29. februārī Durbes pilī bija svētki – konference un Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas grāmatas «Tukums. Vecpilsēta. Ielas, nami un iedzīvotāji» atvēršanas svētki. Patiesībā tieši grāmata arī bija konferences «Kultūras mantojuma identifikācijas un pētniecības problēmas: Tukuma pilsētas piemērs» ierosinātāja.
Tukuma rajona izglītības pārvalde un kustību pulciņu metodiķe Andra Eimane jau 6. gadu pēc kārtas Vānē rīko grupu sadancošanu. 29. februārī tas gan vēl līdz šim nebija noticis. Vānes centrs bija jaunu ļaužu piepildīts, kultūras namiņš – piedejots, jo sanāca 32 moderno deju pulciņi no 18 rajona skolām. Bērni no Tukuma E. Birziena-Upīša 1. pamatskolas līdzi atveda arī krēslus, kas iedejoti, jo kopā ar citiem dancis nesanākot.
Vecās apaļvēderainās bleķa krāsnis pēdējo gadu atdeva bērniem savu siltumu. Nākamgad zāli apsildīs centrālapkures radiatori, un A. Eimane atkal savos plecos pacels sadancošanos «Kustība 2009» – neatkarīgi no tā, kādā novadā Vāne būs. Bet varbūt paliks pati savā – Vānes novadā?
Gada nogalē Lapmežciema novada priekšsēdētājs Edmunds Pētersons izteicis atzinību pašvaldības bibliotēkai un tās vadītājai Mārai Eglei par to, ka šī ir viena no labākajām lauku bibliotēkām. Šī iemesla mudināti, iegriezāmies aplūkot, kas notiek Lapmežciema bibliotēkā. Sastaptie lasītāji apgalvoja, ka bibliotēkā esot ļoti bagāta grāmatu krātuve un tāpēc to iecienījuši studenti. Arī vecākā paaudze regulāri apmeklējot bibliotēku un interesējoties par jaunāko literatūru. Kā pastāstīja Egles kundze, ik mēnesi tiekot sagādātas jaunas grāmatas par Ls 200. Tomēr grāmatas ir dārgs prieks, piemēram, skaistās luterāņu baznīcu grāmatas vien izmaksā Ls 30.
Vokālo ansambļu konkursa ietvaros 23. februārī risinājās novadu skates Dobelē un Saldū, kurās piedalījās seši
Pasākumā «Tukuma rajona sporta laureāts 2007» par labāko jauno sportistu atzina Kandavas šķēpa metēju Edgaru Rūtiņu, kam ir 18 gadi, bet kuram pēc izskata var dot pat 23 gadus. Sportistu ballē E. Rūtiņu aicinājām uz interviju.
– Apsveicam ar nomināciju «Labākais jaunais sportists 2007»!
– Paldies! 2007. gads manā karjerā tiešām bija veiksmīgs un panākumiem bagāts. Jau treniņos spēju uzrādīt labus rezultātus, tāpēc prieks, ka izdevās "izšaut" arī svarīgākajās sacensībās. Eiropas Jaunatnes olimpiādē izcīnīju 1. vietu, bet pasaules jaunatnes čempionātā – 3. vietu. Uzskatu, ka pasaules jaunatnes sacīkstēs varēju nostartēt vēl labāk, jo nedaudz patraucēja pirksta savainojums.
29. februārī Tukuma rajona padomē ar pašvaldību vadītājiem tikās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Sarunas mērķis – pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu un rajona padomes likvidēšanu. Ministrs atzina, ka pašvaldībām pašām jāizstrādā plāns padomes reorganizācijai, jo tās vislabāk zina situāciju. Ja tās nespēs vienoties ar 75% balsu vairākumu, lēmumu pieņems Ministru kabinets.
Tā kā Bigauņciemā applūst apbūves gabali, nepieciešams tīrīt Vecslocenes upes gultni. Deputāti šim mērķim nepieciešamo summu piešķirs pēc iepirkuma procedūras veikšanas. Kā novada domes sēdē informēja domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, īpašniekiem, kuru zemes gabali piekļaujas Vecslocenei, savā īpašumā jānoņem tiltiņi, jānovāc apaugums. Upes gultnes tīrīšana paredzēta no bijušā riepu ceha līdz Siliņupei.
26. februārī Tukuma rajona padomes konferenču zālē notika Skatuves runas konkursa «Tu esi Latvija» pirmā atlases kārta. Konkursā šogad piedalījās 47 jaunieši no 24 rajona skolām. Viens no konkursa nosacījumiem – vienam tekstam jābūt no Ojāra Vācieša vai Imanta Ziedoņa darbiem.
Šobrīd top Irlavas pagasta mājas lapa, ko internetā varēs apskatīt jau martā. Paredzams, ka tās adrese būs www.irlava.lv. Informāciju pašvaldības mājas lapai gatavo kultūras darba organizatore Antra Erzama.
Pašreiz valstī īsteno Vides ministrijas izstrādāto vērienīgo projektu «Piejūras reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana». Tā ietvaros rekultivē slēgtās sadzīves atkritumu izgāztuves. Kandavas novadā ir sešas slēgtās atkritumu izgāztuves. Pagājušajā gadā veikta Beiku, Pitriķu un Kandavas pievārtē esošo atkritumu izgāztuvju rekultivācijas pirmā kārta. Pagājušajā nedēļā līdz šim neredzēta rosība bija vērojama Kandavas pievārtē esošās slēgtās atkritumu izgāztuves teritorijā – tika rakta zemes virskārta, bet tajā saglabājušās atkritumu paliekas sastumtas iespaidīgā kaudzē.
20. gadsimta 90. gadu vidū tika apzināti Baltijas jūras rajoni, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība lielās augu un dzīvnieku daudzveidības dēļ. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa līdz šim pilnībā izpētīta, jo izpētes darbi jūras teritorijās ir daudz dārgāki un laikietilpīgāki nekā sauszemes teritorijās. Kopš 80. gadiem vides stāvoklis Baltijas jūrā ir dramatiski izmainījies – cilvēka aktivitātes veicinājušas izmaiņas augu un dzīvnieku sastāvā daudz straujāk, nekā tas notiktu dabiskas attīstības ceļā. Toksisko aļģu ziedēšana, atsevišķu zivju sugu populāciju samazināšanās un bezskābekļa platības jūras gultnē ir tikai redzamākās sekas. Bet nu arī Latvijas piekrastes ūdeņos veidos aizsargājamās teritorijas. 29. februārī 11.00 Mērsragā notiks sanāksme, kurā apspriedīs Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plāna izstrādi.
24. februārī ar reģionālās preses pārstāvjiem tikās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un vairāku ministrijas departamentu vadītāji, lai pastāstītu par uzdevumiem izglītības joma mūsu valstī, kā arī atbildētu uz žurnālistu jautājumiem. Galvenais uzdevums patlaban – tas, ko ministrijas darbinieki paši sev izvirzījuši tā sauktajam Ivara Godmaņa valdības 100 dienu plānam, kam jārealizējas līdz 14. aprīlim.
