štellīti kurā iemetot attiecīgu monētu vai monētas un durvis atverās līdz ar to nav jāmaksā algu cilvēkam kurš iekasē naudu un iespējams lielāko daļu paņem līdzi uz mājām (es vismaz tā darīti:))

  4. Apsveicu Tukuma pilsētas domi ar pirmo drosmīgi sperto soli – no civilizācijas – atpakaļ mežonīgajā pirmatnībā (lasi: krūmos, vārtrūmēs, pie stabiem un māju stūriem)! Vēl tikai jāsamazina apgaismojums diennakts tumšajās stundās: būs ietaupījums domei un ērtības – čurātājiem…
    Un vēl kāds ieteikums:pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām gan to čurātavu taisiet atkal vaļā- sak, "uzklausot mūsu vēlētāju vēlmes"…

  5. "Žadnostj fraera sgubila"..,kā sacīts vienā krievu cietumnieku dziesmiņā.Kasītē naudiņu par biļetītēm vajadzēja likt,ne kabatiņā…Un biļetītes čurātājiem bija jādod!Tad kundzītes nebūtu savu darbavietu (siltu,klusu,mierīgu,bez odiem – tādu,kas kaulus nelauž…)"nožņaugušas pašas savām rociņām".Un tagad jācieš(as) mums visiem!

  6. Izejot no rīta arā no mājām pačurājam un pakakājam katrs savās mājās , vakarā kad pārnākam mājās atkal pačurājam un ja vajag arī pakakājam, bet pa dienas vidu kakāt nevajag , pačurājam darba vietās , kafejnīcās ja ēdam pusdienas, stacijā ja gaidam autobusu vai vilcienu , bet ja sagribas kkur pa ceļam pačurāt vēl papildus tad ir vēl viena iespēja – pilsētas krūmi 🙂

    Un tad ja padomājam mumus tukumniekiem tik tiešām sabiedrisko tualeti pilsētas centrā nemaz nevajag .

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.