Attēlam ir ilustratīva nozīme Avots: visittukums.lv

Raiņa ģimnāzija pazūd normatīvo aktu pārmaiņās?

Tukuma Raiņa ģimnāzija kolektīva mērķtiecīgais darbs teju 20 gadu garumā un valsts ģimnāzijas statuss ir pazudis dažādu normatīvo aktu atkal un atkal no jauna radītajās bedrēs… Tā jāsecina, uzzinot, ka prasības, kas iepriekš valsts ģimnāzijas goda kārotājiem bija izvirzītas un ko skolas saime izpildījusi ar uzviju, nu pavisam pēkšņi mainītas…

Noteikumi mainās. Jau atkal

Diemžēl šī brīža secinājums, ka sapnis par valsts ģimnāziju, uz kuru kādreizējās  Raiņa vidusskolas kolektīvs tiecies jau kopš 2003. gada (kad tika nolemts paplašināt skolas ēkas, lai būtu vieta gan skolas bāzes seškalsīgajai un/vai sākumskolai, lai būtu vietas proģimnāzijai (no 7. klases)), tā arī šobrīd visdrīzāk vēl arvien būs tikai sapnis. Jo – kamēr ģimnāzija centās centralizētajos eksāmenos sasniegt tādu līmeni, kas ļautu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu (pārējās prasības – par skolēnu un mācību programmu skaitu, tā vienmēr varējusi izpildīt), Izglītības un zinātnes ministrija Vispārējās izglītības likumā iestrādāja pārejas punktu, kas nosaka – lai nodrošinātu valsts ģimnāziju darbības pilnveidi, līdz 2023. gada 31. decembrim valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādēm nepiešķirt.

Un vienlaikus šis pats punkts paredzēja izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss. Šie noteikumi stājās spēkā tikko, 1. septembrī, un nosaka vēl stingrākas prasības valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai.

Valsts vidējais līmenis pārsniegts par 15%

Kā stāstīja Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla, ģimnāzijas audzēkņi ir ļoti centušies, lai sasniegtu iespējami labākus rezultātus centralizētajos eksāmenos: “Šobrīd tie jau par 15% pārsniedz valsts vidējo rezultātu, piemēram, angļu valodā esam sasnieguši 84,5% (46 kārtotāji), turklāt 16 skolēni ieguvuši rezultātu, kas zināšanu līmeni sasniedz par 90 līdz 100%. Labi rezultāti mūsu absolventiem bijuši latviešu valodā – 73.8% (valstī 52,9%), un arī matemātikā 43.7% (valstī – 35,4%) – salīdzinoši, protams, ja ņem vērā, ka tas daudziem ir sāpīgs mācību priekšmets.” Tomēr direktore atzīst, lai kā arī jaunieši un arī viņu skolotāji nebūtu centušies, skola šobrīd nonākusi normatīvo aktu strupceļā: “Tātad, pat ja mēs spējam izpildīt esošo noteikumu prasības, visdrīzāk, nevaram pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu. Turklāt, ja to šogad vai nākamā gada sākumā neiegūstam, tad no 2021. gada 1. septembra būsim Tukuma Raiņa vidusskola, jo – ja skola nekļūst par valsts ģimnāziju, tā pārtop par vidusskolu. Pieļauju, ka būs ļoti grūti vecākiem paskaidrot, kāpēc ir šāda situācija, jo mācību kvalitātes ziņā katru gadu skolēni ir centušies mācīties arvien labāk un gūt arvien lielākus panākumus mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniskās pētniecības darbu konkursos.”

Jācenšas vēl. Līdz 2023. gadam

Par to, kāpēc atlikta valsts ģimnāzijas statusa piešķiršana, interesējāmies Izglītības un zinātnes ministrijā. Kā skaidroja ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure, no 1. septembra spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss», kas nosaka daudz stingrākus nosacījumus valsts ģimnāzijām, lai tās spētu nodrošināt skolēnu spējām un interesēm atbilstošas vispārējās izglītības apguves iespējas, Tāpēc valsts ģimnāzijām jāpiedāvā vairāk mācību kursu komplektu nekā citās vispārizglītojošajās vidusskolās. Uz valsts ģimnāzijas statusu pretendējošai izglītības iestādei būs jāīsteno ne mazāk kā trīs padziļināto kursu komplekti, ne mazāk kā pieci padziļinātie kursi un ne mazāk kā divi specializētie kursi. Kā svarīgs kritērijs izvirzīts obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss, kas pēdējo trīs mācību gadu laikā nevarēs būt mazāks par 65 procentiem. Šai normai gan plānots pārejas periods – līdz 2025. gada 31. jūlijam katru mācību gadu centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir ne mazāks par 55 procentiem, no 2025. gada 1. augusta līdz 2029. gada 31. jūlijam katru mācību gadu – ne mazāks par 60 procentiem, bet pilnīga atbilstība šim kritērijam nodrošināma no 2029. gada 1. augusta. Vēl noteikts, ka 10.-12. klašu grupā skolā nevar būt mazāk par 150 skolēniem. Vēl iestādei gada laikā jānovada trīs meistarklases citu izglītības iestāžu, tai skaitā valsts ģimnāziju pedagogiem, tai jāpublicē mācību materiāli ar metodiskajiem ieteikumiem, kā arī –  jāīsteno savu un citu vidējās izglītības iestāžu pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, bet pedagogiem reģionālajā un valsts līmenī jāpiedalās mācību satura pilnveidē. Lai skolas varētu sagatavoties šīm prasībām, kā skaidroja E. Diure, ir nepieciešams pārejas periods, kas tad arī ir paredzēts Vispārējās izglītības likumā līdz 2023. gadam, bet līdz tam valsts ģimnāziju statuss netiek piešķirts.

 

Vairāk lasāms piektdienas, 4. septembra, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

    1. Ja gribi izbaudīt, kas ir riktīga prātam neaptverama birokrātija un činavniecība,un cik neaizsargāts esi, tad vajag doties pieredzes apmaiņā uz Benzīntanku404 viņpus Zilupei.

  1. Kāda starpība kāds nosaukums? Skola ir un paliek skola. Skolotāji tāpēc nepaliks ne labāki, ne sliktāki. Tāpat skolnieki . Kas gribēs mācities tas mācīsies.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.