Dzīvnieku aizsardzības dienā – 4. oktobrī
Reiz dzīvoju šajā pasaulē. Tad liktenis paaicināja mani uz citu pasauli. Mans draugs – sunītis – aiz bēdām arī devās man līdzi.
Tā nu divatā devāmies bezgalīgajā izplatījumā. Gājām, gājām, līdz ieraudzījām vārtus. Kaut kur jau gribējās apmesties. Bet pie vārtiem nīgrs sargs. Jautāju, vai varu iet iekšā pa vārtiem kopā ar draugu – sunīti? Sargs: “Nē, nedrīkst! Kopā ar suni nedrīkst!”
Ejam divatā tālāk. Nevaru taču atstāt draugu vienu aiz vārtiem. Ejam, ejam. Atkal vārti. Virs tiem uzraksts «Paradīze». O! Pavisam labi. Varbūt šeit mūs laipnāk sagaidīs. Bet pie vārtiem arī sargs. Jautājām sargam, vai varu iet iekšā kopā ar draugu – sunīti?! Sargs: “Jā, lūdzu, drīksti iet kopā ar sunīti.” Vēl pavaicāju sargam, kas tie bija par vārtiem, kuriem jau pagājām garām? Sargs: “Tā bija elle. Ja tu būtu gājis iekšā viens, bet draugu – sunīti – atstājis vienu aiz vārtiem, tad līdz Paradīzei nekad nebūtu nonācis.”
P. S. Aktuāli arī mūsdienās un šai zemē. Ļoti aktuāli. Veltīts Dzīvnieku aizsardzības dienai
Man vakar nomira draugs………….bija slims un lv veterinaaraa mediciina neko nevareeja paliidzeet…….es zinu ka draudzins ir paradiizee, un es veelos doties vinam liidzi………..