Notikumi stājas viens aiz otra, blīvējas, pārklājas… Šķīst dubļu putras uz ielām un interneta portālu komentāros. Tikko sastingām saspringtās jaunā Amerikas prezidenta gaidās, nu neļauj atslābt ik diena, kas vēsta par notikumiem pēc tām… Varam vērot, kā demokrātiskā pārliecībā viena tautas pēc otras par saviem vadoņiem ievēl līdz prastībai rupju populistu (ASV), uz vienoto Lielkrievijas telpu tiecīgu ekonomistu (Moldāvija) un uz mūžīgu draudzību ar Krieviju cerīgu ģenerāli (Bulgārija)… Viena pēc otras, bez liekas domāšanas un – ar pārliecību! Pasaule mainās…. mainās… Mainās! Kur mūsu – brīvas tautas, neatkarīgas Latvijas valsts vieta tajā?.. ”Tikai aklais neredz, ka Latvija iet bojā!” kādā intervijā teic režisors Viesturs Kairišs, ar vārdiem cieši piespiežot pie zemes…
Un tad nāk pa vertikālei – viena aiz otras. Skaudrais kino stāsts «Melānija» pulcē gan sirmus un zem gadu nastas sagumušus, gan pavisam jaunus ļaudis. Šīs filmas seansu laikā Rīgas kinozālēs aizmirsusies popkornu ēšana un par ņirdzīgi noskaņoti jaunieši filmu noskatās saspringtā klusumā…
Un tad līkloču svecīšu rinda pāri un apkārt ceļam, kas beidzas, lai arī šogad Kārļa Zemgedas Puisītis Meža kapos stāv gaišā sardzē pie reiz kritušo kareivju kapa. Svecīšu liesmiņas Tukuma Brīvības laukumā. Turpat staltu puišu un meiteņu rinda. (Nu un, ka Puisītis videovārtos un ka, jaunas piestātnes vietu savām piemiņas svecītes liesmiņām meklējot, ļaudis aizvien krāšņāku ietērpa ziemas miegā paslēpto strūklaku? Piemiņai, atmiņai, piederībai – tam visam vairāk sirdī, ne smilšaini mālainā vai sniega noklātā zemē vieta…) Tad lāpu gaismā un svinīgi, cauri tumsai brienot, izgaismojas senu kauju un tajās kritušo varoņu piemiņas vietas Smārdē, Jaunpilī, Kandavā. Un laikam tomēr tik ļoti gribas atkal visiem vienotiem būt, ka lāpas iedegas arī Slampē, kur piemiņas vieta pavisam jauna, un Viesatu Birzītē, kur tādas vispār nav… Tad Durbes pils silti mājīgā gaismā iespēja sajust un teju ar roku aptaustīt, cik svarīgi ”pār savu laiku pāraugt pāri”. Pāršķiriet dažas lappuses uz priekšu, izlasiet mūsu gaismas cilvēku – Ivetas Šimkus, Viestura Kairiša, Ingas Ābeles un Gunas Zariņas teikto!
Pasaule mainās, bet radošais gars turpina iedvesmot. ”Lai kādi laiki, pār sevi mums būs pāraugt pāri,” teju Raiņa vārdiem saka aktrise Guna Zariņa. Un līdz ar svecīšu liesmiņām māju logos atstāj cerību un arī ticību. Latvijas nākotnei un, iespējams, arī nākotnes cilvēkiem tajā.
Paldies. Jā, pateicoties tādiem drosmīgiem un pārliecinātiem cilvēkiem kā Viesturs Kairišs, mums visiem priekšā nu atvērta veselai paaudzei slēpta, nīcināta un tāpēc nezināma mūsu tautas patieso varoņu grāmata – tādu, kāda bija Melānija Vanaga. Un tas nav mūsu tautas ciešanu pasīvs. Tas ir paraugs kā mums „tikt cauri” arī šajos grūtajos laikos. Ir, ir mums vēl šādi zīmju rādītāji, kāds ir Viesturs.
Un ar kādām tiesībām te kāda iedomājusies esam par "pasaules nabu" un noniecināt miljonu vēlētāju izvēli? Tas liecina drīzāk par redaktores kundzes pašvako izglītības līmeni vai ar šizofrēnijas paveidu
ar demokrātiskas valsts pilsoņa tiesībām
Tā ir šo valstu iedzīvotāju izvēle vai ievēlēt populistu vai labvēlīgi noskaņotu uz austrumiem vai rietumiem.Šie neņēma vērā Eiropas ieteikumu-tātad slikti?Ne mums to spriest!
Lai nu ko, bet spriest nu gan mums ir brīv'! Neesam vairs padomijas cietumā.
Tavi spriedelējumi ir manas čupiņas vērti!
Priecīgus svētkus un apmēslo savu mazdārziņu!:)
Priecīgus svētkus! Vismaz vienu dienu iztikt bez kašķiem - gan ģimenēs, gan sabiedrībā!
Priecīgi svētki?Kam?Liela daļa cilvēku dzīvo uz nabadzības robežas-par ko priecāties.Par to,ka valsts vīri novēl mums būt patriotiskiem,mīlēt valsti u.t.t.Daudzi teiks-valsts nav vainīga.Kas tad ir valsts?Vai ne mēs,tās iedzīvotāji?
manuprāt, šīs pārdomas Jums vajadzētu ievietot arī komentāru sadaļā aiz novada domes priekšsēdētāja apsveikuma teksta Tukuma novada ļaudīm.
Cien. redakcija nedod šādu iespēju!
Cienījamā redakcija, vai tiešām svētku laikā pirmajai ziņai netā jābūt aprakstam par vienu dzērājveceni???
Priecīgus svētkus visiem, kuri prot priecāties!!!
Laikraksta darbinieki, man tiešām kauns, ka Ērika Lukmaņa apsveikums svētkos ir nopublicēts ar tika rupjām kļūdām, manuprāt tas tiešām ir ļoti nekorekti.
Kāds priekšnieks tāds arī apsveikums!
un tas tāpēc, ka redaktore pastāvīgi diktam aizņemta jaunu negāciju meklējumos; nu šis jau tiešām ir pezpriģels! Te darbiņš DP par valsts svētku zaimošanu! Atliek tik secināt- kas citam ļaunu vēl, agri vai vēlu pats dabū to atpakaļ!
Hmm varbūt ar paskaidrotu kāda gan atbildība ir par svētku zaimošanu, cik zināms par karoga,himnas un citu valsts simbolu zaimošanu vēl kko var piemeklēt,bet par svētkiem?!
izskatās, ka kādam ļoti nepatīk, ka ir cilvēki, kuriem šajā valstī rūp organizētā bezpriģela apkarošana
rūp? zirgam jāsmejas! te katrs dievs, visaugstākais!
..tas ir labi, ka tev rūp zirdziņi, patīk dziesmiņas un paša krekliņš:)
Vai man par kaut ko būtu jākaunas? Es dzīvoju, daru un priecājos par citu veikumu! Un novēlu visiem darīt tāpat!
priekā!