Ko sver, ko nesver veikalos?

Saņēmām mūsu lasītāju jautājumus, kas skar veikala pārdevēju paradumus: Pirku gaļas veikalā desu – skatos – iesver ar visām metāla aizdarēm. Vai tad tās nav jāgriež nost? Nu, labi, tur varbūt ir tikai centi, bet tomēr pensionāram tas ir svarīgi. Un ar cik daudziem tā notiek…

 

Saņēmām mūsu lasītāju jautājumus, kas skar veikala pārdevēju paradumus.

Pirku gaļas veikalā desu – skatos – iesver ar visām metāla aizdarēm. Vai tad tās nav jāgriež nost? Nu, labi, tur varbūt ir tikai centi, bet tomēr pensionāram tas ir svarīgi. Un ar cik daudziem tā notiek…

Savukārt kādā cita zvanītāja «Otrdienas sarunās» vaicā:

Iegādājos ribiņas zupai, pāris desiņas, gaļas gabalu. Un man to visu pārdevēja sapakoja vairākās papīra tūtās. Ne jau šādās tādās – bet no kārtīga, bieza papīra. Prasu, vai iepakojumu norēķināja nost? Pārdevēja uz mani skatās, kā uz tādu kašķīgu pensionāri. Pati esmu kādreiz bijusi pārdevēja un arī sodīta par to, ka nenoliku pretī ietinamo papīru. Pirka pie manis dārgās konfektes, satinu tās un sasvēru un viss – izrādās, ka tā bija pārbaude. Katrā gadījumā, labi zinu, kā tam būtu jābūt. Aizgāju mājās, pārsvēru visus produktus un, tā parēķinot, pārmaksāju 50 centru. Tās jau gluži nav tās vieglās celofāna kulītes!  

Komentēt situāciju lūdzām Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālistiem. “Desas gadījumā patērētājs var prasīt pārdevējam nogriezt metāla aizdares, bet pārdevējs tam var piekrist vai nepiekrist, jo šis jautājums normatīvajos aktos regulēts netiek. Savukārt otrajā gadījumā pārdevējam gan vienmēr būtu jāatņem iepakojuma svars no preces svara. Šajā gadījumā aicinām patērētājus būt vērīgiem un norādīt par šādu rīcību pārdevējiem, kā arī informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru par šādu pārdevēju rīcību – norādot komersantu un veikala adresi,” skaidro Santa Zarāne, PTAC pārstāve. Konkrēto veikalu šajā reizē gan neminam, bet ar īpašnieku sazinājāmies un situāciju skaidrojām. “Ja nogrieztu aizdares, jāņem vērā, ka desa uzreiz sāktu žūt!” skaidro uzņēmuma pārstāve. Savukārt par vārdu apmaiņu saistībā ar produktu iepakojumu pārdevēja bija informējusi arī īpašnieci, kas, pirmkārt, apšaubīja norādīto produktu svaru atšķirību. “Ja nemaldos, mums tirdzniecības vietās ir 15 svari, ko reizi gadā verificējam, un atšķirības mēdz būt 1-2 gramu robežās. Mājas svariem, pieņemu, ka neviens šādas pārbaudes neveic un atšķirības varētu būt daudz būtiskākas.” Otrkārt, bez iepakojuma, īpašniecesprāt, svērt gaļas produktus noteikti būtu nehigiēniski, tāpēc ir izvēlētas šāda sistēma. Taču, kā uzsvēra īpašniece, pārmetumi tiks izvērtēti.

12 komentāri “Ko sver, ko nesver veikalos?

  1. 30 gadus agrāk, pārdodot desu un žāvējumu izstrādājumus, vienmēr pārdevējas novilka visus striķus un šņores no šiem produktiem, pirms lika tos uz svariem, bet tagad – pārdod ar visu šmuci !Vai nogriezta metāla aizdare, desu vai žāvēto produktu nekavējoties ”izžāvēs”, ja pircējs to pērk ?
    Redziet, normatīvajos aktos tas nav regulēts ? Vai šodien vispār pastāv kādi normatīvie akti, kuri kaut ko regulē ?!Manuprāt, viss atstāts pašplūsmā !

  2. Pilnīgs sviests, nabaga penši, apskataties cik penši pērk loterijas biļetes! Ārprāts , vienu vecu krabeni redzēju narvesenā, iepirka loterijas biļetes pa 20 eur, tagad piečakarējas sīkam metāla gabalam par 0.05 eur smieklīgi.

    1. Bet vai paprasiji tai babenei tie 20 Euro nav salasīti no 150 penšukiem.
      Es pieņemu kā no tādiem kā tevi ik mēnesi saņemot 50 centus varētu atļauties nestrādāt….
      Ko varu teikt varu tik priecāties kā esi tik turīgs, bet gauži brīnīties ja neēdu spējīgs redzēt kopainu!?

  3. vispār pareizi ir.paskatīšos vai tie 3 pēdējie komentētāji kad atbrauks uz servisu ar netīriem dubļainiem riteņiem un pieliks par tīrīšanu cenu kā tad kvieks ddddd

  4. Kādreiz papīru lika uz svariem pretējā pusē, bet svari bija noregulēti tā, lai jebkurā variantā apšmauktu pircēju, jo pārdevējai arī garšoja desas, bet maksāt negribēja.

  5. Redzi, pirms 30 gadiem pārdeva žāvējumus! Šodien tirgo plēvē ievīstītu sojas maisījumu cūkādā, spraugas piepildot ar krāna ūdeni. Kur tad ūdens paliks, ja nogriezīsi metāla skavas, visticamāk “izžūs”? Un kurš maksās par neiegūto peļņu, jo šāds svara zudums dažreiz sasniedz pat 20%? Kā tagad modē ir teikt: “Skaties plašāk!”, bet Tu tikai raugies uz svariem, tas nav šodienīgi!

  6. No kaut kādiem Hobbyhall pērk visādus apšaubāmus mēslus, kurus pēc nedēļas var mest laukā, bet veikalā sūdzas par iepakojumu, tāda ir ar prātu apdalīta kapeik.isēja loģika.
    Un vēl, kādas kvalitātes desu jūs gribiet saņemt ,ja gaļa maksā 3-4eiro/kg, bet desa maksā 1,20eiro/kg.
    Pērciet desu 7-12eiro/kg un jums būs desa, viss ir tik vienkārši.

    1. Es pērku desu par 10eur un zini, negribu maksāt 10 eur kg. par šņorēm,maisiem, papīriem un.tt. Jā, tas būs 50 centi par pirkumu, bet kāpēc????

  7. Nu es piekrītu ka pensionāriem ir grūti, jo pensijas ir niecīgas un smieklīgas.Taču tie cilvēki jau nu noteikti atcerās kā dzīvojam PSRS…Tad neviens nedusmojās un nekunkstēja par iepakojumu,turklāt pārtika lielāko daļu bija vaļēja!

  8. Nu viss vnk – ražotājs tos knibuliņus ir cenā ielicis, vēlēsies bez tiem – cena būs 11 eur / kg, sanāk ka vēl piemaksāsi par to, ka pārdevējs tos nogriež un pēc tam utilizē!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.