Šis ir tāds dīvains laiks: brīdī, kad rakstu šīs rindas, vēl ir janvāris. Kad jūs tās lasīsiet – būs jau februāris. Šodien ir brīnišķi saulaina diena, bet rītdiena, iespējams, jau nāks ar lietu… Tikpat neprognozējama, dažādiem notikumiem pilna bijusi arī visa janvāra nogale.
Teroristu organizētais sprādziens Domodedovo lidostā Maskavā un tam sekojošais nepārsūdzamais «apstākļu pētītāju» spriedums, ka vainīgie atkal meklējami Ziemeļkaukāza virzienā. (Nez, ko atkal turienes tautām ieplānojusi «draudzīgā Maskavas roka» ?…) Nemieri Ēģiptē, kur tautai esot beidzot apnikusi nedemokrātiskā valdīšana. (Nez, cik mūsējā, ja neskaita pašu deklarēto, ir demokrātiska un kad tā varētu apnikt lēnīgajiem latviešiem?)…
Plūdus Austrālijā, vulkāna pamošanos Japānā un citas vairāk vai mazāk traģiskas katastrofas aizēnojusi asiņainā 25. janvāra diena tepat, Latvijā… Tiesa gan, nu jau arī Linda Mūrniece vairs "nevicina zobenu", cērtot pa labi un pa kreisi, bet sāk sīksīkiem solīšiem kāpties atpakaļ no pašas radītās "bezdibeņa malas": amatā atjaunots bijušais tukumnieks, novadnieku cienītais Rīgas Policijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis; tiek solīts, ka specvienībai «Alfa» būšot «cits nosaukums, cits karogs». (Nez, vai tas vairāk nav pašas ministres mīļa miera labad, – lai tauta beigtu skandēt, ka Latvijai vajadzīgs cits – kompetentāks un godprātīgāks – iekšlietu ministrs?)…
Taču… laiks nepielūdzami rit savu gaitu. Cilvēki – gan vērotāji, gan notikumos iesaistītie – pamazām sāk polarizēties. Tie, kas Patiesību meklē ārpus sevis, paziņo, ka ar zemajām algām nevar nomaksāt lielos kredītus, tāpēc laupītājus "varot saprast". Un vispār – netraucēti plaukstošais azartspēļu bizness esot "visa ļaunuma sakne", tādēļ iznīcināms visos iespējamos veidos…
Tie, kas Patiesību meklē sevī, klusējot skumst: gan par nošauto Jēkabpils policistu, gan par Mārtiņu Freimani – cilvēku, kurš, savu sirdi izdziedājis, aizgāja no mums, eņģeļa mierā piedodams visiem, kas viņam pāri darījuši.
Savukārt, mūžīgie optimisti teic, ka niknais Tīģeris nupat beidz plosīties, ka tūlīt, tūlīt sākšoties Baltā Truša gads – balts un pūkains…
Patiesība, kā vienmēr, laikam ir kaut kur pa vidu. Bet saule turpina spīdēt, un lāstekas šobrīd ir sveces, kas kūst no lejas uz augšu. Tāds dīvains laiks…
Laiks kā laiks.