Pieķerti pilsētas apķēpātāji

1.aprīlis šogad daudzus Tukuma pilsētas iedzīvotājus pārsteidza nevis ar kādu gaumīgu joku, bet ar ļoti nepatīkamu un pretlikumīgu rīcību – grafiti zīmējumiem uz pašvaldības un privātpersonu īpašumiem. Svētdienas naktī uz 1. aprīli pilsētā ar krāsu bija apķēpātas ietves, veloceliņi, divas autobusu pieturas, divas ceļazīmes, privātmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sienas, balkoni, uzņēmumu un privātmāju žogi, veikals un automašīna.

Lai noskaidrotu vainīgos, Tukuma novada pašvaldības policija savas kompetences ietvaros uzsāka Administratīvo pārkāpumu lietu. Izmeklēšanas gaitā tika izskatīts liels apjoms pilsētas video novērošanas ierakstu un aptaujāti pilsētas iedzīvotāji. Analizēts tika viss – gan pašvaldības policijas video kameru ierakstos redzamais, gan arī uzņēmumu un iestāžu video novērošanā fiksētais, jo krāsojumi bija plašos apmēros.

“Ieguldītais darbs vainagojās ar panākumu un divi jaunieši tika atpazīti un noskaidroti. Administratīvā procesa ietvaros par nodarītajiem pārkāpumiem katram grafiti “māksliniekam” var tikt noteikts sods līdz 500 EUR,” informē Tukuma novada pašvaldības policijas vadītājs Armands Hohfelds.

Komentāri

  1. Naudas sods pats parsevi, lupatas rokā šmurguļiem un kopā ar vecākiem mazgāt visu noķēpāto, lai visi redz varoņus. Šmurguļu no visatļautības aptrakuši mēsli.

    1. Tu protams savā jaunībā neko tādu nedarīji. Vnk kameru tad nebija. Pieķēra, malači. Sods bargs un no vecākiem vel dabūs.

      1. Manā laika pat prāta nenāca kautko zīmēt uz sienām. Jā pat kameru nebija un viens milicis pa lietu teritoriju. Pati laikam esi viena no ķēpātājām ja uztraucies

        1. Taču aizveries. Super pareizais, slikti tas ko sadarījuši, bet Tu arī varētu paklusēt, gudrinieks. Jefiņš.

  2. Drausmas! Velni tādi, patiešām nav ko teikt. Kādēļ kāds kaut ko gribētu darīt tā teikt pāri mūsu mazajai pilsētai. Atceros, kā labajos laikos (PSRS) mani sodīja sociālajā darbā, vai pat tēvs vienkārši tā teikt mani noslānija. Es nevēlos vainot savu tēvu, jo izaudzināja labu dēlu neskatoties uz to faktu, ka dūra man ar nodrāstu īlēnu. Paveicās, ka tas bija nodrāsts, jo sāpēja, bet mazāk. Vecais tā teikt invalīds, tagad ir dārzenis, jo viņam norāva kājas mīna. Bet tagad par tēmu, šie sīkie tā teikt uzvedās kā āfrikāņ amerikāņi pāri KFC vistas spainītim. Draudmas tā teikt, ja visu tēvi būtu, kā mans tēvs problēmas nebūtu, jo dēli būtu pāraudzināti, vai pat miruši.

  3. Man gan ir paveicies..Es apkepaju ar suudiem visu palatu un mani nesodija..jo esmu nepieskaitams

  4. Manā jaunībā nebija laika ar daunismu nodarboties. Mēs skrūvējām mopēdus velo, vēlāk močus. Tsaisījām trases, braucām sacensībās. Vasarā strādājām. Šodien nav intreses jauniešos. Viss komercializēts. Teikšu kā ir, šodienas vecāki paši ir stulbi un dročī bērnu klātbūtnē telefonus un neko nevar bērnam iemācīt jo paši tizli, lielākais vairums.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *