Redakcijas sleja

Protams, ka ar to es domāju mūsu valsts pārvaldīšanas metodi, tā saukto "strausa politiķi". Sak,

Šķiet, ka manas cerības par saprātīgu un oligarhu ietekmes nepiežmiegtu valdību izplēn "koalīcijas kompromisu cīņās".

Scenāristi zina, – lai piesaistītu skatītājus, seriālā, kaut vai vienā no galējiem pakaļplāniem, ir nepieciešams

Tieši šobrīd pirmoreiz tiek izstrādāta attīstības programma turpmākajiem septiņiem gadiem visam Tukuma novadam, un no valsts šim darbam saņemti nepilni Ls 23 000. Tātad – top apjomīgs dokuments, pēc kura dzīvosim un strādāsim nākotnē. Tikai lielākā daļa Tukuma novada iedzīvotāju par to neceļ ne ausu – uz anketām atbildējuši vien 180 un, kā noprotams, tie paši – vairāk pašvaldībā strādājoši ļaudis.

Vidusmēra Latvijas iedzīvotājs, kurš kaut cik seko līdzi aktuālajām norisēm valstī, jau sen vairs nepievērš uzmanību ziņām par emigrāciju, par to, kā latvieši dodas peļņā; par to, ka viņi neatgriezīsies… Tā teikt, pie visa var pierast: ja ilgstoši dzīvo pie dzelzceļa, tad ar laiku arī vilciena troksni pa nakti vairs nedzird. Tomēr ir arī kāda neierastāka tēma, kura ik pa laikam tiek apspriesta publiskajā telpā – imigrācija Latvijā.

Izpētīts, ka uz pārējās, tā sauktās, "civilizētās" pasaules fona, eiropieši nebūt neizceļas ar īpašu attapību.

Jebkurš daudzmaz vērīgs cilvēks, braucot pa Latvijas ceļiem, apgalvos, ka meži mūsu valstī tiek nesaudzīgi izcirsti. Esam publicējuši neskaitāmas intervijas ar mežsaimniecības speciālistiem, tiem, kas pašlaik mežus apsaimnieko.

Šoreiz atkal gribu paspekulēt ar sīkdomām par zināmo un nojaušamo. Proti, par to, kādai informācijai dodam priekšroku. Par to aizdomājos kādā intervijā par negatīvo Tukuma policijas tēlu, ko tā kā ļaunprātīgi kultivē valsts redzamākie plašsaziņas līdzekļi; jo īpaši – kāds «degošs raidījums»…

Šis ir tāds dīvains laiks: brīdī, kad rakstu šīs rindas, vēl ir janvāris. Kad jūs tās lasīsiet – būs jau februāris. Šodien ir brīnišķi saulaina diena, bet rītdiena, iespējams, jau nāks ar lietu… Tikpat neprognozējama, dažādiem notikumiem pilna bijusi arī visa janvāra nogale.

Kaut arī jau pāris dienu baudām saules pielietu debesjumu, apkārt notiekošais vis diez ko uzmundrinošs neliekas. Un šoreiz, pārdomājot arī visas vietējā mēroga nebūšanas, prāts paģēr mest pasmagus akmeņus valsts galveno – Saeimas deputātu un valdības – dārziņā.

Pēc tādas Tukuma vārda "slavināšanas" medijos kombinācijā ne ar tiem jaukākajiem notikumiem, vai tik nebūs

Tas bija darbdienas rīts kādā skolā. Lielākie skolēni bariņos pulcējās pirmajā stāvā, bet mazākie –